Noklīšana
“Šodien ir drēgns, un mēs esam ceļā jau pāris stundas. Līst jau vairākas nedēļas, un mežā ir apokaliptiska sajūta. Koki ir sakrituši, un gaiss ir mierīgs, tomēr it visur dzirdamas apslāpētas skaņas. Tagad ir deviņi no rīta, bet tikpat labi varētu būt jebkura cita diennakts stunda. Vilku laiks, mēs mēdzam teikt Itālijā, un nevaram vēl vairāk kļūdīties. Vilkiem nepatīk lietus, un sliktu laikapstākļu gadījumā viņi dod priekšroku mierīgai gulšņāšanai slēptuvē, gaidot labvēlīgāku brīdi lokācijas maiņai vai medīšanai. Mans draugs un gids ik pa laikam pārbauda GPS signālu, lai aizvestu mani uz to pašu vietu, no kuras vilka kakla siksna sūtīja signālu pirms gada. Mēs tagad redzam to pašu, ko vilks redzēja, es domāju. Var jau būt.
Kaut kas balts pavīd starp lapām – liels, garš kauls. Tīrs, pilnīgi tīrs. Vilki guļ pie medījuma tik ilgi, kamēr nekas no tā nav palicis pāri. Tā es esmu lasījusi. Es staroju no prieka: mēs esam uz pareizās takas.
“Vai tev nav bail? Slepkava, iespējams, ir kaut kur tuvumā,” saka mans draugs. Nē, man nav bail. Runā, ka vilkus ir gandrīz neiespējami satikt, bet visticamāk viņi vēro tevi brīdī, kad tu to vismazāk gaidi. Tāda ir viņu daba. Tā viņi vada savas dienas. Pabūt viņu valstībā un redzēt to, ko viņi redz, tas vien ir liels pagodinājums.[..]”
Noklīšana (Dispersal) sākās kā projekts par vilkiem un tāds tas ir joprojām, tomēr tagad tas stāsta vairāk par ilgām pēc tiem tā, ko viņi var reprezentēt. Vilki, suga, kas joprojām ir apdraudēta, joprojām ir spēcīgs mistērijas, brīvības un dabas neatkarības simbols.
Noklīšanas gadījumi ir vilki, kuri pamet baru, jo viņi neiederas vilku sabiedrības sociālajā struktūrā. Šie nepiederīgie pamet baru, lai meklētu jaunu dzīvesvietu.
Itālijas vilka, vārdā Siks, GPS raidītie signāli bija projekta pamatā, bet izsekošanas gaitā tie pazuda. (Darbs ietver taustāmus objektus, datus, kartes un kasti ar lietiskajiem pierādījumiem, ko varat apskatīt te.)
Pēc 8 mēnešu GPS signāliem Siks pazuda, un viņa kakla siksna tika atrasta Itālijas mežos. Siks joprojām ir mistērija un simbols.
Arianna Sanesi (1976) ir itāļu fotogrāfe, kas šobrīd dzīvo Milānā. Pēc maģistra grāda iegūšanas Fotogrāfijas vēsturē Boloņas Universitātē viņa devās uz CFP Bauer Milānā un nesen pabeidza studijas starptautiskajā programmā Dānijas Mediju un žurnālistikas skolā Arhusā. Sanesi ir MICRO kolektīva biedre un līdzdibinātāja.
