Pabaiga

Graudainie, savstarpēji pārklātie attēli īstenībā ir bezpajumtnieku un ārprātīgu alkoholiķu fotogrāfijas. Šie subjekti ir sadzērušies šņabi un velkas pa sniegotajām Viļņas un Didžiasalis ielām (Didžiasalis ir mazpilsēta ar blokmājām pie Baltkrievijas robežas, puspamesta vieta sniegā, spokaina zona, Aukstā kara atomlaikmeta pārpalikums; vieta, kurā savairojušies mežonīgi kaķi un kur rēgojas pamesti dzīvokļi un alkoholiķi).

Galerija, kurā strādāju rezidences programmas ietvaros Kauņā, iedeva man divus blokus ar vecu vidēja formāta padomju laika filmu no 80. gadu sākuma. Izmantoju to kopā ar derīguma termiņu zaudējušu 35mm filmu. Gandrīz nekas no vecajām padomju laika filmām nesanāca, bet tas, kas sanāca, bija šie grafiskie attēli, šī “graudainība”, šī “nāve”, šīs “beigas” (“pabaiga” lietuviešu valodā nozīmē “beigas”). Tomēr, pēc manām domām, sākotnējais attēls, fotogrāfijas, ko uzņēmu, joprojām tur ir. Tās tikai kļuvušas neredzamas. Zem virsējā slāņa, apslēptas, nerealizētas/neizveidotas/sasalušas/iestrēgušas/fosilizētas…

Olivjērs Pinfats (Olivier Pin-Fat, 1969) ir dzimis Norfolkā, Anglijā, bet tagad dzīvo Itālijā. No 1997. līdz 2008. gadam viņš bija darbojās Agence VU un Galerie VU Parīzē. 2012. gadā kopā ar citiem māksliniekiem viņš izveidoja kolektīvu “AM projects”. Projekts Pabaiga ir izdots grāmatā izdevniecībā Éditions du LIC.