/ Laima Vainiņa / Blogs

Caur putniem uz zemapziņas dzīlēm

Žurku pilnas istabas, ērmīgu, atbaidošu īpatņu portreti, zvērīgas, šaušalīgas grimases, netīras, plaisu pilnas sienas, pārklātas ar neizskaidrojamiem zīmējumiem, dzīvnieku un cilvēku gulēšana vienā gultā, tukšumi, kur vajadzētu būt zobiem un acīm, ir tikai dažas iezīmes, pēc kurām atpazīstami Amerikā dzimušā, bet Dienvidāfrikā dzīvojošā fotogrāfa Rodžera Ballena (Roger Ballen, 1950) attēli. Ar savu īpatnējo, neērto, bieži vien radikālo vizuālo valodu, kurai raksturīgs konceptuāli sarežģīts un daudzslāņains rokraksts, iemantojis pasaules slavu, fotografējot iedzimtu slimību, fizisku nepilnību transformētus maznodrošinātus baltos iedzīvotājus un viņu ķermeņus Dienvidāfrikā. Autors nemainīgi uzsver, ka ar saviem darbiem reprezentē cilvēka iekšējo, bieži vien slēpto dabu, kuru nepieciešams apzināties, lai kļūtu par pilnvērtīgi attīstītu personu.

Mūsdienās Ballena attēli tiek izstādīti neskaitāmos ievērojamākajos Eiropas un ASV muzejos, piemēram, Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa), Stedelijka muzejā Amsterdamā, Parīzes Pompidū centrā, Londonas Tate Britain, Gēteborgas Hasselblada centrā, Humlebekas Luiziānā u. c. Viņš ir viesojies arī Latvijā, Ludzā, kur Starptautiskajā Fotogrāfijas vasaras skolā pasniedza meistarklases un analizēja jauno dalībnieku darbus. Dienvidāfrikā nodibinājis Rodžera Ballena fondu, kura mērķis ir popularizēt fotogrāfiju šajā valstī. Veido site-specific jeb konkrētai vietai radītas instalācijas un strādā arī kino un video jomā. 2012. gadā Dienvidāfrikas futūristiskā rap-rave grupa Die Antwood pārliecināja fotogrāfu piedalīties viņu singla I Fink U Freeky klipa režisēšanā, kas ātri vien iemantojis milzīgu popularitāti, vietnē Youtube iegūstot gandrīz 70 miljonus skatījumu. Grupas dziedātājs Jolandi Vissers (Yolandi Visser) Ballenu sauc par “dīvaināko cilvēku, kādu man jebkad gadījies satikt.” Visiem saviem fotogrāfiju cikliem, kas tapuši kopš 1982. gada, izmantojis vienu un to pašu fotoaparātu, Rolleiflex ar melnbaltu filmu, uzskatot, ka krāsu fotogrāfija tikai sakropļo realitāti. Par īsteno savas karjeras mērķi atzīst fotogrāmatu veidošanu. 1)http://www.rogerballen.com/articles/roger-ballen-interview Tāpēc arī katrs no viņa 12 projektiem veiksmīgi ticis apkopots atbilstošā grāmatā.

Rodžers Ballens. Ķērājs un notvertais, 1997. No sērijas "Outland"
Rodžers Ballens. Ķērājs un notvertais, 1997. No sērijas “Outland”

Neraugoties uz to, ka Rodžers Ballens nopietni ar fotogrāfiju sāka nodarboties tikai 23 gadu vecumā, kad bija ieguvis bakalaura grādu psiholoģijā, viņam jau no agras bērnības bija iespēja iepazīt fotomākslas aizkulises. Viņa māte strādāja prestižās fotoaģentūras Magnum Photos Ņujorkas birojā, turklāt bija atbildīga par vienu no pirmajām fotogalerijām ASV, kur pulcējās tādi fotomākslas klasiķi kā Eliots Ervits (Elliot Erwitt), Anrī Kartjē-Bresons (Henri Cartier-Bresson), Andrē Kertess (André Kertész), Pols Strends (Paul Strand) u. c. Savukārt tēvs nodarbojās ar jurisprudenci, absolūti neinteresējoties par mākslu. Ballens akcentē, ka augšana sašķeltajā ģimenē atspoguļojas arī viņa personības attīstībā, kur cīnās tēva racionālais prāts un mātes mākslinieciskā daba. 2)The Role of the Critic in Photography. Roger Ballen & Shelley Rice in conversation Rezultātā viņš ir ieguvis doktora grādu ģeoloģijā un lielu daļu dzīves pelnījis naudu, strādādams par ģeologu, bet brīvajos brīžos nodevies fotomākslai, kas no aizraušanās pakāpeniski pārtapa par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Sākotnēji viņš darbojās sociāli dokumentālās tradīcijas ietvaros, laika gaitā pievēršoties sirreālisma estētikai. Pirmā fotogrāmata Boyhood izveidota pēc brauciena ar stopiem cauri visai Āfrikai, dokumentējot ceļā sastaptos puikas attiecīgās kultūras kontekstā. Ar katru nākamo projektu arvien vairāk pats sāka iesaistīties attēlu veidošanā un ietekmēt apkārt esošo realitāti.

Rodžers Ballens. Kaķu ķērājs, 1998. No sērijas "Outland"
Rodžers Ballens. Kaķu ķērājs, 1998. No sērijas “Outland”

Būtisks pavērsiena punkts Ballena dzīvē saistās ar nokļūšanu Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā, uz kurieni viņš bija devies derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijā. Šajā laikā tika izveidotas divas fotogrāfiju sērijas – Mazie ciemi (The Dorps, 1986) un Lauki (Platteland, 1994), atklājot nelielo Dienvidāfrikas pilsētiņu nomales traģikomisko ikdienu. Pārtraucis ceļojumus, 1995. gadā Ballens pārvācās uz Johannnesburgu un kopš tā laika strādā un mitinās tikai šajā pilsētā. Pirmajos fotogrāfiju ciklos viņš darbojās lielākoties kā novērotājs, ar savu attēlu objektiem gandrīz vispār nekontaktējoties. Viņi vienkārši sēdēja vai stāvēja savās istabās, kamēr Ballens viņus fotografēja. Vienā no nākamajām grāmatām – Outland (2001) uzskatāmi mainījās mākslinieka darbības stils. Šajā sērijā viņš sāka savus modeļus iesaistīt procesā. Lielākoties Ballena varoņi iemieso visnotaļ nožēlojamu eksistenci. Turklāt tas, ka viņiem nākas paklausīgi izpildīt fotogrāfa pavēles kaut kādas augstākas idejas vārdā, bieži izsauc negatīvu pirmo reakciju. Bezpalīdzīgi, garīgi atpalikuši un visādi citādi sabiedrības izstumti cilvēki, saprotams, var likties interesants materiāls, kuru pašmērķīgi izmantot. Ballens, komentējot savu aizraušanos ar grotesku un biedējošu personāžu iemūžināšanu norāda: “Es tiešām nesaprotu, kādēļ mani darbi tiek skatīti tādā veidā. Es neatbalstu tradicionālo skaistuma definīciju. Manuprāt, tradicionāli skaistajiem cilvēkiem piemīt savs neglītums. Kā fotogrāfs tu redzi katram priekšā uzliktu masku. Tev jāspēj saredzēt tai cauri. Manā gadījumā tā ir piespiedu gremdēšanās psiholoģiski dziļākos slāņos, lai veidotu mākslu.” 3)O’Hagan, Sean Photographer Roger Ballen: ‘I can live with myself’ http://www.theguardian.com/artanddesign/2015/apr/05/roger-ballen-outland-interview

Rodžers Ballens. Dreisijs un Keisijs, dvīņi, 1993
Rodžers Ballens. Dreisijs un Keisijs, dvīņi, 1993

Bieži vien Rodžera Ballena darbi tiek salīdzināti ar Diānas Arbusas (Diane Arbus) fotogrāfijām. Cilvēkus, no kuriem parasti visi novēršas, māksliniece parādīja kā personības, nevis kā žēlojamus savādniekus. Tomēr Ballens norāda, ka viņu iedvesmojusi nevis Arbusa, bet absurda lugu autors Semjuels Bekets (Samuel Beckett). “Manās fotogrāfijās parādās cilvēka stāvokļa absurdums, tajā pašā laikā tās ir arī manu personisko psiholoģisko stāvokļu paudējas. Man fotogrāfija ir veids kā ieskatīties spogulī.” 4)Turpat Autors piesauc arī Karla Gustava Junga psihoanalīzi un cilvēka ēnu – prāta apslēpto, tumšo pusi. Vēlme iemūžināt arhetipiskus tēlus bija iemesls, kas novirzīja Ballenu no dokumentalitātes un aizveda pie inscenējumiem ar sarežģītiem uzstādījumiem. “Ir cilvēki, kuriem mani darbi liekas drūmi, un tas ir tāpēc, ka viņi līdz galam nav paši sevi apzinājušies. Šie attēli viņus biedē, jo viņi nemēģina tā pa īstam sevi izzināt”. 5)http://www.arterritory.com/lv/teksti/intervijas/3521-gaisma_rodas_no_tumsas Līdzīgas psiholoģiskas provokācijas savulaik izraisīja Djego Velaskesa (Diego Velázquez) punduri, Ežēna Delakruā (Eugène Delacroix) trako un dīvaiņu portreti, Hieronīma Bosa (Hieronymus Bosch) sirreālistiskie dēmoni, puscilvēki un Francisko Goijas (Francisco Goya) groteskā līdzjūtībā slimo attēlojumi.

Koncentrējoties uz savas psihes pētniecību, Ballena nākamajās sērijās Pansija (Boarding House) un Putnu patversme (Asylum of the Birds) robeža starp fantāziju un realitāti kļūst arvien trauslāka un neskaidrāka, arvien vairāk tiek izmantoti simboli. “Es centos parādīt, ka pasaulē haosa ir daudz vairāk nekā kārtības”. 6)http://qz.com/403514/photos-iconically-weird-strangely-tender-images-of-south-africas-outcasts-by-roger-ballen-outland Mākslinieka pēdējo sēriju Putnu patversme līdz 29. augustam ir iespēja aplūkot Vācijā, Ķelnes mākslas galerijā Karsten Greve. Fotogrāfijas uzņemtas no 2008. līdz 2013. gadam kādā Johannesburgas nostūra mājā, kas ir pilna ar putniem. Istabas lielākoties ir pustukšas, un mājas iedzīvotāji uzzīmējuši uz sienām skaitļus un sejas. “Putnu spēja savienot debesis ar zemi reprezentē īpašu tīrību.” 7)Roger Ballen discusses his latest series, Asylum of the Birds. Interview from Paris Photo 2014. https://www.youtube.com/watch?v=GXfevbCDJd8 Bez putniem šī vieta ir pilna ar žurkām, pelēm, pīlēm, kaķiem, vistām un trušiem. Katrs dzīvnieks spēlē būtisku lomu mākslinieka konstruētajās ainās. Patversme ir vieta, kurā paslēpusies cilvēka psihe, un arī būris, kurā ir ieslodzītas mūsu domas. Šajā kolekcijā Rodžers Ballens parāda, kā cilvēka prāta noslēpumi atspoguļojas reālajā pasaulē.

Rodžers Ballens. No sērijas "Asylum of the Birds", 2011
Rodžers Ballens. No sērijas “Asylum of the Birds”, 2011

No 23. septembra līdz nākamā gada 17. janvārim Rodžera Ballena retrospektīva būs skatāma Pori mākslas muzejā Somijā.

   [ + ]