Nataša Karuana
Nataša Karuana (Natasha Caruana, 1983) dzīvo un strādā Lielbritānijā. Visiem viņas darbiem cauri vijas mīlestības, nodevības, fantāzijas un nepastāvības tēmas.
Balstoties uz savu pieredzi attiecībās ar precētu vīrieti, Karuana aizsāka projektu Otra sieviete (The Other Woman), fotografējot sievietes līdzīgā situācijā. Fotogrāfijas atspoguļo noslēpumainību un risku, ko ietver šādas attiecības. Projekts Precēts vīrietis (Married Man) ir pētījums par šāda attiecību modeļa otru pusi. Pasaka pārdošanā (Farytale for Sale) stāsta par kāzu kleitas ceļu no laimīgākās dienas sievietes mūžā līdz pārdošanas sludinājumiem internetā.
Pētījums ir neatņemama Karuanas darba sastāvdaļa. Viņa izmanto dažādus medijus – no vienreiz lietojamām kamerām un internetā atrastiem attēliem līdz pat lielformāta foto kamerām.
Kuarana ieguvusi maģistra grādu Karaliskajā Mākslas koledžā Londonā. Viņa ir pasniedzēja, kā arī mākslinieku studijas studioSTRIKE dibinātāja. Šogad Karuana kļuva par BMW Rezidences programmas uzvarētāju un patlaban strādā Nisefora Njepsa muzejā Senlūdevarenā, Francijā.
Kādi ir tavi iespaidi par rezidenci Njepsa muzejā?
Protams, uzvarēt BMW konkursā ir lieliska iespēja. Ir aizraujoši sastrādāties ar kvalificētu tehnisko komandu un izpētīt muzeja kolekciju. Rezidence ir arī devusi man neierobežotu laiku darbam, jo, kopš sāku savu mākslinieces karjeru, nav izdevies ilgāku laiku koncentrēties tikai uz mākslu.
Pirmās divas nedēļas bija lieliskas. Muzeja pētnieki un bibliotekāri palīdzēja “izķemmēt” kolekciju. Esmu atklājusi dažus pārsteidzošus materiālus. Sākot ar 19. gadsimta grāmatām, kuras ir ilustrētas ar īstām fotokopijām, beidzot ar tūkstošiem monogrāfiju par fotogrāfiju. Katra diena ir atšķirīga, piemēram, pašlaik es sēžu pilnīgi jaunā 4 x 4 BMW kalna galotnē un gaidu, kad kļūs gaišāks. Esmu sagatavojusi divas kameras – Hassleblad un Mamiya. Ir piķa melna tumsa, un es esmu nekurienes vidū. Patiesībā baidos vairāk par to, ka man būs jāvada šī mašīna ar stūri kreisajā pusē, nekā par to, ka esmu viena laukā, naktī.
Rezidences laikā strādāju pie projekta, meklējot, kas slēpjas aiz frāzes “mīlestība no pirmā acu skatiena” vai Coup de Foudre jeb zibens spēriens. Darbā tiks atklāta personiskā pieredze un populārā mitoloģija, tēma tiks pētīta un apspēlēta ar neirozinātnieku, antropologu un evolūcijas biologu darbu palīdzību.
Katru nedēļu savā feisbuka lapā publicēju albumu par pētījumiem un pieredzi rezidencē.
Pastāsti par savu projektu Detektīve, pie kura pēdējā laikā strādā!
Darbs Detektīve ir stāsts par Rebeku Džeinu, Lady Detective Agency īpašnieci. Tā ir vadoša Apvienotās Karalistes detektīvu aģentūra, kurā strādā tikai sievietes. Projekts joprojām ir procesā, un patlaban es pētu skatpunktu dažādību, mirkļa īslaicīgumu un fotogrāfa objektīva pagarinājumu. To visu es daru, izmēģinot dažādus kameru formātus, kombinējot attēlus, uzņemtus ar mazu digitālo kameru, pulksteņkameru, iPhone, lielformāta 10 x 8 collu kameru un attēlus Snapchat, kā arī strādāju kopā ar profesionāliem gaismotājiem. Esmu strādājusi pie šī projekta apmēram 18 mēnešus, un tas būs gatavs, kad atgriezīšos Anglijā.
Tu esi teikusi, ka strādā vislabāk, kad jūties neērti un izaicināta. Kāpēc tā? Kas tev dod spēku, lai turpinātu iesākto?
Justies neērti un izaicinātai man nozīmē tieši to pašu, ko iemācīties kaut ko jaunu. Tu piedzīvo kaut ko pirmo reizi, kas var būt satraukuma un baiļu sajaukums, man tas bieži ir aizsākums radošām idejām.
Trīs no taviem projektiem ir bijuši par laulībām. Vai tas tevi īpaši interesē, vai arī idejas projektiem radās spontāni?
Tēmas par laulībām, mīlestību un nodevību ir universālas. Mani darbi parasti sākas ar personisko pieredzi un tad attīstās ar pētījuma palīdzību. Lietas, ko atrodu, mani iedvesmo, tas var būt raksts žurnālā vai saruna, kuru esmu kaut kur dzirdējusi.
Es dažreiz iedomājos, vai man nevajadzētu mainīt tēmu, bet tad cits stāsts par to pašu tēmu saista manu fantāziju un ieintriģē mani. Es nekad neesmu plānojusi vai ar nodomu veidojusi darbus saistībā ar mīlestību un attiecībām. Tas viss notika ļoti dabiski. Viens projekts sekoja otram, un tā veidojās mans portfolio.
Tu esi daudz runājusi par pētījuma nozīmi tavos darbos. Pastāsti, kā tas notiek, vai daudz laika velti pētīšanai, pirms sāc projektu?
Mani darbi parasti aizsākas no idejas, par kuru esmu domājusi kādu laiku. Es nepamostos no rīta un neiztēlojos visas bildes. Gala darbs attīstās ilgā laika posmā, kamēr es lēnām izdomāju, kā attīstīt ideju. Liela daļa no procesa ir materiāla vākšana, arhīvu apmeklējumi, testa uzņēmumi un pirmās pieredzes salīdzināšana. To es daru, līdz redzu, kā izskatīsies gala darbs.
Man svarīgi ir sākt bildēt uzreiz, pat ja tas ir tikai ar iPhone. Es bieži izmantoju savu iPhone. Tas ir lielisks līdzeklis, lai palīdzētu vizualizēt manas idejas 2D. Es to daru no paša projekta sākuma, tajā pašā laikā veidojot skiču grāmatu, lai salīdzinātu savu pētījumu, piezīmes un pārdomas par sākotnējām telefona skicēm.
