/ Foto Kvartāls / Notikumi

Ar plašu programmu sākas Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018

No 5. aprīļa sākas Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 atklāšanas notikumi, piedāvājot apmeklētājiem plašu izstāžu, performanču, simpozija, diskusiju un meistarklašu programmu. Šogad biennāle pievēršas pašizpratnes jautājumiem – kas mēs esam un kas izvēlamies būt laikā, kad sociālā, politiskā un kultūras dinamika piedāvā arvien jaunas pārtapšanas iespējas. Rīgas Fotogrāfijas biennāle notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

5. aprīlī Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklās Ingas Erdmanes izstādi Nezināšanas prieks. 2016. gadā fotomāksliniece uzaicināja piecus Latvijas Probācijas dienesta klientus piedalīties fotogrāfijas meistardarbnīcā, kuru darbi būs apskatāmi izstādē. Šajā projektā tapusi arī 1000 lappušu bieza fotogrāmata – Nezināšanas prieks. Tā dokumentē piecu cilvēku radošo procesu un iepazīstina ar viņu attēlu kolekciju, apliecinot brīvību, ko var sniegt nezināšana par fotogrāfijas likumiem un tradīcijām. Vienlaikus Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklāta arī bijušo Andreja Granta studijas audzēkņu Andas Magones, Lailas Halilovas, Rūtas Kalmukas izstāde Pievienotā atmiņa. Katra no māksliniecēm izstādē piedalās ar autobiogrāfisku, vairāku gadu laikā uzņemtu melnbaltu analogo fotogrāfiju sēriju, kuru galvenie varoņi ir viņu bērni, aktualizējot jautājumus par sievietes ikdienu un identitāti ģimenē.

No 6. aprīļa galerijā MuseumLV izstādē Šodien es esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis skatītāji aicināti ļauties iztēles brīvībai – kļūt par princesi, kosmonautu, elfu, kareivi vai ponijam līdzīgu vienradzi. Vienlaikus kuratores Šeldas Puķītes izvēlētie ironiski rotaļīgie projekti pievērš uzmanību sociālpolitiskajam stāvoklim Eiropā, kad līdztekus racionāliem lēmumiem politiskajā dienaskārtībā ienāk arī ekstrēmi nacionālisti un realitātes šovu zvaigznēm līdzīgi biznesa vides pārstāvji. Masu kultūras produkciju gan krāšņās vīzijās, gan sociālajā aktīvismā transformē Latvijas un ārzemju laikmetīgie mākslinieki un virkne popkultūras pārstāvju darbi (YouTube zvaigzne Mike Diva, kanādiešu mūziķe un producente Grimes, amerikāņu melnā humora un absurda filmu veidotājs Harmonijs Korīns (Harmony Korine, US) u.c.). Izstādes atklāšanas laikā notiks arī mākslinieku Ivara Grāvleja un Margrietas Griestiņas performance – pieradinātās modes skate Kebabs.

No 9. aprīļa vairākās pieturvietās Rīgā būs aplūkojama arī latviešu fotogrāfa Reiņa Hofmaņa un igauņu mākslinieka, dizainera un kritiķa Margusa Tamma veidotā ārtelpas izstāde Es vēlos tevi! Projekts tapis, sekojot komercreklāmas un aģitplakātu veidošanas tradīcijām, aicinot  ikvienu pievienoties Baltijas maģiskajai armijai, kurā iztēlotais un reālais saplūst neuzvaramā mašinērijā.

11. aprīlī durvis vērs Video salons – izstāde galerijā Alma, ko veidojusi sabiedrība ar neierobežotu atbildību Clayderman, atdzīvinot un romantizējot ikdienas dzīves estētiku un savos darbos iekļaujot popkultūru un divtūkstošo gadu sākuma patērētājsabiedrības glamūru. Apvienības mākslinieki uzsver, ka mākslā viņus interesē draudzība un mīlestība.

Savukārt 12. aprīlī Rīgas Mākslas telpā tiks atklāts biennāles centrālais notikums – Ingas Brūveres un Mariē Šēvoldas (Marie Sjovold, NO) kūrētā starptautiskā izstāde Ekrāna ēra I: Pašportrets sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un Rīgas mākslas telpu. Izstādē piedalās mākslinieki: Anna Ceta (Anna Zett, DE), Aneta Gžešikovska (Aneta Grzeszykowska, PL), Džūno Kalipso (Juno Calypso, UK), Antuāns Katala (Antoine Catala, FR/US), Keita Kūpere (Kate Cooper, UK/NL), Kristina Olleka (Kristina Ollek, EE) & Kert Viiart (Kerts Vīarts, EE), Pols Peipers (Paul Paper, LT), Jīke Shorla (Juuke Schoorl, NL) & Franks Kolkmans (Frank Kolkman, NL), Līga Spunde (LV), Šarlote Tīsa-Ēvensena (Charlote Thiis-Evensen, NO), Elina Vainio (Elina Vainio, FI), Hanness Vīdemanis (Hannes Widemann, DE). Izstāde atklāj viņu pārdomas par to, kā tehnoloģijas iespaido un pārvērš cilvēku priekšstatus par sevi, attiecībām, dabu. Autoru radošā metode ir pētnieciska un reflektējoša, pievēršot uzmanību ķermeņa, dzimuma, sociālajai un vēsturiskajai identitātei. Izstādes atklāšanas laikā notiks arī Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 Balvas Meklējam jauno fotogrāfijā! finālistu – Diānas Tamanes (LV), Tāvi Suisalu (Taavi Suisalu, EE) un Kristīnes Madjares (LV) apbalvošanas ceremonija un darbu skate.

Centrālais biennāles notikums sevī ietver arī simpoziju Tagadnes atmiņas, kas notiks 13. un 14. aprīlī Rīgas Mākslas telpā. Astoņās kritiķu, vēsturnieku un mākslinieku prezentācijās no Baltijas valstīm un Eiropas būs iespēja dzirdēt paškritisku kopsavilkumu par to, kā tiek rakstīta un veidota fotogrāfijas vēsture trijās Baltijas valstīs, aplūkojot gan 80. gadu kailfoto un vieglo porno, gan fotogrāfijas lomu sociālajos medijos, fotogrāfijas kartēšanu un citas tēmas.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumi norisināsies Rīgā, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā un Tartu līdz 8. jūlijam un noslēgsies novembrī ar norvēģu fotogrāfes un kuratores Mariē Šēvoldas (Marie Sjovold, NO) izstādi Sajust tēva miegu Liepājas muzejā.

Pilnu Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumu programmu skat.: http://www.rpbiennial.com/programma.html

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

2018. gadā izvēlētais biennāles nosaukums I Like Your Face, izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru. Sociālajos tīklos mēs bieži atzīmējam, ka mums kaut kas patīk (like) – taču ko mēs patiesībā redzam un ko iztēlojamies? Vai ir iespējama sastapšanās ar citādo nekategorizējot un netematizējot? Festivāls pievēršas šo attiecību problemātikai, izjautājot, kā mūsdienu tehnoloģiju izmainītajā garīgajā klimatā izpaužas cilvēku emocionālā pasaule un kā iedomāta piederība kādai fantastiskai realitātei sadzīvo ar ikdienas sociālajām identitātēm.