Komentāri par FK

Komentāri iekš Fotokonkurss: Pagalms no Arturs Pērkons

Arturs Pērkons — Wed, 16 May 2012 20:45:34 +0000

>John
Uzvarējusī bilde ir pat ļoti forša …. ja vien…
… ja vien tas būtu Pagalms, nevis skats pie vienas no galvaspilsētas maģistrālās Maskavas ielas namiem (nr273, ja kas).

0 0

Komentāri iekš Fotokonkurss: Pagalms no John Doe

John Doe — Wed, 16 May 2012 18:26:15 +0000

Dace: nevis “neuzvarējušie darbi ne ar ko nav sliktāki”, bet gan viņi ne ar ko nebija labāki.

0 0

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Egils Spuris

Egils Spuris — Tue, 15 May 2012 21:59:01 +0000

Paldies visiem par komentāriem. Arī tiem, kuru viedoklis nesaskanēja ar manējo. Komentāri nozīmē ieinteresētību, un tas nav maz:)
Skaidrībai par viedokļu atšķirību gribu piebilst vienu – to, par ko es runāju, var saprast vienīgi Māra Zemgalieša minētie pensionāri, jo pārējie ir pārāk jauni, lai būtu redzējuši kaut vienu Spura paša iekārtotu personālizstādi. Viņiem nav, ar ko salīdzināt. Pensionāriem ir. Un vēl jo vairāk man, kas ar šiem darbiem kopā ir izaudzis un redzējis Spura darbu pie tiem. Tāpēc arī runājām it kā par vienu un to pašu, bet katrs savā valodā.

Vēlreiz paldies visiem!

1 0

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Māris Zemgalietis

Māris Zemgalietis — Tue, 15 May 2012 10:51:30 +0000

Bankovska recenzija vienreizíga !
Iespéjams viena no labákajám kas latvie’su valodá ir un bijis…

0 0

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Kristine Sergejeva

Kristine Sergejeva — Tue, 15 May 2012 10:35:22 +0000

un sheit ari Paula Bankovska recenzija..

1 0

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Egils Spuris

Egils Spuris — Tue, 15 May 2012 06:57:10 +0000

Māris Zemgalietis – pat ķīnieši uz saviem atdarinājumiem raksta “made in China”.
Par “made in China” mākslas darbiem bez šāda uzraksta, cik esmu dzirdējis, liekot cietumā. Par cilvēku apzinātu maldināšanu tāpat.
“Made in China” mākslas darba vērtībai vajadzētu celties, jo nu jau pie tā strādājuši divi Meistari, viens lielāks par otru, taču nezkāpēc tā nav.
Jautājuma juridisko pusi šeit neviens vēl nav aizskāris, runāts vien par tādiem maznozīmīgiem sīkumiem kā morāle un ētika.

1 1

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Māris Zemgalietis

Māris Zemgalietis — Tue, 15 May 2012 05:58:20 +0000

Pietrūkst šeit skaidrojuma kas ir autorkopija un kas nav.
Kāda ir to vērtība / nevērtība un kapēc.
Un kamdēļ tas kautkur jāpieraksta.
Šķiet tas nav skaidrs lielākajai daļai skatītāju , lasītāju .
Jo īpaši dokumentālo konceptuālistu bērnudārzam, kam fotogrāfija ir katrs krāsaisns papīrītis un žmējums glancētā žurnālā un komentāri kārtējo reizi atgādina pensionēto amatmieku kašķus…

1 0

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Arturs Pērkons

Arturs Pērkons — Mon, 14 May 2012 19:32:43 +0000

>Egils
Dīvaina mums sanāk diskusija.
Jā, man tik tiešām nākas samierināties, ka es nevaru uztaisīt izstādi ar savām bildēm, kuras nekad nav bijušas izstāžu zālēs, jo nekad īsti neatbilda politiskai vai kuratoru interešu konjuktūrai.
Nav tādas tiesas, kurā varētu iegūt spriedumu, vai tas ir “pareizi” vai ne, vienkārši tā ir.

Jā, man nācās samierināties, kad mana foto albūma izdevējs izdomāja iespiest uz papīra, kuram spīd cauri otrās puses bilde.
Tā vienkārši notiek, ja neesi pats iekrājis kāpostu, tulpes audzējot….

Būtu ļoti apsveicami, ja par Spuri (un ne tikai) tiktu taisītas vēl un vēl izstādes, grāmatas un notiktos citas PRAKTISKAS darbības, taču atgādināšu vēlreiz – radošie darbi dzīvo savas dzīves….

Tagad pēdējais, galvenais arguments.
Pavisam nesen atklājās iepriekš nezināma ielas fotogrāfe Vivian Maier – un nav neviena, kurš kaut spētu koriģēt autores darbus, to eksponēšanu un grāmatas maketēšanu. Jo autore nekopēja bildes no saviem negatīviem, daļa pat nebija attīstīta. Un neviens Vivjenu nezināja kā fotogrāfi.
Ir kādi džeki, kas tagad to visu menedžē, jo bildes ir tā vērtas. To vērtība ir SKATIENĀ, tāpat kā Spurim.

1 0

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Egils Spuris

Egils Spuris — Mon, 14 May 2012 18:51:56 +0000

Arturs Pērkons – man patika šis Jūsu teiktais – “Mirušam māksliniekam nav citas iespējas kā samierināties ar savādākām savu darbu interpretācijām.”
Un Jūsu piebilde, ka arī dzīvam autoram nākas ar to samierināties, ja viņam nav naudas.
Jūs tiešām uzskatāt to par pareizu?:)

Es no savas puses vēl varētu piebilst, ka Spuris tomēr vēl nav TIK beigts, lai nebūtu bijis iespējams izveidot izstādi tādu, kas atbilst viņa PAŠA sajūtām, domām un estētikai un būtu viņa cienīga un viņu raksturojoša. Ja reiz kādu dēvē par leģendu, ikonu, Meistaru utt., tad kuratora (kuru neviens nedēvē ne par leģendu, ne par ikonu) jebkura iejaukšanās ar savām interpretācijām, idejām un skatījumiem uzskatāma par klaju necieņu – un vienalga, dzīvam vai mirušam autoram. Komentos jau tika minēts, ka kuratori pret autoriem bieži vien izturas kā pret skolaspuikām. Tad kurators būs tas, ka noteiks mākslas virzību un kvalitāti? Tad jājautā – kas tas kurators tāds ir par Dievu un Ģēniju? Ja reiz mākslinieks izvēlēts izstādei, tad tāpēc, ka viņš ir tāds, kāds viņš ir, bet nevis tāpēc, lai viņu interpretētu un pārtaisītu pēc sava prāta vai pielāgotu konjunktūrai.

Nav man nolūka te kādu pārliecināt, neredzu arī ne mazāko pamatu mainīt savu viedokli. Tāpēc paliksim katrs pie sava. Galvenais, ko ar saviem komentiem gribēju pateikt ir, ka tas spuris, kuru skatītājs redz izstādē ir ļoti tālu no tā Spura, kuru, par laimi, daudzi vēl atceras.

1 2

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Arturs Pērkons

Arturs Pērkons — Mon, 14 May 2012 17:25:16 +0000

>Egils: “Vai vēlaties teikt, ka izstādes rīkotājiem uz savu redzējumu ir vairāk tiesību nekā autoram uz savu ieceri?”
Te ir jāprecizē – rīkotājam ir rīkotāja tiesības, autoram ir autora tiesības. Uzsvēršu – izstāde arī ir patstāvīgs mākslas notikums, līdzīgi kā luga un teātra izrāde ar šīs lugas dramatizējumu ir saistītas, taču ne identiskas.
Ikviens dzīvs bilžu autors var būt arī savas izstādes rīkotājs un finansētājs, tad konflikti iespējami tikai pašam ar sevi. Ja ir kāds cits, kurš izvēlas/nosaka akcentus, tad tas ir konkrētā kuratora pienesums.
Mirušam māksliniekam nav citas iespējas kā samierināties ar savādākām savu darbu interpretācijām. Vēlreiz pieminot Vāgnera operas, ilgu laiku eksistēja uzskats, ka tām scenogrāfija var būt tikai hiperreālistiskā akadēmiskā versijā. Pirmie mēģinājumi atkāpties no iesūnojušām tradīcijām tika izsvilpti un novērtēti kā necieņa pret Vāgneru. Pagāja 20 gadi un nogānītā versija kļuva par kulta izrādi. Antropoloģiski raugoties – izauga jauna paaudze ar savu redzējumu.

Nobeigumā atgādināšu, ka izstādē liels akcents bija likts uz Meistara atziņām, no kurām prātā palicis ir (citēju aptuveni) – “…es vēlos, lai cilvēki skatoties manas bildes, nodotos pārdomām par dzīvi….”
Pārdomas par dzīvi katram būs atšķirīgas, dažam varbūt stulbas, citam gudras, bet Meistars tā vēlējās, un, šķiet, viņam tas ir izdevies.

1 1

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Leonid Tugalev

Leonid Tugalev — Mon, 14 May 2012 16:34:57 +0000

Par to es teikšu, ka sen bij mājiens, pie kā vajag griezties, lai ko labu paveikt par Spuri )):))):)))
Pamelas rakstā ir nosaukti daudz vārdu. Tie gudrie cilvēki kuri rīkojuši viņu izstādes un izlaiduši viņu grāmatas ir rādijuši viņus visā krāšņumā. Salīdzinājumā… saproti pats. Desmito reizi rakstu – nejēgas iznīcinājuši Kreicbergu (viņa grāmatu vairs neizlaidīs. Materiālu vairs nesavāks arī) Tagad es lasu – Pamela pateicās Grantam un Rukai . Un es lasu – Sastādītājs Andrejs Grants. Pareizi Egils teica – palicis papīrā iekalts uz mūžu… Tas jau ir otrs ar nejēgam iznīcināts autors. Kurš būs nākošais? Visi, un Tu, Pērkon ( es brīnos ka ar tādu uzvārdu… un Arturs it kā arī no karaļiem…:))) ) runā miļķības pa kaut kādam tiesībam uz ‘’savu redzējumu’’, pat ja tas redzējums ir stulbs. To redzējumu tie lai raksta uz papīra rullītī…

0 1

Komentāri iekš Kontemplācija, meditācija… no Egils Spuris

Egils Spuris — Mon, 14 May 2012 15:59:06 +0000

Arturs Pērkons – Vai vēlaties teikt, ka izstādes rīkotājiem uz savu redzējumu ir vairāk tiesību nekā autoram uz savu ieceri???:)
Par Vāgneru zinu. Tas, protams ideālais variants, bet ne jau par ko tādu es runāju. Zinu, ka Arsenāla telpas ir grūtas mazformāta darbiem, taču arī tur var rast vienkāršu risinājumu, kas neko nemaksā – gaisma. Jau iepriekš teicu, ka izpētīju šo telpu un izdomāju, kā panākt tieši Jūsu minēto intimitāti, sarunu viens pret vienu ar atsevišķiem darbiem vai darbu grupu. Esmu pieradis strādāt, izejot no esošās situācijas un ar pieejamajiem līdzekļiem, un nebūt nesapņoju par Vāgnera iespējām:)
Jūs esat dzīvojis tajā laikā – es arī. Vēl vairāk – esmu tieši šajos pašos mūros piedzimis, uzaudzis un dzīvoju vēl tagad. Tāpēc arī tie runā gan Jums, gan man. Izstādē es skatos to, kas jāskatās, un izlaižu to, kas nav jāredz. Bet tie, kas nezin, skatās savādāk.
Jūs vakar minējāt, ka izstādē daudz iepriekš nerādītu darbu. Te būtu jāmin vēl vienu jomu, kas nav īpaši parādīta. Man nav īsti skaidrs, no kurienes izstādē ņemta tā Spura ētiku un estētiku raksturojošā pornogŗāfija, bet šīs fotogrāfijas parādīšanās lika man atcerēties, ka ap 1985.gadu Spuris tiešām fotografēja aktus. Var tikai minēt, kāpēc šie darbi nekad un nekur nav bijuši redzami. Pat ne šajā izstādē, kur it kā izkārts viss iespējamais.
Par skatītāja aiziešanu ar tīkamāko darbu radītajām emocijām Jums gan ir taisnība, gan nav. Ja iekārtojums (blakus esošie darbi, gaismas utt.) tīkama darba tīkamās emocijas notušē vai iznīcina pavisam, ar ko lai skatītājs aiziet? To, protams, nevar teikt par pilnīgi visiem darbiem, taču nevajag arī aizmirst, ka Jūs (un arī es) skatāties darbus savādāk nekā kāds, kas visu šo klāstu redz pirmo reizi.

1 1