Ivetas Vaivodes fotogrāfija Madaras zīmolam
Iveta Vaivode (1979) ir viena no retajām Latvijas modes fotogrāfēm, kas spējusi izkopt savu rokrakstu. Tādi modes zīmoli kā Mare&Rols, Madara un Zofa ir ieguvuši savu vizuālo identitāti pateicoties tieši Vaivodes fotogrāfijām. Mazāk zināmi ir viņas mākslas projekti. Pēdējais no tiem – Terminus Rīga – pirms gada bija skatāms kim? laikmetīgās mākslas centrā. Šodien Galerijā 21 tiek atklāta fotogrāfes jaunāko darbu izstāde – Opera, kurā autore pievērsusies operas skatītāju portretējumam iestudējumu norises laikā. Fotogrāfijas uzņemtas Latvijas Nacionālajā operā, pielietojot 45 minūšu garu ekspozīcijas laiku.
nu gan kundze sadeva. man šķita, ka madaras un zofa projekti ir tas, kas viņai intresē un kā viņa sevi redz, izrādās..izrādās, nekur tālāk par saviem baramajiem studentiem nav tikusi
Video intervijas tehniskajam stuffam sirsnīgi iesaku apgūt pāris telpu akustikas likumības. Šajā gadījumā – telpā ar gludām sienām, ar minimālu priekšmetu daudzumu, reverberācijas laiks būs ļoti neatbilstošs runas saprotamībai (google speech intelligibility index ).
Tehniskas zināšanas piedien amatniekiem.
Simfoniķim pietiek ar ON/OFF/PlaY…
Kungiem superīgi komentāri. Tā turēt!
Interviju bija grūti klausīties tieši dēļ akustikas un skaņas ieraksta, bet pieļauju, ka turpmāk arī pie tā neviens nepiestrādās, jo tā jau saprast varēja, vajag tik uzgriezt visu līdz galam un gan jau….
Jāpiekrīt Rolandam Zelderam, jo man arī ir izveidojies priekšstats, salīdzinot I.Vaivodes komercdarbus ar citām foto izpausmēm, ka tie ir vairāk nostrādāti un interesantāki, ir jau tur klišejas, bet kur gan tās tagad nav. Bija interesanti. Paldies.
Interviju ir nenormāli grūti klausīties dēl ritmiskiem trokšņiem un “Mucas” efekta , bet ir vērts paklausīties. Intervētājs gan man liekās šite izpildījies kā skaudīgs pipuks šie efekti ir apzināti radīts traucēklis , gluži tāpat kā intervijas pēdējās pāris minūtes . Es to nezināju īstenībā man to bija vērtīgi uzzināt . Iveta Vaivode laikam vienīgā no salīdzinoši jaunās Latvijas fotogrāfu paaudze kuru mēdzu pieminēt klientiem kā noderīgu izmantojamu RADOŠIEM komerciāliem projektiem , pārējie tik klapē trulus atdarinājumus šamā vismaz reizēm spēj tīri sievišķīgi interesanti izpausties , pēdējās pāris minūtes man radīja pārliecību ka iespējams ar laiku tiks novērstas arī tie būtiskie trūkumi kuru dēl viņu tomēr neizvēlas nopietni klienti. Mjaa izmocīju ausis un smadzenes lai noklausītos bet redz kā gadās , tas visdrīzāk nāks par labu manam bankas kontam. Tekstā pieminētais Intereses trūkums , pārsteidzoši absolūta nezināšana jomā kurā darbojās diemžēl ir lielākā Latvijas jaunās foto paaudzes katastrofa , publikai līdz ar to nav spēju kaut ko attīstīt vai balstīties pieredzē tāpēc vairums ir nenormāli vārgi ikdienišķu patreizējā laika motīvu atdarinātāji kopētāji to pat iespējams nenojauš ka „Sitādu Su… pilni pakši”, te nu es Ivetai kā pasniedzējai ar lielām skumjām piekrītu , Muļķu laikmets . Bet pamocīties paklausīties vērts.
Tam varētu piekrist, jo lielāks simfoniķis un priekšstatu lauzējs, jo seklākas zināšanas par fotogrāfiju tehniski un vēsturiski.
daunlaudēju video failu, uztaisīju ātru audio EQ korekciju mucas efekta mazināšanai un runas saprotamības palielināšanai un beidzot varēju noklausīties interviju.
Man ļoti patika. Jāatzīst, ka šāda intervija ir FK retā, kurā atklāti tiek parādās fotogrāfa dilemma vienlaicīgai komerciālai un radošai darbībai. Diezgan likumsakarīgi, ka rodas vēlēšanās atbrīvoties no laiku un enerģiju patērējošās komerciālās darbības. Lai gan pasniedzēja darbs arī rihtīgi paņem enerģiju.
Ivetas stāsts par garo laiku bildēm ir precīzi desmitniekā. Super.
Lai Ivetai veicas arī turpmāk!
Par cik esmu LMA studente, vēlos palikt anonīma… Lablaiks pārmet Ivetai vēstures un tehnikas nezināšanu, kas nav taisnīgi, jo viņš pats varētu no Ivetas mācīties. Vispirms teikšu, ka Mārtiņš Lablaiks dzīvē ir patīkamāks cilvēks nekā šeit virtuālā vidē. Bet galvenais – man bija pārsteigums, cik tomēr primitīvā līmenī tiek pasniegts fotogrāfijas priekšmets LMA. Jā, stāsta par kompozīciju, gaismu un tādā garā, kas ir visnotaļ noderīgas lietas cilvēkiem, kas nekad iepriekš ar fotogrāfiju nav saskārušies. Bet tas viss vairāk piederētos bērnu fotopulciņam, nevis Akadēmijai, kur gribētos vairāk dzirdēt par vēsturi, foto teoriju, saņemt radošus (nevis tehniskus) uzdevumus. Par Ivetas kā pasniedzējas spējām esmu dzirdējusi tikai vislabākās atsauksmes. Man ir draugi, kuriem viņa pasniegusi, tādēļ zinu, ka viņa patiešām spēj rosināt dziļāku interesi fotogrāfijā. LMA tas paceltu priekšmeta līmeni, ja tur būtu Iveta.
Milda89 : Mazā konspiratore , pareizi ka maskējies tev tas noteikti neskādēs:) Īstenībā ir tā ka praktiskas tehnoloģiskas lietas jāmāca atsevišķi no teorētiskām vēstures un virzienu stilu lietām. Ja cilvēks ir kāda virziena fanātiķis viņš bieži viens nespēj adekvāti uztvert kur nu vēl pasniegt pārējos. Viens cilvēks sevišķi praktiski strādājošs tikai retos gadījumos pietiekami labi pārzin vēsturi un teorijas , tās vienkārši „Vēlāk nav nepieciešamas” . Praktiski strādājot tu pārliecinies ka diezgan ievērojama daļa tīri teorētisku lietu ir FUFELS , taču tās NOTEIKTI ir jāzina jāmācās lai vienkārši spētu saprast kas IR FUFELS kas NAV . Pieļauju ka Iveta vēsturi un teorijas varētu ar pārzināt plašāk kā Mārtiņš . Taču jā toleranti un iejūtīgi izsakās , meiteņu vājā puse ir Tehniskā un Tehnoloģiskā , arī praktiska nopietnu profesionālu darbu pieredzes neesamība . Čomiņu zurčiki un draudzeņu kleitiņas neskaitās tas nav nekas vērā ņemams pieredzi un līmeni ceļošs , sevišķi Latvijā kur prasības ir vājas. Būtībā ir tā ka Mārtiņš ir viens no 3-4 cilvēkiem Latvijā kuram ir gana plaša lielu komerciālu un radošu projektu realizēšanas pieredze praktiski visos iespējamos tehnisko , radošos un budžetu līmeņos. Kas un kā es te neaprakstīšu , gribēsi izlasīs CV vai pajautāsi . Taču vismaz 10 gadus jau MŪSDIENU tehnoloģiskā līmeni visos kaut cik ievērojamos komerciālos vai radošos projektos Lablaiks bija viens no galvenajiem spēlētājiem , tieši tehnoloģiju realizācijā un praktiskā izpildē lielā mērā arī . Noteikti neatklāšu tev Ameriku ja pateikšu ka neviens no lielajiem pasaules brendiem kuri MŪSDIENĀS kaut ko NOPIETNU taisa saistībā ar Latviju neizvēlās Latvijas AUTORUS , skumji bet diemžēl galvenais iemesls ir DARBA KVALITĀTE nepietiekams tehnoloģiskā izpildījuma līmenis , nespēja garantēt STABĪLU kvalitāti un līmeni. Tai laikā kad Lablaiks @ Draugi bija aktīvā biznesā TĀ NEBIJA , viņi bezmaz 10 gadus no 90 vidus līdz 2000 vidum gan nodrošināja gan garantēja. SKUMJI , tie kas nāca vietā būtībā visu pakāsa , galvenais iemesls NEZINĀJA / NESAPRATA negribēja saprast kas bija pirms viņiem , likās „Jauksim stereotipus , spēlēsim simfonijas” taču pašiem gan zinību gan pieredzes izrādījās knapi līdz krogus muzikantu līmenim. Radošās spējas ir jāizkopj un jābalsta pasniedzēju un priekšgājēju zināšanās un pieredzē , racionāli ja šī pieredze tiek uzkrāta un novesta VISMAZ priekšgājēju līmenī tad var AUGT un pilnveidoties „Lauzt stereotipus un Simfonijas sacerēt”, diemžēl Latvijas variantā ja tā var teikt „Sāk no grīdas turpat ar vārtās” palīgskolas un padibeņu loģikas un līmenis . Man piemēram ir BAISI ja uzzinu ka tur kur jābūt izglītotiem ļoti pieredzējušiem cilvēkiem pedagogiem „Māca” cilvēki kuriem vispār nav nedz kādas pieredzes nedz izglītības konkrētā jomā , taču „Liela enerģija un ambīcijas” , ja jums ko uzņemas mācīt švaki krogus muzikanti , kaut kā visai apšaubāmi ka jel kad jūs spēsiet „Simfonijas” radīt. SKUMJI un baisi.
Mildai89: nu re cik jūs esat drosmīga/s, pat nespējat parakstīties zem savām domām, baidāties, ka tas ietekmēs manu attieksmi pret jums skatē… ticiet man, tik zemu es nenolaidīšos. Tas ka skarbi un ironiski kritizēju šeit daudzus darbus var jau nepatikt, bet tāds nu ir mans stils un attieksme pret lietām. Otrkārt lielākā daļa no jums studenti, kuri nāk uz nodarbībām ir ar tik dažādu tehnisko zināšanu līmeni par fotogrāfiju,un laiks, lai to apgūtu jums ir tik mazs, ka iespējams kādam arī var likties ka uzdevumi ir fotopulciņa līmenī, bet kas ir paradoksāli, ka šos vieglos uzdevumus ar pirmo reizi izpilda labi ja 10%. Ta kā apgūstiet fottehnikas pamatus un tad runāsim tālāk. Tas pirmkārt. Otrkārt, mana piezīmi par simfoniķiem nebija adresēta Ivetai Vaivodei, bet gan kā piebilde pie pašas Ivetas teiktā par to ka daudziem jaunajiem fotografētajiem nav vispārīgi nekādas intereses par fotogrāfiju. Lasiet uzmanīgāk manus komentārus un pārpratumi izpaliks, un galvenais, nebīstaties parakstīties zem savām domām un tekstiem, pat ja kļūdaties, savādāk anonīmiķu te jau ir gana, un tajos neviens īpaši neieklausās.
>Milda89; Mārtiņš
Tas, ka studentiem ir dažāda zināšanu bāze, ir reāla problēma pasniedzēja darbā. No malas dot padomus ir pagrūti, taču ir viena vispārzināma gudrība – problēmas jārisina atklātā komunikācijā.
Pie mums Latvijā nav ieviests skandināvu studiju standarts, ka semestra beigās studenti vērtē pasniedzējus un iegūto zināšanu atbilstību cerētajam. Tā ir viena no metodēm, kā pasniedzējs var uzzināt, cik lielā mērā iemācītais ir atzīts par labu esam. Otrs veids ir studentam, kurš vēlas mācīties padziļināti, griezties pie pasniedzēja un nekautrējoties palūgt sastādīt individuālu plānu.
Paskatījos LNB pieejamo grāmatu sarakstu par fotogrāfiju – tā ir kaudze literatūras, kuru var rakt cauri, ja ir interese.
Ļoti bieži tiek aizmirsts, ka studijas nav skola, kurā skolotājs visu ielej ar karotīti, studēt nozīmē – mācīties pašam, prasot pasniedzējam izskaidrot nesaprasto, galvenais ir skaidri zināt, ko vēlies sasniegt.
Kas tik neatklājas – lielais Meistars un citu pamācītājs īstenībā ir švaks pasniedzējs. Pasniedzējs var izvirzīt studentiem augstākas prasības, lai švakākie pierauj klāt, un tādā veidā celt kursa līmeni, bet var arī nolaisties līdz analfabētu līmenim un tādi arī samazināt kopējo līmeni līdz pamatskolas fotopulciņam. Lablaiks izvēlējies pēdējo. Nav brīnums, ka jauniešiem nav nekāda interese par fotogrāfiju, ja vienīgais, ko pasniedzējs var iemācīt ir pareizi ielikt filmiņu aparātā. Tas tik būtu numurs, ja arī filozofos tikai tādēļ, ka visiem studentiem ir dažāds gramatikas līmenis, mācītu tikai burtiņus un pareizrakstību, nevis lasīt un domāt. Un pēc tam filozofi, tāpat kā fotogrāfi, runātu nevis par idejām, bet kolēģu gramatikas kļūdām, frizūrām un personiskajām ambīcijām.
Mjā… anonīmā cilvēciņa ar mazo burtu drosme aiz tāfelītes aug. Sagrābstīt kaut kādas ziņas par apmācības metodēm un neiedziļinoties spert vaļā domu graudus ir varens gājiens. Gribētu redzēt vai Tev būtu drosme atnākt uz kādu nodarbību un tad parunāsim par mani un manām metodēm pa tiešo. Slabo?? Tu tak neatnāksi, vai ja atnāksi klusu sēdēsi un pēc tam atkal “drosmīgi” vaukšķēsi paslēpies aiz klaviatūras.
Slabo ir būt par viduvēju pasniedzēju, bet i-netā nostādīt sevi pa galvas tiesu augstāk par citiem pasniedzējiem un fotogrāfiem. Jābrīnās, par kādu blatu šis cilvēks ticis tajā siltajā vietiņā. Tagad arī skaidrs kāpēc no akuškas tik maz spējīgu fotogrāfu nāk.
Par Ivetu prieks!
Kāds sakars Ivetas intervijai ar šo visu attiecību kārtošanu starp pasniedzējiem un anonīmiem studentiem? Nekāda patiesība jau netiks noskaidrota. Varbūt to labāk darīt forumā?
Martins : Nespringsti , ja es tev pateiktu kas tas ir , tu puss stundu smietos
Apelejošiem tekstiem nav iemesla , pārak ikdienišķs gadījums.
Paldies par interviju. Iveta ir skaistākais, kas Latvijas fotogrāfijā ir noticis.
Jā, žēl, ka tik jaukai intervija atkal seko savstarpēji apvainojumi un komentāri, kam nav nekāda sakara ar Ivetas sasniegumiem fotogrāfijā. Lasot FK komentārus mani pārņem kauns.. Es nesaprotu, kas ar jums notiek, cilvēki? Kāpēc ir tik grūti pateikt labus vārdus par citu panākumiem, bet daudz vieglāk ir bez vismazākās paškritikas mētāties ar negācijām. Man ir sajūta, ka arī šeit valda absolūts intereses trūkums un vēlme par katru cenu izteikt savu viedokli, neieklausoties citu teiktajā – apzināta vai neapzināta nevēlēšanās iedziļinaties.
Es aicinu visus, kam patiešām interesē fotogrāfija aktīvi komentēt FK rakstus, lai uzlabotu komentāru gaisotni.
Alnis : Tika daļēji piekrītu , jāļauj cilvēkiem izteikties un padiskutēt drusku brīvāk , kaut vai šķietamas “Anonimitātes” aizsegā , ja lasa uzmanīgi tekstu analizē tā saturu + blakus iespējas , ar 90% ticamību var noteikt to patieso autoru
Vairumā gadījumu tad sāk nākt smiekli par savu “Mirkļa reakciju” 
Diemžēl Latvijas apstākļos diezgan daudziem “Sociopātiem” terapiju ietvaros tiek ieteikts “Pievērsties skaistajam” iespējams nenojaušot ka šeit skaistuma jēdzieni mēdz būt atšķirīgs nekā šo terāriju dzimtenē USA 
Tad nu beigās tāds “Munka skaistums” vien nāk laukā , tādu “Skumjo vērotāju” ir daudz vairāk nekā jūs spējat iedomāties . Man personīgi patīk ka studenti izsakās domādami ka šamos neviens neatpazīs , tad zināmā mērā cilvēks var būt patiesāks mazāk ierobežots savās patiesajās izpausmēs interesēs un vēlmēs uzzināt , vai nezināt neko un lepoties ar to 
Kā jau Arturs pareizi teica Latvijā ir lielas komunikāciju problēmas star audzēkņiem un pasniedzējiem , problēma pašas sistēmas ietvaros. Nu še vismaz kāds var bišķīt paraudāties vestītē pamaskējoties:)
Līva Pavārniece : Iveta protams ir forša , tik baidoss ka “Plašām Latvijas tautas masām” priekštats par skaistumu un skaistu foto atškirsiens gan no tavējā gan manējā nu piemēram PATIESI aikustinoši dokumentāli foto “Nesaloniski” nu īstena laikemtīgās makslas simfonija , paskaties http://www.fotoblog.lv/rep/26059/?cid=171393 tautas mākslas daile un burvība
Tai mācīšanas sakarā….var jau protams teikt ,ka nav sliktu skolnieku,tomēr nodarbojoties ar to regulāri un jau daudzus gadus,nez kapēc ir sajūta,ka arvien vairāk “izslāpušo” ir jāpierunā veldzēt slāpes. Tikko viens tāds ar grūtībām nolika eksāmenu un šķiet tā arī nesaprata,ka zināšanas jau ir vienīgais ,kas nevar sadegt vai sapūt.
Atvainojos,ka ne par tēmu,bet dikti jokaini te daži komentāri
Abstraktā domāšana ir analītiska domāšana vispārpieņemtajās tēlu konstrukciju kategorijās, t. sk. visu veidu grafika. Abstraktā doma vienmēr ir sekundāra asociatīvai – domāšanai tēlos, metaforās.
Atkarībā no iedzimtības un sagatavotības indivīdam var būt pa spēkam: uztveroša, atdarinoša, kritiska, salīdzinoša, analizējoša, radoša domāšana. Uztveroši domājošais pieņem visu tā, kā uztver. Atdarinoši domājošais pieņem visu kā uztver un tādu pat nodot tālāk. Tie abi ir stabili konservatīvi, nekad neiziet no rāmjiem, Tiem nav tieksmes uz kritiku vai ko radošu – tie ir pārlieku toleranti.
Kritiski (nihilistiski) domājošais ir aizdomīgs, visu apšauba, tam raksturīga neiecietība un kašķīgums – tie ir īgņas. Salīdzinoši (selektīvi) domājošais ne visu apšauba, ir izvēlīgs starp variantiem. Abi pēdējie ir visai neprognozējami, nestabili, var iziet no rāmjiem, kļūt noārdoši revolucionāri, bet bez jaunrades spējām.
Analizējoši domājošais visā meklē sakarības un loģiku, visu sistematizē – saliek pa plauktiņiem, bet tikai radoši (sintezējoši) domājošais ir apveltīts ar tieksmi un spējām no šiem plauktiņiem radīt ko jaunu. Abi pēdējie ir prognozējami, stabili, ar evolucionārām jaunrades spējām.
Latvijā nav vērts rādīt abstraktu mākslu, cerot uz atsaucību vai izpratni, jo daudziem vēl nav apmierinātas pamatvajadzības. Un tās ir fizioloģiskās vajadzības, kurās ietilpst pamatvajadzības jeb bioloģiskās vajadzības. 2) Vajadzība pēc drošības rodas pēc tam, kad apmierinātas fizioloģiskās vajadzības. Tad cilvēks grib aizsargāties pret briesmām, draudiem, zaudējumiem. 3) Nākamā pakāpe ir sociālās vajadzības- cilvēkam vajag partneri, mīlestību, piederības sajūtu kaut kam.
4) Kad apmierinātas zemākās vajadzības, cilvēki pievēršas savām vajadzībām tikt novērtētam, izvirzīties darbā, sasniegt mērķus.
5) Visbeidzot cilvēkiem ir vajadzība pēc sevis realizācijas, apzināties savas potenciālās iespējas, apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, būt radošam vai vienkārši “būt labākajam”.
Tātad fotogrāfe ir 4. vai 5. līmenī, bet skatītāji lielākoties pirmajos divos. Tātad viņas pieredze un zināšanas pagaidām ar skatītāja pieredzi un zināšanām nesakritīs. Turklāt gara ekspozīcija ir arī tehniska lieta, kas vairumam nav saprotama.
Ne pie tām īstajām durvīm klauvē vai tās apspļauda, kā nu kurais.
P.S. Nepazīstu ne andri, ne Mārtiņu. Izlasīju komentārus un nemaz negribas kaut ko mainīt šajā lietā. Katrai lietai un jomai piedienas savs valodas reģistrs. Te tie tiek sajaukti vienā ielas kautiņa putrā. Vēl kaut ko teikt par mākslu man te tomēr būs “slabo”.
“..Tātad fotogrāfe ir 4. vai 5. līmenī, bet skatītāji lielākoties pirmajos divos..”
Vareni! Normunds G. (ehh – atkal jau kāds anonīmais Normunds)varen ātri , laikam analītiski visu novērtējis un sadalījis – skatītājiem – pirmie divi plaukti, radītājiem – pārējie.
Var jau arī tā, nākamreiz gan der norādīt ka Normunda G aprakstītais vajadzību sadalījums ir tā saucamā Maslova piramīda. Sīkāk te: http://bit.ly/tOB7Kj un te http://bit.ly/s1RMHY
” Lai daudzie filmēšanas censoņi spētu padarīt pasauli skaistāku un radīt brīnišķīgus vizuāli baudāmus darbus … ” :
http://www.delfi.lv/news/national/commercials/video-kursi-no-kameras-lidz-filmai.d?id=41700025
Māris : Nu tu jau te kā Šlāgerists -Salonists nodevi , istenie simfoniķi cer atlaist vismaz kā Aelita Andre , http://www.youtube.com/watch?v=23hWMvSrZx8 , jo mazak zin jo patiesāks skaistums “No iekšām”
Aivaram Slišāna kungam!
Ja jums ir meita, tad droši viņai māciet dot visiem, kas uz ielas (un mēs internetā esam uz ielas) pavaicā, savu adresi, tālruņa numuru un personas kodu. Tad tā būs ideāla situācija, bez šaubām par personas adresi, identitāti, mantisko stāvokli u. tml.
Un tomēr, ja cilvēks kaut nedaudz prot lietot internetu, tad, izlasot manu komentāru, viņš man var piezvanīt. Es gan neticu, ka tādēļ vien, ka Aivars Slišāns to izdarīs, atsakoties no demagoģijā pazīstama ad hominem (pret personu) argumenta, mēs sāksim vīterot vienprātībā.
Savukārt tie robi, kas ir aizpildāmi ar hipersaitēm, būtībā ir saistīti ar informācijas sniegšanu. Kvalitatīva informācija kā pakalpojums ir par maksu. Atsūtiet, lūdzu, savus rekvizītus.
Nākošreiz pacentieties kaut ko no sevis pateikt par fotogrāfiju. Pagaidām Jūsu vienīgais komentārs te ir par Normundu G., nevis par Ivetu Vaivodi vai viņas fotomākslu.
pārāk neiedziļinoties visos augstākminētajos komentāros, vēlējos tikai pateikt paldies par interviju, kā arī paust savu viedoki par to, ka manuprāt Ivetai izdodas lieliski un acij tik tīkami atsvaidzināt šībrīža LV modes foto lauciņu ar savām tik sievišķīgajām un savādākajām modes fotogrāfijām glancēto žurnālu lapās, kā arī veidojot reklāmas foto. prieks skatīties
!