Anuka Steketē
Pirms pieciem gadiem holandiešu fotogrāfe Anuka Steketē (Anoek Steketee, 1974) kopā ar kolēģi Efji Blankevortu (Eefje Blankevoort) Irākā nejauši uzgāja nelielu atrakciju parku. Laikā, kad valstī virmoja kara izraisīta vardarbība, atrakciju parks piedāvāja pilnīgu citu realitāti – tajā sadzīvoja šiīti, sunnīti, kurdi un amerikāņu kareivji, veidojot simbolisku laimes pilsētas prototipu. Kopš tā laika Steketē fotografējusi atrakciju parkus visā pasaulē, jo īpaši Tuvo Austrumu un Centrālāzijas valstīs. Šogad martā Post editions izdos viņas grāmatu “Dream City”, bet vasarā projekts uzsāks pasaules turneju.
Tu diezgan daudz esi fotografējusi Irānā un Tuvajos Austrumos, no kurienes tev radusies interese par šo reģionu?
Es devos uz Irānu ziņkārības dzīta noskaidrot patiesību, kas slēpjas aiz rietumu mediju radītā tēla. Gandrīz vienmēr rietumu mediji atspoguļo Irānas un citu Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājus kā piederīgus kādam reliģiskam vai politiskam grupējumam, šāds tēls ir arī daļa no šo valstu iekšējās propagandas. Mani savukārt interesēja vienkārši cilvēki, ikdienišķi stāsti. Satiekot šādus cilvēkus un viņus fotografējot, gan es, gan viņi centāmies izvairīties no politikas klātbūtnes, taču tā rīkojoties uzņemtie attēli tomēr šķita ne tik nevainīgi.
Fotografējot cilvēkus brīvā dabā, visbiežāk tu lieto vienu sānos novietotu zibspuldzi, kas, šķiet, kļuvusi par tavu atpazīšanas zīmi. Pastāsti nedaudz par savu fotografēšanas procesu.
Lielākoties apgaismojums, ko izmantoju – vai tas būtu dabisks vai mākslīgs, ir klātesošs manos darbos. Tādā veidā attēls, kuru redzu, kļūst par manu attēlu. Lielāku uzsvaru es lieku tieši uz cilvēku. Piemēram, fotogrāfijā atrakciju parkā ar sievieti puķainajā kleitā, kura skatās tālumā, es izceļu sievieti, bet atrakciju parka vide ir tikai fons, tai ir mazsvarīga nozīme. Sieviete bija tur, viņa piesaistīja manu uzmanību ar savu raibo klietu, skatoties, kā cilvēki brauc lejā pa kalnu, vai varbūt uz kādu tajā braucošu radinieku. Izgaismojot viņu manis ierastajā veidā, sieviete tiek atšķirta no tā, kā viņu redz citi.
Kādu kameru tu lieto?
Hasselblad.
Pie kā tu strādā šobrīd?
Strādāju pie projekta par ļoti populāru radio ziepju operu Ruandā. Taisīt fotoprojektu par radio pārraidi uztveru kā lielu izaicinājumu. Plašākā kontekstā tas ir projekts par mediju lomu un izdomātu ideju ietekmi uz cilvēku dzīvi. Radio bija ļoti būtiska loma 1990.gadu notikumos Ruandā.
