/ Anna Bīka / Foto stāsts

Sylvania

Dažādās kultūrās un laikos mežs ir ieņēmis unikālu vietu mūsu kolektīvajā iztēlē. Gaisma un tumsa, labais un ļaunais, haoss un miers, ķermenis un dvēsele: šie pretstati ir ir tikpat fundamentāli meža transcendentālajā ainavā, cik cilvēka pieredzē. Ir neskaitāmi stāsti un mīti, kuros aprakstīti cilvēku riskantie piedzīvojumi, šķērsojot sakārtotās civiliāzijas un haotiskā meža labirinta robežu.

Mītos mežs bieži tiek skatīts kā dzīvības pirmavots saistībā ar daudzajiem cilvēka ģenēzes stāstiem, un projekta Sylvania izcelsme faktiski ir ļoti saistīta ar manis pašas izcelsmi. Es nesen uzzināju, ka, lai gan esmu dzimusi un augusi Vašingtonas pilsētā, es tiku ieņemta Vašingtonas štatā — ar mežiem blīvi klātajās Sanhuanas salās. Tā kā es nekad nebiju bijusi Klusā okeāna ziemeļrietumu pusē, sajutu kā pienākumu doties uz vietu, kur sākās mana dzīvība, un man pat bija pārliecība, ka, dodoties uz turieni, es noteikti kaut ko atradīšu. Tas, ko es atradu – Sanhuanas salās un Olimpiskajā pussalā — bija mežs. Protams, atrasties mežā man nebija nekas jauns, tomēr, kad iegāju Vašingtonas mežos pirmo reizi, es jutos ļoti apmierināta un apburta. Šīs sajūtas man likās gandrīz svešas un lika aktivizēt daudz bērnišķīgāku vai primitīvāku spēju ļauties iztēlei. Es sāku fotografēt mežā, lai fiksētu šīs pieredzes būtību. Vēlāk es sāku uzņemt fotogrāfijas daudzos citos mežos un domāt visaptverošāk par cilvēku atšķirīgo pieredzi attiecībā uz mežu, kā arī tā vietu mūsu iztēlē un mītos, vēsturē un zinātnē.

Tāpēc, līdzīgi kā daudzi citi pirms manis, es devos mežā ar cerību atrast piedzīvojumus, transcendenci vai nezināmo. Sākumā es to uztvēru kā joku un turpināju iesākto, jo jutu to neizsakāmi saistītu ar manis pašas atmiņām un mitoloģiju. Lai gan šobrīd mans projekts mežā ir pilnībā pabeigts, es esmu atgriezusies no viena gada biedrošanās ar kokiem ar darbu Sylvania. Tajā iekļautas fotogrāfijas, kurās redzamas ainas no dažādiem Amerikas mežiem. Ar reālas un attēlotas dabas palīdzību darbā Sylvania tiek pētītas šo mežu atšķirības, tajā pašā laikā meklējot Lielo pirmmežu, kuros tie visi sakņojas. Darbā tiek apskatīts gan fantastiskais, gan reālās pasaules mežs metaforiskajā un fiziskajā izpratnē mūsdienās.



Anna Bīka (Anna Beeke, 1984) ir amerikāņu fotogrāfe. Viņa ir mācījusies Starptautiskajā fotogrāfijas centrā (ICP) un pašlaik studē fotogrāfiju maģistratūrā SVA Ņujorkā.