/ Arnis Balčus / Blogs

FK jautā – ko dari, ja tava vīzija atšķiras no klienta vēlmēm?

FK turpina rubriku, kurā profesionāli Latvijas fotogrāfi stāsta par savu darba ikdienu. Šoreiz jautājām – ko dari, ja tava vīzija atšķiras no klienta vēlmēm?

Gints Ivuškāns:
Cenšos cienīt ikviena klienta vēlmes, līdz ar to parasti mēģinām atrast kopsaucēju, lai ikviens būtu apmierināts ar rezultātu. Visbiežākā problēma ir kautrēšanās, bet ar patīkamu sarunu un iedrošinājumu tas parasti pāriet.

Andrejs Zavadskis:
Ja mana vīzija atšķiras, mēģinu apmierināt klienta vēlmi, bet paspēt uzbildēt arī savu vīziju. Tālāk jau klienta ziņā, kurus attēlus izmantot.

Nils Vilnis:
Tas atkarīgs no tā, vai, pēc maniem ieskatiem, tas izskatīsies slikti vai nē. Vienmēr meklējam kopēju risinājumu.

Aiga Rēdmane:
Ja klienta vīzija ievērojami atšķiras, to darbu neuzņemos, jo vados pēc idejas – īstajam klientam īstais fotogrāfs. Mēdzu ieteikt citus fotogrāfus, kam konkrētais uzdevums būtu atbilstošāks. Ja fotosesijas laikā redzu, ka var būt labāks fotogrāfiskais risinājums, ja laiks to ļauj, piedāvāju arī savu variantu. Klientam labāk parādīt, ko domāju, nevis gari skaidrot.

Ģirts Raģelis:
Parasti cenšos izpildīt klienta vēlmes un maksimāli īstenot savu vīziju, lai darba beigās var salīdzināt, kas strādā labāk.

Valts Kleins:
Eju pie masiera, pūšu ziepju burbuļus vai mēģinu aizspiest ar īkšķi sprauslu pirmajai ceļā sastaptajai strūklakai. Jautājums nav nopietns.

Edijs Pālens:
Protams, mēģinu pielāgoties klientam maksimāli ātri, lai varu pēc iespējas precīzi izpildīt klienta vēlmi, bet vispirms arī izstāstu un iesaku savu redzējumu.

Andrejs Strokins:
Cenšos rast kompromisu, taču lielākoties sadarbojos ar klientiem, kuriem patīk mans piegājiens fotogrāfijai.

Kristaps Kalns:
Vienkāršākais variants ir izdarīt tā, kā vēlas klients, un tad, ja apstākļi ļauj un cilvēki piekrīt, īstenoju arī savu ieceri. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā ar vārdiem pārliecināt par savu taisnību. Un reizēm jau var arī likt pasūtītājam domāt, ka tā ir viņa ideja, kaut patiesībā izdaru pa savam.

Vladimirs Svetlovs:
Cenšos klientu saprast, atrast kopējo risinājumu. Ja neizdosies, bildēšu tā, kā klients vēlas, bet līdz šim tā nav gadījies. Lielākā problēma ir, kad klientam nav izteiktas vēlmes.

Olga Jakovļeva:
Manuprāt, rezultāts var būt labs tikai, kad klients un fotogrāfs skatās vienā virzienā un ļoti labi saprot viens otru. Ja es līdz galam nesaprotu vai man nepatīk tas, ko klients grib redzēt rezultātā, es labprāt atsakos no tāda pasūtījuma, jo ļoti labi zinu, ka tad visbiežāk rezultāts neapmierinās ne mani, ne klientu.

Reinis Hofmanis:
Tiek meklēts kopsaucējs. Ir vērts veltīt laiku, lai tiktos un klātienē pārrunātu koncepciju. Reizēm klientam grūti vizualizēt iespējamo gala rezultātu. Tad noder ideju skices un diskusija.

Māris Ločmelis:
Vizbiežāk ir tā, ka klients nāk ar savu skici, kura ir jārealizē, tad visiem viss ir skaidrs un ir tikai jautājums, kā to izdarīt! Cik tuvu vai tālu no skices ir gala rezultāts! Ja klients grib, lai izstrādāju ideju, tad visbiežāk kāda no tām der mums abiem. Tāpēc jau klienti vēršas pie manis, lai palīdzētu viņiem ar vīzijām.

Gatis Rozenfelds:
Vispirms ir jābūt vīzijai. Klientam tā rodas nevis tāpēc, ka viņš slikti guļ vai plānās pankūkas bijušas par biezu, bet gan tāpēc, ka ir vajadzība. Un tā vajadzība ir ļoti konkrēta. Mana pieredze situācijās, kurās vīzijas atšķiras, ir tāda, ka nevis vīzijas atšķiras, bet vai nu es neapzinos klienta vajadzību, vai arī viņš pats to nezina. Šīs lietas risinās sarunās. Vēl ir otrs gadījums, ka atšķiras estētiskās izpratnes. Šis ir tolerances un izpratnes jautājums, gadās, ka vienkārši katrs ejam tālāk savu ceļu.

Ingus Bajārs:
Es cenšos šādas situācijas atrisināt pirms fotografēšanas, parasti diskusiju un pārrunu rezultātā var nonākt pie vidusceļa. Protams, no vienas puses, “kas maksā, tas pasūta mūziku”, bet, no otras puses, ne vienmēr klienta vēlmes ir reālistiskas un realizējamas esošā budžeta ietvaros, un acīmredzami iecerētais rezultāts nenodos klientam nepieciešamo ziņu. Reizēm sajūta ir līdzīga situācijai, kad tūrists lūdz nofotografēt pie kāda ievērības cienīga objekta – es ne vienmēr to saprotu, bet, ja viņš tā vēlas, tad varu.