Tēma:

© Džeina Hiltone, Pīts Maincers, kovbojs. Bendžamina, Teksasa (fragments)

© Džeina Hiltone, Pīts Maincers, kovbojs. Bendžamina, Teksasa (fragments)

Džeina Hiltone (Jane Hilton) ir dokumentālās fotogrāfijas žanrā strādājoša angļu fotogrāfe un režisore, kuras radošā darbība jau divas desmitgades galvenokārt ir saistīta ar Ameriku. Hiltone pirmo izglītību ieguvusi mūzikas jomā. Nezinu kapēc, bet man ļoti patīk doma, ka klavieres, vijoli, oboju un sitamos instrumentus spēlējoša fotogrāfe ierosmi darbam rod šajā apokaliptisku mītu, neticamu stāstu, daudz labas mūzikas apvītajā un elpu aizraujošu dabasskatu ierāmētajā zemē. Iespējams, ka tomēr lielāka nozīme ir bijusi bērnībā skatītajiem vesterniem. Pati Džeina stāsta, ka tieši Amerikas plašums ir tas, kas ir savaldzinājis un saistījis viņu ar šo zemi, visticamāk, uz visiem laikiem.

No 1984. līdz 1988. gadam Hiltone strādāja par asistenti vairākiem modes un reklāmas fotogrāfiem un tas autores darbos ir jūtams. Dokumentālā satura attēliem piemīt kaut kas no modes un reklāmas foto stilistikas, taču šī, ja tā varētu teikt, ārišķība ir ikoniska. Konkrēta cilvēka stāsts saistās ar kādu kopīgu sociālās grupas mitoloģiju. No šī aspekta ļoti izteiksmīga ir Hiltones sērija par prostitūtām Nevadas bordeļos.

Mākslinieces darbos kopumā nereti ir jaušama interese par civilizācijas/kultūras ēnas pusi, taču to viņa atklāj bez lieka dramatisma, kiča vai konkrētu attieksmi veidojoša naratīva. Var just, ka fotogrāfe ciena savus varoņus un viņi to zina. Džeina Hiltone stāsta: “Mani vienmēr ir interesējuši šķietami parasti ļaudis. Es mīlu cilvēkus un vienmēr cenšos atspoguļot viņu daudzpusību. Mūķene vai ielasmeita – katram ir sava vieta šajā pasaulē.”

2010. gada maijā iznāca Hiltones pirmā grāmata. Foto sērijas un grāmatas nosaukums ir “Dead Eagle Trail” (Mirušā ērgļa taka) un tā ir veltīta Amerikas kovbojiem. Fotogrāfijās redzami kovboju portreti, kas pretēji ierastajam, stihiski vīrišķīgam kovboja tēla atainojumam brīvā dabā un sūrā darbā, ir rāmi, ļoti emocionāli, trausli un vienlaicīgi – garīgi spēcīgi uzņēmumi, kas lielākoties ir tapuši viņu mājās. Ilgā ekspozīcija attēlus ir piepildījusi ne tikai ar vizuālām niansēm, bet ir atsegusi vīros kaut ko, kas ir ārpus klasiskā priekšstata par kovboju. Uzņēmumu noskaņa ir ļoti personiska. Stāstu par mirušā ērgļa taku papildina lieliski dabasskati un interjeru foto. Džeina atklāj, ka viņas nākamais projekts būs 21. gs. kovboju sāgas turpinājums dokumentālā filmā.

No 2011. gada 26. maija līdz 8. jūlijam “Dead Eagle Trail” sērija būs skatāma Ņujorkā Neilijas Aleksanderas galerijā.

www.janehilton.com

Saistītie raksti

Komentāri

  1. Interesanti. Tomēr es drīzāk teiktu, ka esmu Serdžio Leones post-westernīgā kovboja cienītājs.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  2. Džeinas bildes ir izjustas un stāstošas. Šarmantas. Sievišķīgas.
    Darbi stāsta paši par sevi, taču man Džeinas bildes piesaista vēl vairāk, jo pazīstu viņu personīgi. Un jūtos priviliģēta, jo fotogrāfe ir brīnišķīga personība! Iepazināmies Ņujorkā un acumirklī sadraudzējāmies – tik viegli ir ar viņu kontaktēties. Sirsnīga, atvērta, smaidoša, tai pat laikā nopietna un azartiska par saviem projektiem. Viņa mani aizcināja uz Londonu, pati drīz būs atpakaļ Amerikā, bet visam pa vidu, pirms pāris dienām viņas ģimenē un šajā pasaulē pieteicās puika :) Prieks!

    Thumb up 0 Thumb down 0

  3. Voou , koši un grezni ! :) Veči ar ieročiem un piešiem tas tāds meiteņu sapnis :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  4. piebildishu, “cowmeitenju” sapnis ;) un, ludzu, atceresimies ari brokeback mountain filma ekspluateto temu ;))
    man gan kas cits krit (varbut grauzhas) acis no pedeja laika sheit publicetajiem portfolio. un taa ir centreta kompozicija, kas konsekventi tiek izmantota portretiem, turklat taadaa ljoti lidziga veidaa. vai nav ta, ka shi centreta kompozicija ir ljoti raksturiga laikmetigai fotografijai (piemeram, tas ir pirmais, kas nak prata, domajot par musdienu holandieshu fotoportretiem, utt.)?

    Thumb up 0 Thumb down 0

  5. un vel par to kompoziciju. fokuss ari ir diezgan paredzams – tas ir uz kadra viduu esosho cilveku, savukart, bekgraunds ir pusizpludis. nemaz nezinu, kapec tas tik ljoti pieversh manu uzmanibu..

    Thumb up 0 Thumb down 0

  6. Arturs Perkons

    Man arī rodas pārliecība, ka FK izvēle publicētajiem portfolio nav nejauša, bet gan apzināta virziena selektēšana. Apzinos, ka FK veidotāju ziņā ir izvēlēties sev tīkamāko, taču vienveidība agri vai vēlu lasītājus sāks garlaikot.
    Bez tam, konkrētai Džeinai Hiltonei ir arī cita tipa darbi, ieskaitot pat filmas.

    Ļoti gribētu sagaidīt redakcijas viedokli.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  7. Kristine
    un vel par to kompoziciju. fokuss ari ir diezgan paredzams

    Vari lūdzu , Kristīn, pārtulkot?
    Un mazliet pastāstīt par neparedzamo fokusu…

    Thumb up 0 Thumb down 0

  8. Mari, un ka Tev pasham skjiet? kadi ir Tavi iespejamie varianti?

    Thumb up 0 Thumb down 0

  9. jau ieprieksh atvainojos par savu ne vienmer perfekto valodu un teikumu strukturu shajos komentaros, jo to liela mera ir sakropljojusi ikdiena izmantojama anglju val.
    tapec speciali Marim paskaidroju ka ar “paredzami neparedzamo fokusu” ;) biju domajusi to, ka shados attelos jau ieprieksh ir iespejams paredzet, ka tas tiks nofokusets.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  10. Fotografējot portretu ir iespējams paredzēt, ka portretējamais būs ass?

    Thumb up 0 Thumb down 0

  11. Es arī īsti nesapratu par to fokusu?

    Thumb up 0 Thumb down 0

  12. Nu Kristīnei, šķiet labāk patiktu, ja fokuss klejotu savā nodabā.

    Pa visneparedzamākajām vietām un lietām.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  13. Nē, nu īsti konceptuāli būtu, ja kompozīcija nebūtu centrēta – tobiš, portretējamais būtu kādā stūrītī novietojies, un protams, asam ir jābūt fonam, vai kādai nenozīmīgai detaļai. Portretējamajam jābūt pēc iespējas izsmērētam un neasam. Vēl labs mākslinieciskais paņēmiens ir novietot portretējamo dziļā ēnā, vai spilgtā gaismā, kā rezultātā viņš ir vai nu galīgi melna, vai absolūti pārgaismots :D

    Thumb up 0 Thumb down 0

  14. Arturs Perkons

    Ja es pareizi saprotu, tad Kristīne Budapeštā studē filosofiju, ne foto gudrības.
    Ja tā patiešām ir, tad Kristīnes komentāri ir vērtīgs pienesums relatīvi garlaicīgā fotomīļu vidē.
    Iespējams, ka tikai filosofijas dēļ fokusam tiek atvēlēta pārlieku liela uzmanība, kas normālam fotogrāfam ir parasta rutīna komplektā ar konkrētas optikas asuma dziļumu.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  15. Mjā…garlaicīgi nebūs…

    Thumb up 0 Thumb down 0

  16. ļoti patīkamas bildes. krāsas, cilvēki, interjers, ASV dabas skati!

    Thumb up 0 Thumb down 0

  17. Kristīn, tev ir taisnība par to laikmetīgo virzību. Manuprāt, šādu stāstu, kas balansē uz National Geographic un sociālās ainavas fotogrāfijas robežām ir saradies pasaulē ļoti, ļoti, ļoti daudz. Neliegšos, ka man patīk pašķirstīt šāda veida grāmatas un priekš manis tās tiešām pilda tāda kā loga funkciju uz kādu citu pasaules malu. Naivi pat pašam priekš sevis izklausās :) Diemžēl, neko citu no šāda rakstura fotogrāfijas negaidu un nekādu šarmantumu un izjustību neizdodas sajust. Teikšu, ka ir interesanti, bet pēc Stephen Shore, Joel Sternfield, Richard Misrach darbiem šie kaut kā atstāj iespaidu, ka tiek ieta labi iemīta taciņa (precīzāk, Amerikas fototradīcijas maģistrāle).

    Thumb up 0 Thumb down 0

  18. Artūr- es jau gandrīz piekto gadu studēju filosofiju un varu tikai teikt, ka filosofam par fokusu būtu jāzina vismaz tik pat labi kā fotogrāfam. Kas fotogrāfam fokālā plakne, tas filosofam- Okama bārdasnazis.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  19. Alni, man ir tieši tāda pati sajūta pret visu laikmetīgo mākslu. Vecie šabloni nomainās pret jauniem. Es bieži aizdomājos par to, cik daudz laikmetīgā daiļradē nāk no “iekšām” un cik daudz no trendiem.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  20. Laikmetīgais viržas augšup : Krievijas grafiti mākslinieku uz tilta uzzīmētais dzimumloceklis nominēts laikmetīgās mākslas balvai
    LETA
    15. februāris 2011 23:55

    Thumb up 0 Thumb down 0

  21. Māris : Tu domā šito ?:) http://www.youtube.com/watch?v=BBD81RZL_50 , tas bij ņirdzīgs pasākums tipiska “Modernā māksla” , man gan jautrāka likās viņu “Mākslas akcija” ar vistas speršanu lielveikalā kur dāmīte veselu saldētu visu iestūķēja sev kājstarpē un iznesa caur kasi :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  22. Māris : Īstenībā jau kā visa modernā māksla viena vienīgā ideja ir radīt skandālu , http://www.youtube.com/watch?v=ZyvliG0py9M , protams ņirdzīgi kā šie Čekistiem parādījuši kārtīgu daiktu un visi kas tai brīdī bijuši Pēterburgas čekas ēkā pretī kuras logiem tas tilts paceļas salipuši pie visiem logiem lūrēt :):)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  23. ilze vanaga

    Man ir Jane Hilton gramata” Dead Eagle Trail” un ari vinas izstadi redzeju pagaisa gada pavasari Host Gallery Londona.. Datora ekranu ar c-type print ir gruti salidzinat un ari ar gramatu. Un es uzskatu ka apzinaties fotografa celu lidz vina stasts nonak lidz gramatas formatam ar 60 izcilam bildem ir daudz svarigak neka runat par fokusu..Iedzilinieties saturā. Tas ir emocionali netverams cilvecigo attiecibu fiksejums kadra, kas ir prasijis laiku un uzticesanos, to get close to the subject.. Un ne jau tikai fiziska izpratne ieiet kada gulamistaba. Lai gan ari seit ir jaapzinas vesturiska tradicija. Sie jau nav New York downtown street kids. Ta ir pilnigi cita emocionala pasaule ar visiem tas ritmiem un ietekmem.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  24. Nu, Ilze, diemžēl, ja bildes ir pareizi eksponētas, asas un ar kaut cik pareizu kompozīciju, tad tās apriori nav “mūsdienu māksla”, un nekāda satura tur būt nevar… Bēdīgi, bet fakts.
    Varu tik piebilst, ka priekš manis tur viss ir – gan vēstījums, gan attiecības, bet es esmu vecmodīgs, tāpēc ne par pilnu ņemams :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  25. Arnis Balčus

    Māri un Rihard, Džeinai Hiltonei nav nekāda sakara ar Sanktpēterburgas anarhistiem, kaut kā negribētos, lai arī šī raksta komenti aiziet beztēmā (jā, Rihard, jūs esat speciālists šajā jomā, to mēs visi jau zinām) – Hiltone to nav pelnījusi. Krāniņus un pežas varat apspriest pie šī raksta:
    http://rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=2&article=1

    Thumb up 0 Thumb down 0

  26. Arnis : O.k :):) Vispār jau šitā tante man atgādina vietām Intu Ruku tik krāsainu :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  27. Arturs Perkons

    >Alnis

    Manuprāt, šādu stāstu, kas balansē uz National Geographic un sociālās ainavas fotogrāfijas robežām ir saradies pasaulē ļoti, ļoti, ļoti daudz.

    Šie stāsti nebalansē, tie precīzi iekļaujas National Geographic tēmā, tikai starpība ir tāda, ka lai iekļūtu NG, ir jābūt visaugstākajam profesionālajam līmenim, kurā mākslinieciski kompozicionālā paviršība netiek akceptēta.
    Džeinai Hiltonei daudzās bildēs kompene peld…diemžēl.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  28. Un es uzskatu ka apzinaties fotografa celu lidz vina stasts nonak lidz gramatas formatam ar 60 izcilam bildem ir daudz svarigak neka runat par fokusu..Iedzilinieties saturā.

    Ilze, bet man šķiet, ka visas šīs runiņas par fokusiem ir cēlušās no tā, ka saturiski šo darbu uzbūve ir tik klišejiska, ka cilvēki neapzināti sāk runāt par visādām tehniskām lietām. Es ļoti augstu vērtēju mākslinieces spējas menedžmentā, bet iedziļinoties saturā es ieraugu formulu… Līdzīgi kā ar Holivudas tradīciju kinematogrāfijā.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  29. Arturs Perkons

    >Ilzei
    Datora ekranu ar c-type print ir gruti salidzinat un ari ar gramatu.

    Jā, šī ir viena no lielākām informācijas laikmeta radītām problēmām fotogrāfijai. Jau daudzus gadus atpakaļ es pats ar savām bildēm pamanīju, ka realitātē labām bildēm datora ekrānā kaut kas izzūd, bet švakām bildēm kaut kas rodas papildus…

    Par Hiltones attiecībām ar kovbojiem – kā lieliskajā intervijā Valts Kleins apgalvo, ka labākās fotogrāfes ir sievietes, tā es skaidri saprotu tos džekus, jo viņiem Džeina ir vispirms sieviete, fotogrāfe ir kā piedeva.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  30. Arnis Balčus

    Ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus šeit komentāros, tomēr izlēmu dot tādu kā komentāru guidelines:

    1. Diskutējam šeit par lietām, kas saistītas ar rakstu. Tātad, par LIETU un TĒMU.
    2. Cienam pārējos komentētājus, arī tos, kura viedoklim nepiekrītam. Argumentējam kritiku. Nenolaižamies līdz personiskajiem apvainojumiem.
    3. Rakstam tā, lai citi to var izlasīt (vēlams pārlasīt savus komentus pirms spiežat “pievienot”) un neaizraujamies ar daudzu ārējo saišu pievienošanu. Spamu filtrs pats automātiski mēdz aizturēt komentus, ko uzskata par spamu – tie ir komenti ar daudz saitēm un/vai murgainu valodu.
    4. Neaizraujamies ar paštīksmināšanos. Komentāri FK nav vieta, lai savā starpā izkrutotos.
    5. Šo ierakstu neapspriežam, bet respektējam ;)
    Paldies un ceru uz sapratni!

    Thumb up 0 Thumb down 0

  31. labs riits.
    skjiet, dazhi lasitaji ir mani parpratushi, jo ne jau par to, ka fokuss ir uz portretejamo, es briniijos, bet gan secinaju, ka laikmetigaja foto, manuprat, ir verojams diezgan shablonisks piegajiens portretu kompozicijai. portretejamais ir tieshi viduu, ap to vai nu ir, vai nav izsvaiditas dazhas tam piederigas lietas, savukart, fons biezhi vien ir izpludis un attelam nav dziljuma, ka rezultata dazhkart pat skjiet, it ka cilveks atrastos studija starp butaforijam. (gluzhi personigas domas un nebut nepretendejoshas uz “patiesibu”). tapec man ir pat zhel, ka nezinamu iemeslu delj shai kompozicijai man nakas pieverst vairak uzmanibas neka attelu saturam.
    par saturu runajot, man arkartigi patiik foto “sarkanais kresls”, savukart, tieshi pirmais attels ar saviem saturiskajiem kontrastiem – kovbojs ka stereotipiska viriskjiguma “iemiesojums” ljoti sieviskjigaa un pat maigaa videe, vinja pasha (?) guljamistabaa.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  32. Arturs Perkons

    >redaktoriem
    Nezinu vai mans jautājums iekļaujas atļauto jautājumu grupā (jo cits jau ir ticis cenzēts), bet gribētos uzzināt, vai Nacional Geographic tematika ir vienīgā redakciju interesējošā tēma?

    Thumb up 0 Thumb down 0

  33. Arturs : Vispār jau jebkurā projektā vadlīnijas un tēmas nosaka redakcija un tas normāli ka tās jārespektē. Vienīgi minot tepat kaimiņus leišu līdzīgu Foto Projektu ap bildītēm čatinu atcerējos viņu projekta Redaktora atklāsmi kā šie ātri nonākuši pie dilemmas un nav zinājuši ko darīt jo kā izrādījies īsā laikā esot nācies izbanot niknākos kritiķus un kašķa meklētājus un tie par šausmām redakcijai izrādījušies lielākie Foto pasniedzēji un pats katedras dekāns , palikuši vieni studenti @ fani :D :D Būtība atklājies ka cien pasniedzēji ar dekānu beidzot esot spēruši vaļā ko viņi patiesībā domā par kādiem darbiem un stilu un tas nu galīgi neesot bijis tas ko vairums gribējis dzirdēt :):)
    Tā mana atkāpe , par tanti es jau teicu:)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  34. Kristīne, šāds piegājiens portretiem ir raksturīgs ne tikai “laikmetīgajam foto”, bet gan vizuālajai mākslai kopumā, šķiet, no pašiem pirmsākumiem :) Pagaidām nevienam nav izdevies izgudrot kādu citu kaut cik sakarīgu piegājienu. Bez tam, nevarētu gan teikt, ka autore tā strikti pie šīs kompozīcijas turas :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  35. Huan, ja Tu parlasitu ari to, ko Alnis rakstija, varbut Tu apjaustu, ka es runaju par vinja pieminetajam fomulam. Turklat es Tev nepiekritu, ka vizuala maksla izmanto tikai vienu kompozicijas pamatveidu – objekts pasha centra un neskaidrs fons aiz taa. Bet laipni ludzu palikt pie savam domam ;)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  36. Turklat, es neviena komentara neapgalvoju, ka autore izmanto tikai un vienigi sho kompoziciju, tomer, ka jau mineju, tieshi shi kompozicija man “duuraas” acis un pieversa manu uzmanibu.

    ps. es patiesham ieteiktu rupigak lasit citu komentarus, megjinot kaut nedaudz iedziljinaties un veleties izprast, ko citi komentetaji ir velejushies pateikt, nevis piekasities pie vardiem un principiali iebilst visam, kas tiek rakstits.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  37. Arturs Perkons

    >Riča
    70-80 gados mums žurnālu National Geographic regulāri sūtīja no Kanādas. Es vienmēr esmu apbrīnojis žurnāla fotogrāfu izcilo profesionālismu, īpaši fascinēja viņu spēja atrast precīzu rakursu dokumentālam notikumam, kuru paredzēt nav iespējams.
    Tas ir tas pats, ko Tu jau rakstīji par Meistariem.
    Šodien, kad es skatos šis vai kādas citas kolekcijas ar vienveidīgi nobildētiem ļaužiem, man ir ļoti grūti atrast kaut ko interesantu, uzrunājošu.
    Arī sarkanais krēsls mani garlaiko ar fotogrāfes speciāli uzmesto balto cepuri (kovboji cepures pa krēsliem nemētā).
    Laikam esmu vecs galīgi palicis :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  38. Dīvaini, Kristīne, bet portretos 99% gadījumu tiek izmantots šis viens “kompozīcijas pamatveids” :) Ja netici, tad ieraksti guglē “portrait”, un apskati bildītes, ko atradīsi.
    Kas attiecas uz formulu, tad jebkurš mākslas darbs balstās uz formulu – savādāk vienkārši nemēdz būt, un melo tie, kuri stāsta par kaut ko absolūti oriģinālu, nebijušu, revolucionāru. Tālākais ir gaumes lieta – jums ar Alni šī konkrētā formula nepatīk, man patīk :) Tagad sakausimies? :D

    Thumb up 0 Thumb down 0

  39. Diemžēl , Kristīn, Alnis neatšifrē ” savas formulas “, arī Tu nē..
    Tas gan netraucē citu komentārus nodēvēt par : “visas šīs runiņas”.
    Pamazināmās formas parāda varu un pazemina pārējos.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  40. patiesham, 99% gadijumu! ;) atvaino, bet uz shadu precizu “statistiku” man patiesham nav ko atbildet.
    neviena no saviem komentariem neesmu izteikusi viedokli par to, vai man shada kompozicija patik vai nepatik. kas man patiesham nepatik, ir tas, ka manis teikto sagroza pec sava prata, piedevejot man to, ko nekad neesmu teikusi, nevis megjina uzsakt cilvecigu dialogu. traki nedraudzigi jus sheit esat..

    Thumb up 0 Thumb down 0

  41. Mari: to gan Alnis rakstija ari par manu komentaru par fokusiem. kas man nepavisam neskjita pazemojoshi.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  42. Ar sarkanbalto krēslu gan autorei izdevies Kristīni apmānīt un “paķert”.
    Dīvaini.
    Ar nejaušo cepuri un jaušo , bet neslikto piegaismojumu.
    Citos darbos studijas gaismu palīdzība rada vienam “plakanumu” otram ” Holivudu”.
    Atšķirībā no LV redzētām sērijām autore vismaz ir apguvusi šo gaismu lietošanu un dara to pāliecinoši.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  43. Arturs : Vispār jau tas ir tas ko Alnis minēja “Drausmīgs šablonisks klišejisks” , lai cik tas nebūtu smieklīgi man domāt tas sakņojās tantes izglītībā un pieredzē “Modes industrijā” , es vienmēr smejos par tiem kas vēlās nodarboties ar “Modes @ Reklāmas” foto paredzot ka tur baigi varēs izvērsties , īstenībā tās ir pašas neradošākās mūsdienu foto jomas kur viss “Pēc stingriem priekšrakstiem” un pieradina cilvēku strādāt pēc perfekti izrēķinātām shēmām un NE SAVĀDĀK! Kādreiz brīnījos ka Apse rakstīja par to ka būdams pieprasīts un pieredzējis kāzu fotogrāfs šis ~10 gadus braukājis uz UK mācīties kaut kādā karaliskā skolā DABAS fotogrāfiju . Mūsdienās viņš ir tas kas ir strādā gan uz Geo gan vēl visu ko un čupa prestižu balvu . Man doma ka viņš šais 10 gados iemācījās domāt “Savādāk” tas ir operatīvi un precīzi ir jāiegūst sajūta paredzēt notikumus uz priekšu. Mums savulaik Aivars Liepiņš vēl 80 gadu beigās mācīja “Ja tu ieraugi KAUT KO un spied tad viss jau nokavēts , vispirms jāspiež un tad seko notikums tad IR TRĀPĪTS ” Jāiemācās sajust notikumus iepriekš ka TULĪT notiks. Kā Briedim no vanšu tilta krītošais celtnieks , sajuta pagriezās spieda un vecis krita. Šai tantei bildes veidotas pēc vienas klasiskas shēmas līdzīgi kā Intai , tikai šamā tante tipiski jeņķu stilā to visu pasniedz “Pielabo ” lai būtu GREZNI , tas ir kā agrāk saucamie “Kabineta portreti” kur pie fotogrāfa bija gan cepure han velosipēds gan žakete :):)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  44. Arturs Perkons

    >Māri
    Tev taisnība – Džeinai piegaismošana padodas, bet tāpēc pārsteidz triviālā tiešā gaisma Kenijs & Džoanna Gudi bildē, kura, manuprāt, ir vienkārši nenostrādāta līdz galam.
    Bet pirmā bilde ar Pītu gultā ir ļoti laba, neraugoties uz tradicionālo kadrējumu, kompozīcija “sēž” izlīdzsvaroto gaišu laukumu dēļ.
    Turpretī Krisa Lorensa bildē kompene nesēž, vēl sliktāk – griestu ventilācija ir pilnīgi lieks elements kadrā, bet ceļgali un vienas rokas pirksti ir šnakt nost.
    Kā Tu domā – kas tas ir – postmodernisms vai paviršība?

    Thumb up 0 Thumb down 0

  45. Arturs Perkons

    >Riča
    Ikviens, kas ir bildējis ļaužus telpā tā, lai piegaismojums būtu neuzkrītošs, t.i. balansā ar esošo dabisko gaismu, zina, ka slēdža ātrums tādos gadījumos nevar būt īsāks par ~1/30, un tas nozīmē, ka modeļiem ir jābūt praktiski nekustīgiem tiem paredzētajā vietā.
    Laikam es te apnikšu visiem atkārtojot, ka foto mākslas rezultāts ir atkarīgs no tehniskiem nosacījumiem. Ir lietas ko var viegli un ir lietas, kas prasa gana lielu noņemšanos.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  46. Postmodernisms un paviršība soļo sadevušies rokās.
    Džeinas bildes man pat neprasās kautkā ķidāt.
    Vai pirkstu galiņi saka ko vairāk par kanalizācijas caurumiņu, nezinu.
    Zinu cik piņķerīgi ir palaist trijkāji 14 cm zemāk :)
    Drīzāk problēmas ir bildē : “Kenijs & Džoanna Gudi, sprāgstvielu eksperti”.
    Sprāgstvielu ekspertu bildē, ļoti gribējās parādīt seifu.
    Gan jau ka kompene tika būvēta tieši ap seifu un tad tumšais aizmugures plāns atšķirībā no logiem gandrīz visās bildēs arī iedzina stūrī fotogrāfi…
    Un vēl sieva/ sieviete kurai palūdza tupēt te un izlikties ka lasa.
    Jā , samocīti.
    Bet kopumā uzdevums izpildīts ļoti pat labi.

    “Ilgā ekspozīcija attēlus ir piepildījusi ne tikai ar vizuālām niansēm, bet ir atsegusi vīros kaut ko, kas ir ārpus klasiskā priekšstata par kovboju.”
    nez kādas vizuālās nianses atsedz ilgās ekspozīcijas?
    varbūt ilgās atsedz ilgas :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  47. Arturs Perkons

    >Mārim
    “Bet kopumā uzdevums izpildīts ļoti pat labi.”

    Ja uzdevums ir izdot grāmatu, kuru es negribēšu nopirkt, tad uzdevums ir izpildīts.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  48. man ļoti patika, jo ir emocijas, šarms, “cita” kultūra…….:)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  49. A
    “Džeina Hiltone stāsta: “Mani vienmēr ir interesējuši šķietami parasti ļaudis. Es mīlu cilvēkus un vienmēr cenšos atspoguļot viņu daudzpusību. ” –
    šis varētu būt uzdevums.
    Nepirksi grāmatu un nepētīsi kovboju emocionālitāti, trauslumu ? :)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  50. Arturs : MODE uz gaismu diezgan krasi mainās , patreiz viņa atgādina XXgs. 70 gadus , pie kam mainās līdzi tehniskam progresam un izmaksām. Tie kas līdz 90 gadiem bija taka spicē piekopa vecās “Klasiskās” gaismošanas metodes kādas tās bija 30-50 gadu fočenē , atceramies kaut vai VIENĪGO Angli 20gs modes fočenē Cecil Beaton , viņi visi strādāja ar lielajiem lēcu prožektoriem ar kuriem varēja salikt da jebkādu ļoti smalku un niansētu gaismas shēmu . Kopš 70 gadiem USA sāka piekopt citus gaismas veidus tur pārādijās gan Diana Arbusa kas portretiem gaismu vilka tieši feisā no Roļikam “Pieskrūvētas” blices , gan Helmuts Njutons kas bieži blieza gaismu no viena lielā Metz āmura gandrīz feisa :):) Jeņķiem patīk tādi “Spīdīgi glancēti” izteiktas ‘Rampas ugunis” , topā ir Ellen von Unwerth pat ne Harcourt Studio tipa gaismas :):) Ar mani pašu šai ziņā ar ir jocīgi , kaut gan esmu pamācījies šīs lietas pie vismaz 4 dažādus stilu piekopējiem brīžam patīk atcerēties Harcourt iepatikušos , brīžam Ellen von Unwerth stila gaismu :):) Man gan ir pārliecība ka nav labi jaukt klasisku portretu shēmas kā šai gadījumā ar “Spožām ugunīm” bet es tomēr reizēm tā daru , ko lai dara VISS PLŪST viss mainās , ne uz augšu , drīzāk pa horizontāli uz primitīvismu:):) Piemēram Latvijā vairumā dominēt tāda stila “Gaisma” kā Marks Cleghorns māca , tas saistīts ar to ka viņa grāmatas un filmas daudz tulkotas Krieviski un par viņu labi atsaucas tāds Aleksands Lapins kas daudziem Latvijā ir bezmaz dieva vietā , tas nekas ka piemēram Aleksandrs Slusarevs saukāja Lapinu par “Psihiski slimu grafomānu” . Cik cilvēku tik gaumju , bet Gaismas ir izteikti gaumes un skolas lieta , kādu skolu cilvēks iziet tāda gaisma viņam dominē. Konkrētai tantei ir “Modes skola” un biež parādās pa Jeņku modei piederošā “Tupi purnā” gaisma un izteikts glancēts falšums :):)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  51. Artur –
    Es gribētu par – “Es vienmēr esmu apbrīnojis žurnāla fotogrāfu izcilo profesionālismu, īpaši fascinēja viņu spēja atrast precīzu rakursu dokumentālam notikumam, kuru paredzēt nav iespējams.”
    bilst kādu vārdu.
    Bet baidos ka nedrīkst pēc jaunajiem norādījumiem no augšas…

    Thumb up 0 Thumb down 0

  52. Māri, atvainojos, ja šķita aizskaroša pamazināmā forma. Nekādu varu neizrādu (tādas arī nav) un pārējo pazemināšanu nepiekopju.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  53. Arturs Perkons

    >Riča,
    Skaidrs, ka gaismas shēmas ir un būs da jeb kādas, bet šajā kolekcijā ir redzams, ka ir ticis ļoti lielā mērā respektētas konkrētu telpu konkrēts apgaimojums. Praktiski logus (ja nav tiešā saule tajos) var uzskatīt par stacionāru softboksu ar grūti regulējamu intensitāti (vakars jāgaida un tad tā regulējas tikai vienā virzienā).
    Līdz ar to atliek tikai salikt akcentus pēc paša vēlmēm – nemaz tik daudz to variantu šādās situācijās nav.
    Man sižetiski vislabāk patīk Bobs Jeitss bilde, bet manuprāt, arī šī nav “nostrādāta”, ar ko es saprotu profesionālā smalkuma klātbūtni, garšvielas tobiš.

    >Māri
    baidos ka nedrīkst pēc jaunajiem norādījumiem no augšas…

    sāc ar Džeinu un tad ar universālo P.S. pieliec galveno sakāmo :D

    Thumb up 0 Thumb down 0

  54. Arturs : Vī kāds tu naivs , ja tante nākusi no “Modes” tad lielā mērā varētu pieļaut ka tas ko tu domā “Loga gaisma” ir viņiem jau kopš 80/90 gadu mijas baig iecienītā “Modes / Glanča” mācītāja Dean Collins slavenā bestsellera”Finelight Portraiture” dabīgās gaismas atdarināšana :) Nu nav taga cieņā atstāt kaut ko “Nekontrolējamu” . Pēdējos 10 gadus viss cik šāda stila darbos ir nācies līdzdarboties VISUR 100% Aiz loga ārpusē uzstelē kārtīgu gaismu bloku :):) Falšā “Loga gaisma” tas izplatītākais portretu instruments mūsdienās:):) Vienkārši portretos kā zini liela problēma ir krāsu temperatūras nesakritība , ja no vienas puses “Aukstāks / siltāks” logs no iekšas vēl kaut kas , labāk salikt visu mākslīgu ar geliem nokrāsot kā sirc kāro , visu 100% kontrolēt :):) Citādi grūti panākt ka visapkārt viss visvisādās krāsās bet feisi cilvēki negaismoti izgaismoti perfekti:):)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  55. Arturs Perkons

    >Riča
    Varam saderēt uz ko vien vēlies, ka Džeina šajā projektā nav izmantojusi “falšo” loga gaismu :)
    Viņai tas nav būtiski, tas ka viņa ir bijusi modes fotogrāfe, vēl nonozīmē, ka viņai pašai ir kādreiz nācies uzlikt gaismu aiz loga un ka viņa tāpēc būtu uz mieru ievērojami palielināt sesiju budžetu.
    Viņa diezgan bieži flašu bliež pa taisno tieši virsū bez ceremonijām. Paskaties citas kolekcijas.

    Thumb up 0 Thumb down 0

  56. Arturs : O.k papētīšu citas kolekcijas , taču mani mulsina USA neraksturīgā gaisma asj pa diviem logiem parasti:):)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  57. Ar šito tanti ir tīr neko radi intervija http://www.youtube.com/watch?v=QdrDqi-1moc

    Thumb up 0 Thumb down 0

  58. Arturs Perkons

    Tajā intervijā par to, kāda gaisma viņa patīkās ir 3:26

    Thumb up 0 Thumb down 0

  59. Arturs : Ja ja , es jau paklausijos:):)

    Thumb up 0 Thumb down 0

  60. Briniskiga, vienkarsa serija. Ari mums ir shi gramatinja, kuru tiri nejausi uzgajam Amsterdama. Portreti, protams, ietureti visklasiskakaja amerikanu tradicija, tacu tas nebut nemazina to vertibu. Tapat ar formulam – ja jau taas sinii konkretajaa gadiijumaa “straadaa” tad kaapeec gan to neizmantot. Originalitaate , manupraat, jau sen vairs nav muusdienu vieniigaa veertiiba.

    Thumb up 0 Thumb down 0

Komentēt, izmantojot: