Instagram aplikācijā fotogrāfijas izskatās pēc polaroīdiem
Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē lomogrāfija iemantoja ievērojamu popularitāti pasaulē ne tikai pateicoties savai pārsteidzošajai bilžu iepriekš-neparedzamībai un lomogrāfu radošumam, bet arī sociālajām iezīmēm – cilvēkiem bija iespējams dalīties ar saviem šedevriem īpašos lomogrāfu pasākumos un izstādēs, kā arī lomography.com mājaslapā. Šobrīd tieši šo pašu ceļu iet arī PicPlz, Instagram un citi līdzīgie servisi, kas tikai vēl radīsies šī gada laikā, piedāvājot ar dažādiem gataviem filtriem pārveidot jūsu bildi mobilajā telefonā, un ar to dalīties sociālajos tīklos. Bildēšana ar mobilo tālruni 2011. gadā kļūs par jaunu hītu un nozīmīgu pagriezienu fotogrāfijas attīstībā.
Ar iPhone fotografēts attēls PicPlz mājas lapas profilā. Foto - Artūrs Mednis
Lai arī mobilajos telefonos pirmās fotokameras parādījās jau pirms 10 gadiem un ar katru jaunu telefona modeli tās attīstās un kļūst kvalitatīvākas, līdz pat pirmā iPhone ienākšanai tirgū bildēt ar mobilo telefonu bija… Dīvaini? Neparocīgi? Nekvalitatīvi? Nē, atbilde neslēpjas fotokamerā, nevienā no iPhone modeļiem iebūvētā kamera nav labāka par alternatīvām citos telefonos. Tas, kas padara bildēšanu ar iPhone patiesi aizraujošu, ir iespēja bildi uzreiz vai vēlāk apstrādāt pašā telefonā, ātri un ērti ar to to dalīties sociālajos tīklos, izmantojot dažādas iPhone aplikācijas.
Dažas no fotogrāfiju aplikācijām iPhone
Pirmās iPhone bilžu apstrādes aplikācijas piedāvāja iespēju telefonā manipulēt ar attēlu, padarot to gaišāku, tumšāku, mainot krāsas, kontrastu, bildes izmērus u.tml. Taču 2008. gada vasaru mēs atcerēsimies kā vasaru, kad viena pēc otras parādījās dažāda veida iPhone aplikācijas, kas bija ne tikai ērtāk lietojamas, bet prasīja ievērojami mazāku bildes autora iesaisti – atlika tikai ielādēt bildi “Toy Camera”, “More Lomo”, “Old Camera”, “Camera Bag” vai kādā citā no 20 000 līdzīgām aplikācijām ar gataviem iestatījumiem, un attēls vairs neizskatījās digitāls, bet kā pirms vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem bildēts ar kādu no analogajiem fotoaparātiem. Lieki piebilst, iPhone lietotāji radīja milzu pieprasījumu šo aplikāciju izstrādātājiem un parādīja ceļu arī daudzu citu telefonu ražotājiem – pagājuši tikai pāris gadi, bet līdzīgas pēcapstrādes aplikācijas nu jau sastopamas teju jebkurā mūsdienu mobilajā telefonā. Vēlies, lai tava bilde telefonā izskatās pēc lomo? Lūdzu! Vēlies, lai izskatās it kā tā būtu fotografēta ar Polaroid? Lūdzu! Kāpēc daudzi cilvēki vēlas, lai viņu fotografētais attēls izskatās vecāks, nobružājies, “neizdevies”? Tāpēc, ka bildes oriģināls (pirms pēcapstrādes) ir garlaicīgs, neko neizsakošs, neinteresants un nekvalitatīvs, bet pēc bildes apstrādes tas izskatās māksliniecisks. Un kurš gan nevēlas palielīties ar interesantām bildēm saviem draugiem!?
Ar iPhone fotografēta bilde Instagram aplikācijā. Foto - Artūrs Mednis
Tas, ka katra bilde manā telefonā izskatās pēc lomogrāfijas, sāk apnikt, bet pārslēgties starp dažādām aplikācijām ir visai laikietilpīgi. 2009. gadā ar lielisku risinājumu nāca klajā brāļi Dubrovski, piedāvājot iPhone lietotājiem jaunu aplikāciju – Hipstamatic, kas pāris mēnešu laikā kļuva par vienu no visvairāk lejupielādētajām iPhone foto aplikācijām. Atšķirībā no citām bilžu apstrādes programmām, kas parasti maksā vienu līdz divus dolārus gabalā, šī bija bez maksas, taču tās lietotāji maksāja par papildus produktu iegādi – dažādu veidu “lēcām”, “fotofilmām” un “zibspuldzēm”. Jā, tieši tā – šie papildus produkti bija digitāli iestatījumi, kas ar Hipstamatic aplikāciju mobilajā telefonā ļāva pārveidot gala rezultātu, nepārslēdzoties starp dažādām aplikācijām. Iegūto bildi iespējams uzreiz no telefona augšupielādēt savā Flickr galerijā, publicēt Tumblr blogā, Facebook kontā vai vienkārši pārsūtīt e-pastā. Daudzi Hipstamatic lietotāji ar bildēm sāka dalīties ne tikai savos sociālajos tīklos, bet arī apvienojās domubiedru grupās Flickr.com un citos bilžu koplietošanas portālos. Tieši sākotnēji iebūvēts “community” jeb iespēja socializēties caur fotogrāfijām bija tas, kas pietrūka Hipstamatic.
Ar iPhone fotografēta bilde Instagram aplikācijā. Foto - Artūrs Mednis
2010. gada rudenī iPhone fotokameru aplikāciju lietotāju tirgum sevi pieteica jauns spēlētājs Instagram, kas, atšķirībā no iepriekšminētajiem, ir vairāk sociāla rakstura – mobilie fotogrāfi ne tikai uzņem bildes, pārveidojot tās ar dažādiem filtriem, bet dalās ar tām arī savā draugu un paziņu lokā šīs pašas aplikācijas iebūvētajā sociālajā tīklā. Instagram startēja sīvas konkurences apstākļos, taču tieši iespēja aplūkot citu bildes, tās novērtēt un komentēt, kā arī citiem parādīt savējās, pirmo 2 mēnešu laikā piesaistīja vairāk kā vienu miljonu šīs aplikācijas lietotāju. Līdz tam līdzīgas iespējas piedāvāja arī salīdzinoši jauns serviss PicPlz, kas gan nebija tikai iPhone aplikācija, bet to bija iespējams lietot arī datorā. PicPlz un Instagram ir ļoti līdzīgi servisi, jo abi piedāvā tikko uzņemto bildi pārveidot, izmantojot dažādus gatavus filtrus, kā arī publicēt bildi, saiti uz to ievietojot Twitter vai Facebook tīklā. Abas šīs aplikācijas ir arī ar sociālo tīklu iezīmēm – ir iespējams apskatīties citu draugu publicētās bildes, tās novērtēt un komentēt.
iPhone fotogrāfija jeb iPhonogrāfija ir izpelnījusies kritiku no profesionālu fotogrāfu puses galvenokārt par to, ka cilvēki labprātīgi “sačakarē” savu bildi ar dažādiem filtriem, vēlēdamies lai tā izskatās pēc “retro” un “vintage”, kaut patiesībā pēc pāris gadiem jebkas, kas fotografēts šodien ar mobilo tālruni, tāds izskatīsies. Pārveidojot bildi mobilajā telefonā, visbiežāk ne tikai pasliktinās bildes kvalitāte, bet arī samazinās attēla izmērs, un, lai arī bilde joprojām izskatās labi mobilā telefona galerijā, internetā (nemaz nerunājot par bildes drukāšanu) tā vairs tik labi neizskatās. Taču tas, ka fotografēšana bez lieliem ieguldījumiem nu ir kļuvusi tik ļoti iespējama teju vai katram, kas vien to vēlas, ir neatsverams ieguvums visai sabiedrībai kopumā. Un ja iPhonogrāfija, būdama tik pat mūsdienīgi moderna un stilīga kā lomogrāfija pirms 15 gadiem, šogad spēs piesaistīt fotogrāfijai miljoniem jaunu interesentu, ieguvēji būsim mēs visi.
Pingback: Tweets that mention iPhonogrāfija ir jaunā lomogrāfija | FK -- Topsy.com
Viennoziimiigi, ka paplashinoties tehnologjiskajaam iespeejaam, shajaa gadiijumaa mobilograafijas laukaa, cilveekiem rodas interese par atteela ieguushanu kaa taada. Te gan rodas daudz un dazhaadi jautaajumi tieshi no fotograafijas viedoklja. Vai tas mudina kvalitataates izaugsmi? Reaalu izpratni sabiedriibaa par fotograafiju? Vai arii iluuziju par fotograafijas pieejamiibu?
Buutiibaa, par fotograafiju mums nenakas runaat, bet gan tikai par atteela faila ieguushanu. Jo, kautvai nav orgjinaaldarba. Ir tikai guuzma ieguutu bezpersonisku failu. Protams, socializeeshanaas vajadzibaam tas viss lieliski noder. Un nev ne mirkli apshaubaams.
Hmm…”Tas, kas padara bildēšanu ar iPhone patiesi aizraujošu, ir iespēja bildi uzreiz vai vēlāk apstrādāt pašā telefonā”
Šāda funkcija jau sen ir SonyEricsson telefonos – PhotoDj
“Bildēšana ar mobilo tālruni 2011. gadā kļūs par jaunu hītu un nozīmīgu pagriezienu fotogrāfijas attīstībā” – sakiet, vai nebūs izdomātas arī aplikācijas, kas neļautu to bildi dabūt ārā no tā telefona?Dieva dēļ, izdariet taču kaut ko, lai tās hītu bildes mūžīgi mūžos arī paliktu tajos telefonos un nekad netiktu pozicionētas kā lielā māksla!
Vēl, es sirsnīgi ceru, ka 2008.gada vasara mums paliks atmiņā ar skaistajām fotogrāfijām kaut vai no tām pašām Olimpiskajām spēlēm, nevis jaunajām telefon-foto aplikācijām.
Jā, kamera telefonā baigi stilīgi, ērti, un vēl sazin kā, es arī to izmantoju, lai, piemēram, nofotografētu autobusu sarakstu vai kurpes veikalā, bet tur tas viss arī paliek..
Saprotu, ka šeit runa nav par tāda veida attēliem ienākšanu profesionālajā fotogrāfijā, bet manuprāt ir jābūt ļoti tuvredzīgam, lai nesaprastu, ka tādas lūk fīčiņas un aplikācijiņas apdraud tīrās, skaistās (jā, jā, tās pašas neinteresantas un neapstrādātas ar miljons filtriem bildītes) fotogrāfijas vidi.
Man tiešām paliek skumji, kad man mēģina palielīties ar “skaties cik stilīgi ar telefonu nofočēju” un vēl skumjāk – “a tu ar savu profesionālo kameru tā vari? saderam, ka nē!”
Manuprāt, tādas lietas degradē ja ne pašus fotogrāfus (sirsnīgi ceru, ka tie gan paliek pie senajām vērtībām) tad noteikti sabiedrību apkārt, kam liekas, ka nu, ja reiz es pat ar telefonu tā varu, tad nu nez ko lai tagad sagaida no profiņiem. Tas ir tāds ekspektāciju jautājums, un neesmu droša, ka var paļauties uz tām labākajām prognozēm.
Margarita, kad 90.gadu beigās jaunais hīts bija momentfoto ar point-and-shoot kamerām, arī tad daudzi šausminājās, ka tas “apdraud tīrās, skaistās fotogrāfijas vidi”, bet tagad momentfoto jau zināmā mērā ir kļuvusi par “klasiku”
Viņi nepaliek pie senajām vērtībām
Skat. iDubai Tas ir tikai sākums. Visas vērtības ir tikai laicīgs pieņēmums… Nedomāju, ka apstāsies naudas plūsmas virziena maiņa biznesā. Tas taču nav par dažiem profesionāliem vai amtierfotografiem. Kopumā aiz tā visa stāv daudz lielāka spēle, kas ir tikai un vienīgi nauda, nauda, nauda… Bet, lai tiktu pie tās ir jauzcep kaut kas jauns un tad visiem jāiestāsta, ka tas viņiem ir nepieciešams. Attiecīgi jaunie uzņēmumi var paņēmt kādu daļu no biznesa pīrāga, ja izdodas radīt pietiekamu kārdinājumu.
Domāju, “tīrās, skaistās fotogrāfijas” vērtība tikai celsies ar katru šādu jaunu pavērsienu un fenomenu. Bez tam, šeit mēs varam vilkt arī zināmas paralēles ar mūziku – lai arī klubos spēlē DJi, joprojām ir apmeklēti koncerti, tai skaitā klasiskās mūzikas…
Margaritas teiktajā gan saskatīju bažas par ko citu, proti, nožēlu par ieguldītajiem 1200 Ls fototehnikas un aprīkojuma iegādē, ja jau to pašu var panākt ar savu telefonu. Te gan man piekritīs jo daudzi – neba dārgākā tehnika pasaulē būs garants tam, kāpēc mākslas bildes būs tik skaitas un unikālas. Tas vai nu ir, vai nu nav pašam fotogrāfam (bildes autoram). Tā pat arī par iPhone aplikācijām – ne jau tās ir galvenais, kāpēc tā bilde ir tieši tik laba… Ne?
kaut kā linku nejēdzīgi pievienoju, bet domātas bija Joel Sternfeld nu jau grāmatas formātā iznākušās un ar IPhone uzņemtās fotogrāfijas.
Artūr, Jūsu novērojums (bažas par manu tehniku) ir absolūti garām. Mani uztrauc pavisam kas cits, padomājiet vēl.
Es apzinos, ka progress un tehnoloģijas un bizness, bet, lūdzu, tagad iedomājieties – Zernovs vai Kleins taisa fotosesiju kādam glancētajam žurnālam ar iPhone – jo krutas aplikācijas taču. Vai ziņu aģentūru fotogrāfi skraidīs riņķī ar telefonu – parocīgi taču!
Es spītēšos pretī un turpināšu neticēt, ka jūs – Alni un Arni, būdami abi fotogrāfi, tiešām pozitīvi skatāties uz fotografēšanu ar telefonu.
Man liekas ļoti smieklīgi, ja cilvēks pilnā nopietnībā domā, ka fotografēšana ar telefonu apdraud fotogrāfijas vidi. Tāpat cilvēki sūdzējās, kad tirgū ienāca digitālie fotoaparāti un pēc tam digitālie ziepju trauki.
“Ārprāts, ārprāts, digitālais foto apdraud visu foto pasauli, īstas bildes nāk ārā no filmiņas un digitālie aparāti ir tikai modes lieta.”
Neviens neko neapdraud. Līdzīgi, kā tagad neviens nefotografē ar filmiņu, nākotnē būs ļoti muļķīgi staigāt apkārt ar fotokameru, ja vien cilvēks nebūs preses pārstāvis. Vienmēr būs masas un vienmēr būs “elite,” kas braukās apkārt pa foto plenēriem, rīkos izstādes un kops skaisto fotogrāfijas vidi. Cilvēkiem, kas sēž draugiem.lv un bildē savu kaķi ir cita gaumes izjūta un tāda viņiem arī paliks, ja viņiem patīk bildēt ar telefonu, likt filtrus un plātīties, tad, kas gan tur slikts?
Kā nekvalitatīvi foto, kas veikti ar telefonu var degradēt sabiedrību vai fotogrāfus? Pilnīgas muļķības. Varam doties uz http://www.flickr.com/cameras/apple/iphone_4/ un palūkoties, ko ar fotogrāfiju ir izdarījis sliktais Apple ar iPhone. Pirmkārt, ar fotografēšanu nodarbojas milzīgs cilvēku daudzums, kas līdz šim to, iespējams, nav darījuši, jo ne visiem ir interesanti staigāt apkārt ar trīs fotoaparātiem somā. Otrkārt, starp katrām 10, 100 vai 1000 bildēm var atrast patiesi skaistas pērles. Vai tas ir tik slikti, ka telefons ļauj kādam sevī atrast spēju fotografēt?
Es uz to skatos kā uz faktu. Tur nav nekā negatīva vai pozitīva. Fakts ir tas, ka tas maina naudas plūsmu. Mani tas ietekmē, jo es baidos, ka analogā fotogrāfija varētu kļūt dikti dārga un nepieejama. Gan jau tā arī būs. Tomēr es neredzu neko nosodāmu fotografēšanā ar telefonu. Paskaties uz Joel Sternfeld Steidl publicēto grāmatu. Margarita, iedomājieties – ka jums, piemēram, Tokijas mērija piedāvātu ar IPhone (un tikai) fotografēt Tokiju un pec tam apsolītu izstādi, gramatu un autoratlīdzību… Kas notiktu ar jūsu domām par IPhone aplikācijām? Es teikšu godīgi, ka es pat ar serkociņu kastīti (kas ir samērā vienkārši) ietu fotografēt un man būtu piekāst, ka tur izšķirtspēju nepietiek, via kaut kā patizli izskatās “no malas”
Margarita!!! Gan Kleins, gan Zernovs jau tagad abi skraida ar iPhone, un bildē tikai ar to…
) Joks!
Būsim reāli. Vai Abi minētie kungi jūtas apdraudēti tāpēc, ka man un citiem ir iPhone? Nepavisam! Un jā, esmu runājis ar citiem fotogrāfiem, kas atzinīgi ir novērtējuši mūsdienu foto iespējas telefonos. Viens no fotogrāfirm man parādīja youtube video, kurā pro fotogrāfs veido studijas stila bildes ar iPhone, tiesa, gaismās bija ieguldīti tūkstoši
.
Par ziņu aģentūrām gan esmu pārliecinātāks, ka tie ne tikai skraidīs, bet jau tagad to mēdz darīt. Bieži, ja ne paši, tad izmantodami citu aculiecinieku uzfilmēto parāda TV, vai publicē citu bildēto (piemērs: “Miracle on the Hudson”, kur bildes autors bija latvietis Jānis Krūms).
Attiecīgi, es turēšos pretī, un neticu, ka jūs, Margarita, nelietojat mobilo telefonu, jo tas, lai arī ir parocīgāks un ērtāks, tomēr nav tik kvalitatīvs kā mājas telefons, ar vadu. Cerams, saprotat, uz ko es mērķēju (un, piedodiet, nevēlējos būt aizskarošs).
Mik, piekrītu tevis teiktajam. Bez tam, atminos, pirms vairākiem gadiem kad ar fotogrāfu Liepiņu runājām par lomogrāfiju, viņš pastāstīja, kā uz ASV devies līdzi paņemdams nevis pro aparatūru, bet parasto Olimpus ziepjutrauku. Bildes teju vai visas esot bijušas lieliskas. Toreiz tas lieliski iederējās sarunā par lomogrāfiju, tagad līdzīgi varētu teikt par iphonogrāfiju (nedaudz pārspīlējot).
Mans hobijs gadiem ir bijis dažādas jocīgās (ala lomo) filmu kameras/ziepjutrauki. Vērojot ko tagad dara cilvēki ar to telefoniem, neredzu vairs teju nekādu atšķirību. Ja nu tikai nav vairs tas gaidīšanas prieks no brīža, kad uzbildēts, līdz pārsteigumam, ko tu ieraugi bildē.
Margarita, jā es skatos uz to pozitīvi, jo tas man nekādīgi netraucē arī fotografēt ar analogo 6X7 vai jebko citu. Fotogrāfija vairs “nepieder” tikai fotogrāfiem, vairumam šo mobilo aplikāciju lietotājiem fotogrāfija ir nepieciešama kā socializēšanās instruments, un tas, vismaz šobrīd, nav nekāds drauds kleinu un zernovu biznesiem. Tās ir dažādas pasaules. Un pat ja cilvēki sāks izkārt bildes muzejos, kas taisītas ar mobilajiem tālruņiem (un tas brīdis agri vai vēlu pienāks), tas būs dabīgs fotogrāfijas (un kultūras) evolūcijas process. Tas gan nenozīmē, ka zudīs pieprasījums pēc klasiskas ar filmu aparātu bildētas fotogrāfijas.
Man jau patīk, ka nosacītu izplatību guvušām lietām, tiek piedēvēts sabiedrisks labums. It kā tā būt pašsaprotama lieta. Tieši kāds? Vairojot foto grafomāniju?
Ir pilnīgi vienalga, vai tava kaķa bilde, kas ir izvietota internetā, ir bildēta ar telefonu vai spoguļa kameru, un tā ir apstrādāta ar Lightroom, Picasa, vai nav apstrādāta vispār. Taču gadījumā, kad no kāda svarīga notikuma vietas ir iegūtas bildes, kas tapušas tikai tādēļ, ka kādam līdzi ir bijis telefons, un neviens fotogrāfs ar profesionālu tehniku tur nav bijis klāt, mēs varam runāt par vienu piemēru sabiedriskam labumam.
Stāsts par iPhone, filtriem, un iespēju lietot telefonā programmas, pats par sevi nekādi neatklāj sabiedriskā labuma tēmu. Īpaši tas šķiet smieklīgi, ka šādas iespējas tiek piedāvātas konkrētā brenda izstrādājumam, jo arī tas jau sen nav taisnība. Dīvaini, ka netiek izdalīti tādi fotogrāfijas novirzieni kā Canonogrāfija, Nikonogrāfija u.c.
Vakar pēc ilgiem laikiem iegāju savā “lomo-mājā”. No vecām bildēm uzbūvēju jaunu sienu. Naktī par pāris eiro internetā iegādāju “hipstamatic-action” fotošopam un nobildēju pie gultas salikto grāmatu kaudzi ar Olympus – µ[mju:]-II. Kāda tam visam nozīme? Tāda, ka man tas sagādā prieku. Piedevām, tas man kā vienkāršam cilvēkam neliedz izbaudīt meistardarbus, kuru radītāji bildē ielikuši vairāk uzmanības un profesionālas punktualitātes. Garšīgu fotogrāfiju, vai tā būtu radīta ar pinholu, haselbladu vai aifonu aizgūtnēm ēdīšu līdz kapa malai. (;
Iespēja digitāliem attēliem pievienot jau gatavus pseidoanalogos efektus netā bijusi arī pirms iphone. Tāpat arī attēla apstrāde un internets mobilajā telefonā ir bijis pirms iphone. Līdz ar to sanāk reklāmas raksts konkrētam brendam.
Man daudz krutāk par šiem pseidoanalogajiem prikoliem šķiet pirmo – 1 un 2 Mpix mobilo telefonu kameru attēli, kas paķer ar savām superneadekvātajām krāsām un graudaino attēlu. Gan ar laiku šādi telefoni kļūs tādas pašas raritātes, kā tagad īstie polaroidi un ļubiķeļi
Pingback: Miera iela | Miks Latvis
Izlasot rakstu, pirmā emocionālā reakcija bija pievienoties “īsto” fotoaparātu attēlu sargātājiem, bet sākot apcerēt sakāmos’(rakstāmos) vārdus loģiskos teikumus,tieši loģika man radīja pārliecību, ka šis varētu būt diezgan sarežģīts jautājums, kuru nevar vienkārši sakārtot “pareizi – nepareizi” rāmī.
Domas man mainījās, sākot apcerēt piedāvāto aplikāciju nozīmi attēla ‘fīlinga’ maiņai. Protams, ka motivācija nāk no lomogrāfijas, kas izmantoja kameras tehniskās uzbūves dēļ radītā attēla nosacīto ‘stiliņu’. Digitāli ir iespējams uzreiz iegūt jebkāda stilīguma bildītes.
Līdz ar to no jauna aktualizējas jautājums – kas ir fotogrāfija šī vārda vispārīgā nozīmē. Jo līdz zināmam laika posmam fotogrāfija kā tehnisks līdzeklis mirkļa sagūstīšanai vairāk vai mazāk iemiesoja sevī attiecīgā laika tehnisko specifiku.
Galu galā melnbalts attēls arī ir tikai noteikts redzamā gaismas spektra filtrs, faktiski vienalga vai tas bāzējas ķimiskos, optiskos vai digitālos algoritmos.
To pašu var apgalvot par jebkuru no aplikāciju piedāvātajiem efektiem – tā ir pagātnes sajūtu pārdošana, kā mārketinga triku izmantojot iedomu, ka agrākā laika fotogrāfija bija ‘īstāka’ nekā šodienas tehniskie sasniegumi.
Bez tam, galu galā ir jāatzīt, ka fotogrāfijas plašāka izplatība sākās tad, kad tika izdomāta filma neparocīgo plašu vietā. Mazie ziepju trauki radīja nākamo izplatības vilni un mobilie ar pietiekami kvalitatīvo foto opciju ir pēdējais zināmais lēciens plašumā.
Par ko ir vērts cepties, tad tas ir nenormāli lielā SLIKTU bilžu ģenerēšanās, kas ir līdzvērtīgi milzīgiem tukšas runas plūdiem plašsaziņas lidzekļos.
Es gan neticu, ka tie cilvēki kas uzņem kaut ko ar mobilā telefona kameru un pēc tam to ieliek internetā, lielākajā vairumā to uzdod par kaut kādu mākslu. Protams, ir daļa kuri lielīsies ar visu un dēvēs par mākslu jebko. Bet lielākajā vairumā tas diez vai ir iecerēts citādi, kā vien savu piedzīvojumu atstāstīšana vizuālā veidā. Ja šādā veidā internetā parādās daudzi attēli kas neatbilst “augstajai mākslai” – neatrodu tur neko, par ko satraukties. Kur citur tiem parādīties? Neprasīsiet taču, lai tās bildes sūta pa epastu. Un ja attēli tracina, tad iespējams ka skatītājs tiem piešķir lielāku nozīmi nekā autors. Tad nevajag līst svešos profilos un skatīties svešas bildes.
Manuprāt, jebkuras kameras nēsāšana līdzi un savu gaitu vizualizēšana ir visnotaļ atbalstāms pasākums, jo veicina izteikšanos ar vizuāliem līdzekļiem. Kritizēt šādu attēlu vizuālo kvalitāti ir tas pats, kas kritizēt ikdienas sarunvalodu vai interneta komentārus no valodas likumu ievērošanas viedokļa.
>Arnis Āboliņš
Nū, ir pietiekoši daudz piemēru, kur ar ziepjutrauku tas ir darīts. Cienījamais FK redaktors to arī ir darījis savulaik.
Ar ko gan augstomegapix mobilais būtu īpaši atšķirīgs no ziepenieka kuratoru laikmetā? Atrodi pareizo kuratoru, kurš apdziedās pārdesmit lapās tēmu metasublimācijas aspekti multi marginālajā diskursā, un izstādei durvis vaļā. Bet ne par to ir stāsts.
Stāsts ir par to, ka man ir aizdomas, ka ar efektu aplikāciju izplatību šo varētu aizsākties kašķis starp filmu lietotājiem un ciparniekiem.
Es reiz Dānijā redzēju ļoti labus aero foto A1 izmērā, un mana garā pieredze analogajā neļāva man pārliecināti noteikt, ka nav tikusi izmantota filma, ko es beigās biju spiests jautāt autoram. Viņš man izstāstīja paņēmienu kopumu fotošopā, kas rada pilnīgu filmas ilūziju.
Sausais atlikums ir tāds, ka filmu faktiski var uzskatīt par digitālo ar vienu fiksētu ISO, fiksētu balto balansu un fiksētu grain effect, bet ar advancētu Image size opciju.
Arni! “Fotogrāfija vairs nepieder tikai fotogrāfiem” – Lomogrāfijas savienība arī uzskata, ka 50% gala rezultāta pieder pašam aparātam, jo tas ir tik neprognozējami, kas sanāks. iPhonogrāfijas gadījumā pašam telefonam ir mazāka nozīme, kā autoram, taču tieši aplikācijas beigās iedod to gala efektu. Starp citu, jau tagad esmu redzējis ne tikai grāmatas (fotoalbumus), kuros bildēts ar fotoaparātiem, bet arī esmu lasījis par izstādēm, utml..
Daini! Lielisks piemērs, pievienojos domai pilnībā (par to, ka ir labi, kad tiek iemūžināts kas svarīgs vismaz ar telefona kameru, ja nav bijusi savādāka iespēja). Runājot par konkrēto zīmolu… Jā, diemžēl šī raksta kontekstā mēs nevaram runāt par Canonogrāfija vai Nikonogrāfija, bet es nevēlējos izcelt konkrēto produktu, bet gan norādīt tikai uz tendenci, kura, diemžēl, bet fakts, ir novērojama tieši pateicoties iPhone.
Jāni! Jā, tāda iespēja jau bija pirms iPhone, bet nez kāpēc tas tā īsti neaizgāja. Taču šis nebija domāts kā reklāmraksts, pat žēl, ka tā izskatās. redzi, nav gandrīz neviena produkta, kur Apple tā pa īstam bija pirmie (vismaz ne viņu populārāko vidū), kā arī šo produktu tehniskās īpašības biež pat nav labākas par konkurentu. Pirmais kabatas formāta MP3 atskaņotājs nebija iPod, tā pat kā iPhone tuvu nebija ne pirmais mobilais telefons (un pirmajā iPhone pat nebija zibspuldzes kamerai, nemaz nerunājot, ka joprojām citos telefonos ir labāki tehniskie parametri kamerām). Taču tas, kas izdevās Apple, neizdevās nevienam citam – padarīt ne tikai savus produktus par hītiem, bet arī iedzīvināt tajos esošo funkcionalitāti, iespējas, lietojamību, utml..
Artūr! Saprotu, par ko tu runā, un, patiesībā, esmu pat vairākkārt tavā twitterī uz to norādījis – nevajag aizrauties ar bilžu pēcapstrādi šais aplikācijās. Nez kāpēc cilvēki vēlas, lai bilde izskatās veca, vintage, tādējādi, it kā, piedodot tai vērtību, kas nebūt tā nav. Bez tam, pēc pāris gadiem šobrīd fotografētais neapstrādātais izskatīsies tik pat vintage, kā pirms 5 gadiem fotografētais ar telefoniem, kuros bija pavisam švakas kameras.
Arni Āboliņ! Gribēju vēl piezīmēt, ka cilvēkam, bildējot ar telefonu vai lētāku kameru, iespējams, kādreiz sagribēsies arī ko analogāku, vai profesionālāku, kad tas jutīs, ka līdz tam ir izaudzis. Nedz mākslinieki, nedz grāmatu autori uzreiz par tādiem nekļuva – sākumā bija kladītes, ar rasējumiem, zīmējumi burtnīcās, utml..
Un vispār, ļoti patīkama, interesanta diskusija izvērtīsies šī raksta komentāros. Pašam interesanti gan lasīt, gan iesaistīties. Iespējams, ir pārpratums par to, ka es mudinu izmantot šīs aplikācijas, un ir palaists garām bridīnājums par to, ka nevajag pārāk ar to aizrauties, taču, joprojām uzskatu, ka tas viss kopistiski ir tikai uz labu, un veicina fotogrāfijas attīstību kā tādu. Mani gan vairāk interesē eksperimenti, mēdzu iegādāties lētas, kekvalitatīvas vecās digitālās kameras. Nezinu, varbūt tāpēc, ka nekad sevi neesmu dēvējis par fotpgrāfu, nedz zinu kā īsti visus ISO utml uzstādīt
.
Tehnoloģiskā pieejamība mūsdienās ļauj producēt vairāk vizuālo krāmu nekā tas bija MB fotografijas laikos, kad pēc katras deficīta filmiņas vajadzēja labu laiku pavadīt vannasistabā, lai būtu, ko draugiem un radiem rādīt. Tomēr man šķiet, ka cepties (Artūram) par sociālajos tīklos ievietoto bilžu kvalitāti gan nav jēgas. Mainījies ir nevis amatierfotogrāfijas līmenis (tas vienmēr ir bijis tāds pats), bet mainījušās ir privātā un publiskā robežas. Tas, kas kādreiz bija slēpts ģimenes arhīvā no nejauša skatītāja acīm, tagad ir pieejams facebook, draugiem.lv, flickr, myspace, utt. Tas rada ilūziju, ka pasaule ir pārkrauta ar vizuālajiem krāmiem un pie visa vainīgi telefoni, ziepjutrauki, utt.
Manuprāt, ir vēl viena nepamatota ilūzija, kas šeit tika pieminēta – tie ļaunie kuratori, kas uzģenerē eseju par neko un sanāk kaut kas. Domāju, ka lielākajam vairumam amatierfotogrāfijas nepalīdzēs neviena kuratora eseja. Protams, ir precedenti, kad tiek izmantoti kāda fotogrāfa darbi ar kuriem viņš nekad nav pretendējis uz augstajām mākslām, bet bieži vien ir tā, ka šādos gadījumos pats autors vienkārši nav apzinājies cik māksliniecisks un savdabīgs viņš savā pieejā ir bijis.
Māksla ir subjektīva, taču pasaulē tā izpaužās trendos. Hipstamatic un Instagram ir trendi, ko ir radījusi aizvien pieaugošā gudro telefonu popularitāte, īpaši iPhone. Tāpat kā jebkurā citā laikā internets ir pilns ar sliktām fotogrāfijām un labām fotogrāfijām. Tas, ar ko tās tiek uzņemtas ir diezgan mazsvarīgi. Es esmu redzējis daudz sliktu un vidēju fotogrāfiju, kas ir bildētas uz nopietniem aparātiem un tik pat daudz sliktu un labu, interesantu fotogrāfiaju, kas ir bildētas ar iPhone. Amatieri vienmēr apspriež instrumentus, mākslinieki tos lieto, ar tiem eksperimentē, apgūst, atrod dažādus savdabīgus pielietojumus un/vai projektus, kur to priekšrocības izmantot. Nav būtiski, vai tev ir Sony Ericcson, iPhone, LC-A, Holga, 1Ds mk3, polaroīds vai 2mpix digitālais ziepju trauks no 1998.gada. Lietot to, kas tajā brīdī ir tev rokās.
Un bilžu čakarēšana mākslinieciskas izteiksmes panākšanai ir tikusi veikta sen, sen pirms digitālās ēras ar palielinātājiem, kartona papīrīšiem ar caurumiem un caurspīdīgām lapiņām. Tā teikt – analogais dodge and burn.
Reinis ļoti labu domu pateica, proti (nedaudz pārfrāzējot), ir daudz sliktāk un nožēlojamāk, kad mēs redzam daudz sliktas (kadrējums, apgaismojums, utml) fotogrāfijas, kas uzņemtas ar labiem aparātiem (Canon, Nikon, utml), nekā kad ir daudz sliktas fotogrāfijas, kas uzņemtas ar telefoniem.
P.S. Kad biju mazs, man sencim bija (tiem laikiem) visai nopietni aprīkota fotolaboratorija, kurā es pavadīju dienas un naktis ne tik daudz lai izgatavotu fotogrāfijas, cik lai eksperimentētu ar materiāliem, fotopapīru, ķimikālijām un procesiem. Parasti gan rezultāts (vismaz toreiz, manis paša prāt) bija nekāds, bet process ļoti aizrāva.
>Artur Medni
Būs gadījies misēklis – es Twiterī NEKAD neesmu ietvītojis par foto lietām. Tas būs kāds cits.
>Alni
Nav tiesa, ka arī agrāk, analogajos laikos bija tik pat daudz visādas drazas. To vislabāk pateiks jebkurš no laborantiem-bilžu kopētājiem, kas ilgstoši strādā kopš tiem laikiem. Agrāk vasaras beigās nereti nesa filmiņas, kurās pirmie kadri bija ar sniegu vai pat ar jaungada salūtiem. To pašu Tev pateiks arī profesionāļi, jo analogajā laikā 1 filma bija darba apjoma jēdziens kā tāds. Būtisks piemērs, ka digitālajā laikā slēdzi spiež n reizes biežāk, ka Kleinam izgāja no ierindas slēdzis profesionālai filmu kamerai tad, kad pielika digitālo back.
>Artur Medni
Vai vari pamatot, kāpēc?
Un papildjautājums – ar kuru kameru uztaisīta slikta bilde ir visnožēlojamāk?
Nezinu, ar kuru, bet tu noteikti saprati, ko es ar to domāju
>Artur M,
es sapratu gan, taču es domāju drusku savādāk, jo digitālais fails ir ļoti ļoti māniga lieta atškirībā no analogās pasaules.
Ja esi kādreiz attīstījis ORWO slaidus (tas nav E-6 process), tad pēc pirmās attīstīšanas apstādināšanas pārējais process notiek gaismā un var sekot attēla rašanās procesam. Faktiski jau sākumā var novērtēt ekspozīcijas kļūdas, kaut arī filma ir vēl necaurspīdīga.
Ar to es gribu teikt, ka analogais kaut kā visu laiku ir kaut kādās pilnīgi objektīvi kontrolējamā stāvoklī, kamēr ciparu rindas paliek ciparu rindas, kuras par attēliem pārvērš programmas, kuras tos var interpretēt, nu tā – pēc default vai custom, bet settingiem.
Tāpēc es nedomāju, ka digitālie attēli vintagēsies tāpat kā analogie.
Artūrs Mednis: “cilvēkam, bildējot ar telefonu vai lētāku kameru, iespējams, kādreiz sagribēsies arī ko analogāku, vai profesionālāku, kad tas jutīs, ka līdz tam ir izaudzis. Nedz mākslinieki, nedz grāmatu autori uzreiz par tādiem nekļuva – sākumā bija kladītes, ar rasējumiem, zīmējumi burtnīcās, utml.”
Jā, gluži manas domas. Vai arī ja pašam nesagribēsies tās bildes radīt, tad otra iespēja ir, ka sāks kaut ko saprast no citu radītām bildēm.
Pie sarunas par to, ka agrāk sliktu bilžu bija mazāk – nav iemesla nepiekrist, bet absolūtos skaitļos rēķinot, droši vien arī labu bilžu bija mazāk (lai kas arī nebūtu “slikts” vai “labs”). Bet manuprāt, vislabāk šo paskaidro Aļņa komentārs par privātā un publiskā robežu izmaiņām.
The iPhone Fashion Shoot By Lee Morris te-> http://fstoppers.com/iphone/
Uzdrošināšos nedaudz pavēdināt gaisu šajā vīriešu diskusijā
Pirms vairākiem gadiem arī es eksperimentēju, ko var izdarīt ar bildi Photoshopā. Paspēlējos un apnika. Tagad tas viss pasniegts cilvēkam jau gatavā veidā un atliek vien izvēlēties – 70 gadu bildi vai varbūt retro. Ar ko es vēlejos pateikt, pēc liela pārdomu mirkļa, ka šī spēlītes/aplikācija neko nevienam neatņems, jo cilvēkam nepieder tas, ko viņš nobildē.
Un galu galā labai bildei neviens nejautās-ar ko tu bildēji?
>Una
Tieši tā, tāpēc nevienkāršais jautājums, ko es cenšos uzdot, ir -
“kā labā bildē sadzīvo fotogrāfijas materiālā izpausme (kameras + attēla iegūšanas specifika) ar autora domu gājienu?
Es pats uz šo nevienkāršo jautājumu atbildi esmu ieguvis pa pusei, bet ļoti gribētu dzirdēt citu domas.
Manuprāt, izvērtās sakarīga diskusija – izrunājāmies, izstrīdējāmies, izkāvāmies, par visu vienojamies, salīgām mieru, un viss turpina attīstīties un notikt.
Runājot par iPhone uc telefoniem, ir arī dažādas noderīgas aplikācijas, tai skaitā tādas, kas nečakarē bildi, bet ļauj to sagriezt, salīmēt vai savādāk pārveidot bildi uzreiz telefonā, kad nepieciešams ātri to padot tālāk, vai tas būtu panorāmas skats no vairākiem attēliem, vai kaut kas šāds:
http://artu.rs/sivakara-izklaidi-nodrosina
Lūk, to gan pagaidām reti kura (es pagaidām nezinu tādu) daudz maz pro fotokamera nenodrošina. Un nav jau arī nemaz vajadzīgs, jo pro kamerām ir pavisam cits uzdevums.
Thnika tehnika tehnika, tehniskais aspekts vienmēr ir bijis fotgrāfijas spēcīgā puse un tā dzīvības uztrurētājs, un katrs tehnisks pavērsiens ir atstājis tā estētikā pēdas. Vai I phone atstās? Atstās jo starp daudzajiem to lietotājiem ir noteikti paris acīgu lietotāju. Starp citu Artūram pilnīga taisnība, svarīga lieta I phone gadījumā ir sozializēšanās par saviem vērojumiem. Tā kā lietoju nokia tad pagaidām tikai paturu šos vērojumus sev.
>Gatis
A.Mednim ir izdevies labs iPhone reklāmraksts, bet, izpūšot gaisu un drusku padomājot, nekāda revolūcija nav notikusi. Vienkārši tiem, kam slinkums līdz tam bija iemācīties PS vai LR tā, ka sarediģēt pirms maza brīža nobildētu failu, tagad to ir iespējams izdarīt “ātrāk”, nav nekas īpašs. Galu galā slāpes, kas visu izšķir, nemaz nav tik lielas, lai kā iPhone mārketētāji necenstos.
Pārsmieties !
“Vēlies, lai tava bilde telefonā izskatās pēc lomo? Lūdzu!”
Vēlies, lai tavas sporta kurpes izskatās pēc “Adidas”? Lūdzu ! Ej uz centrāltirgu – nopērc “Abibas”.
Vēlies, lai tavas džinsas izskatās pēc “Diesel”? Lūdzu! Ej uz centrāltirgu – nopērc “Dvesel”.
Vēlies, lai izskatās,ka tava draudzene smaržojas ar “Chanel”? Lūdzu! Vari nopirkt “Cnanel”.
Visam var atrast aizvietojumu, bet ja kāds vēlas visu šajā pasaulē aizstāt ar Apple, tad man žēl to cilvēku un viņu šauro, ierobežoto pasaulīti.
Ja es vēlos, lai mana bilde izskatās pēc lomo, tad es arī bildēju to ar lomo ( patiesībā es negribu, lai IZSKATĀS – es gribu lai tā BŪTU lomo ). Ja es vēlos, lai mans rokaspulkstenis izskatās pēc “Omega”, tad es arī pērku “Omega”.
Ja bildē ar filmu aparātu, tad nekāda iIerīce to neaizstās. Nevajag jaukt analogo fotogrāfiju ar digitālo .
>Dzintars
Patika asprātīgais īstu lietu salīdzinājums ar ilūzijām. Tiktāl viss ir ok.
Tomēr, kopš gala produkts tiek iegūts digitālā ceļā, analogais foto vairs nav “tīrs”.
Bez tam, fotografēšana uz filmas negarantē sagaidāmo rezultātu, līdz tā nav iznākusi laukā no apstrādes procesa. Tieši šo nedrošību par galarezultātu parasti aizmirst pieminēt. Ļoti pamācošs gadījums bija A.Gronskim, kurš ielaida eksponētas filmas bagāžas rentgenā lidostā. Kā viņš pats saka, nāksies smagi strādāt ar PS. Līdz ar to būs ļoti grūti gala rezultātu ielikt tīrā analogā foto rāmītī.
Dzintar! Mēģināšu tikpat tēlaini atbildēt
Vai jūs kādreiz esat ēdis skābā krējuma izstrādājumu? Kāpēc tā vietā nepirkāt krējumu? Vai arī jūs gribat kaunināt tos cilvēkus, kas ēd skābā krējuma izstrādājumu, jo, lūk, viņi mēģina izlikties, ka ēd krējumu? Lai taču cilvēki dara, ko grib. Nesaprotu, kāda vispār problēma, ja cilvēki spēlējas ar tehnoloģijām?! Tehnoloģijas ir tikai instruments un idejas vārdā var darīt ar tām, ko vien sirds vēlas.
PS: Pēc jūsu teiktā sanāk, ka būtu jaaizliedz jebkas, kas imitē realitāti?
Arni, es to Dzintara domu sapratu tā, ka nekas nav jāaizliedz, nē, bet ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Nu, ka to iPhonogrāfiju nevajag saukt par fotogrāfiju, ka nu nekāda māžošanās ar telefoniem šā vai tā neaizstās to īsto foto. Ja tā doma ir tāda, tad es tai piekrītu. Ja savādāka, tad šis ir papildinājums manam iepriekšējam komentāram.
Kā saka – tehnoloģija pati par sevi ir neitrāla, bet tas, ko ar to mēģina panākt cilvēks ir pavisam kas cits.
Dzintar un Margarita! Liekas, neesiet sapratuši lietas būtību, un runājat ne gluži par to, par ko bija šis raksts. Pa punktam:
1. Lomogrāfija ir mārketinga izdomājums, lai veicinātu biznesu, kas veiksmīgi darbojās ne tik daudz pateicoties pašai LCA kamerai, bet attieksmei, idejai, kā tiek fotografēts, kā tiek izvēlēti objekti, kā tiek ķerti mirkļi. Iespējams, nezinājāt, bet lomogrāfija ne tikai atbalsta, bet pat mudina eksperimentēt. Viņi paši iesaka likt dažādas dīvainas fotofilmas, nemaz nerunājot par visām citām iespējām, kādas nodrošina ne-lomo, bet pārējas viņu piedāvātas kameras (zinu, jo man ir 90% no tām visām). Tik pat labi viņi varēja izvēlēties kodaku, un paziņot pat kodakogrāfiju.
2. Jā, tieši eksperimentēšana ar materiāliem, krāsainiem filtriem (īstajām zibspuldzēm) un citu (lomogrāfijas zelta likumi) ir tas, kas to padarīja atšķirīgu no visiem pārējiem, un tieši to pašu izmanto tagad hipstamatic un citi. Esmu pamanījis, ka visatvērtākie pret mobilo bildēšanu un eksperimentiem digitālajā lauciņā ir tieši esošie vai bijušie lomogrāfi (tai skaitā es – aizraujos ar to ne tikai nu jau kādus 8 gadus, bet esmu bijis vienu gadu Pasaules lomogrāfu līgā, ieguvis apbalvojumu par veiksmīgu bildi, utt).
3. Dzintar, pēc tevis teiktā secinu, ka ne reizi neesi turējis lomo rokās, nedz arī esi mēģinājis iedziļināties lomogrāfijas būtībā. Kā minēju – runa nav par aparātu, bet par veidu, kā tiek bildēts, eksperimentiem, jauniem atklājumiem un attieksmi pret negaidītiem rezultātiem. Esmu redzējis arī speciālus objektīvus, kas uzliekas uz Canon DSLR, lai imitētu, piem., Diana vai cita pinhole. Tavuprāt, tas nav ok?
4. Visbeidzot, sakot, ka digitālais lomo ir neīsts, tu neviļus uzbrauc visiem, visiem pro fotogrāfiem, kas fotografē ar DSLR, tā kā viņi nefotografē ar filmām! Sick! Tad jau mums jāpārmet filmu industrijai, ka tā imitē realitāti, teātriem, ka tas nav pa īstam, bet tur spēlē aktieri, utt..
Sirdī lomogrāfs ir katrs fotogrāfs, kas nebīstās jaunā, pieņem izaicinājumus, eksperimentē, ir savādāks, un tamdēļ nav nepieciešama nedz lomo kamera, nedz iPhone ar visam aplikācijām.
P.S. Tā kā aizraujos arī ar lo-tech digitālo fotografēšanu, kā nākošo plānoju iegādāties http://www.pocket-arts.com – no nākošās nedēļas to jau varēs iegādāties. Uzliekot wonderlens, rezultāts varētu būt interesants
.
Artūr, es zinu kas ir un kā darbojas lomogrāfija, un arī man skapī ir Lomo, taču tam nav nekādas nozīmes šobrīd.
Es sapratu par ko ir raksts, lūdzu, pārstājiet vilkt ačgārnus secinājumus no maniem komentāriem.
>A.Medni!
Pirmajā brīdī šķiet jocīgi, ka tu pats būdams aizrautīgs lomogrāfijas fans, raksti šādas aplamības, tomēr laika distancē acīmredzot ir neiespējami novērtēt kameras īpašo atšķirību pirms 30 gadiem. Jau pats fakts, ka tā tika uzražota padomijas militārās optikas rūpnīcā, nozīmē gana daudz. Orģinālā kamera izcēlās ar vairākām atšķirīgām lietām – ar vinjetējošu ( kas skaitās slikti no klasiskām pozīcijām), bet dzidru platleņķi un slēdzi ar garajiem laikiem kombinācijā pietiekoši precīzu iebūvētu eksponometru, bez tam asumu bija iespējams iegūt relatīvi mazā attālumā. Lētā gala kodak vai citu zīmolu vienveidīgās ziepjukameras taja laikā strādāja ar fiksētu slēdža ātrumu un lēcienveida fokusu – portrets/grupa.
Iemesls atškirībai bija peļņas orientācijā pilnīgi pretējs piegājiens – proti, kamerām jābūt iespējami lētākām (prastākām uzbūvē), filmām jāpieļauj iespējami lielākas ekspozīcijas kļūdas, bet bilžu kopējamām mašīnām jābūt max korekciju spējīgām. Lētās kameras maksāja mazāk nekā filma+nokopētas 36 bildītes.
Pretēji kodakiem, Lomo kameras uzbūve nodrošināja pareizu ekspozīciju vinjetēšanas manierē, un līdz ar to bildēs vienmēr bija kopējs piegājiens, kas padarīja tās “inčīgas”.
Tomēr ir godīgi atzīt, ka no šodienas viedokļa raugoties, tā laika manierīgās lomogrāfijas bildes izskatās pēc mūsdienu mobilo t bildēm un daudzas ir pat garlaicīgas.
Artūr ! Nu iedziļinies tu vienreiz tajā, ko tev saka ! Neviens taču nesaka, ka foto editēšanas programma viedtālrunī ir kas slikts. Taču ne jau iPhone ir vienīgā ierīce, ka tik pārspīlēti tas būtu jāuzsver. Atgriežoties pie lomo – laikam tomēr neesi (atkal ) iedziļinājies. Ne tev vienam ir iPhone un lomo. Arī man ir kādi 5-6 lomo aparāti un arī dievinātais iPhone. Tādejādi tavs komentārs ir nevietā. Teikšu vēl vairāk – ja jau esi TIK ļoti pazīstams ar lomogrāfiju, tad noteikti bez lomogrāfijas 10 zelta likumiem ( kurus tu sakies pārzinam ) esi dzirdējis arī lomogrāfu lozungu ” The future is analogue”. Vai arī šim tu nepiekrīti? Lomo nevar būt digitāls. To nu gan tev, kā lomogrāfijas ekspertam, vajadzēja zināt !
Ceru, ka šis arguments liks tev atzīt savu kļūdu, sajaucot vienā katlā digitālo fotogrāfiju, photoshop, iPhone un lomo.
A.Perkon, protams, ka es zinu un novērtēju lomo lieliskās īpašības, tai skatā ne-plastmasas bet reālas optikas objektīvu, par ko pats vismaz 100 cilvēkiem esmu pastāstījis.
Dzintar, tu, kā vienmēr, vienīgais esi pareizs, un zini dzīves jēgu. Āmen!
A.Medni!
Lieliski! Ceru, ka zini arī, ka pinhole kamerām nav objektīva šī vārda tradicionālajā izpratnē kā lēca.
Un pastāstīsi visiem, ka pilnīgi visas pinhole imitācijas ir mārketinga radīts melīgs produkts ar mērķi kāst piķi no nezinīšiem!
Labi, A.Perkon, tā darīšu. Par pinhole zinu, es minēju par lomo. Mēs esam pamatīgi novirzījušies no pamattēmas…
Arturs veikli “noleca” no tēmas”
Tātad “The future is analogue” tomēr nav manis nosapņots lozungs ? Neesmu ne pareizs, ne arī zinu dzīves jēgu. Zinu tikai to, ka, ja publiski sarunā aplamības, tad jārēķinās arī ar konstruktīvu kritiku. Patīk tas vai nepatīk. Ja nepatīk, tad tā jau paša autora dziļi iekšēja sāpe.
Dzintar, es atzīstu savu kļūdu, un tik tiešām, nākotne ir analoga. Nākotnē nebūs nedz nedz digitalo fotoaparātu, nedz datoru, nedz elektrisko gludekļu. Viss ok, nav jēgas par to turpināt strīdu, beidzot par kaut ko domājam vienādi. Ja tu tā vēlies…
Peace!
Ok. Miers ! Strīda jau nebija – tikai atšķirīgu viedokļu apmaiņa
Fotografēšana nopietni apdraud Jūs un cilvēkus Jums blakus.Fotografēšana izraisa artēriju nosprostošanos un rada sirdslēkmes un insultu.Fotografēšana grūtniecības laikā kaitē Jūsu bērnam.
Ārsts psihoterapeits palīdzēs jums atbrīvoties no kaitīgā ieraduma DZĪVOT.Zvaniet uz mūsu palīdzības dienesta tālruni 24h diennaktī. ……. Sveicieni visiem skalu plēsējiem un sēkociņu lauzējiem.Apbrīnoju textus,kuru te rakstāt.Acīmredzams ir tas,ka katrs uzstājas ar sava EGO apliecināšanu,nepamanot,ka Kvantu Okeāns šūpojas arī bez citu palīdzības.Neuztveriet to personiski,bet vēlu radošus panākums ikvienam,kas meklē atbildes radoši strādājot,neatkarīgi no tā,vai lietojat 10k vērtu kameru,mobilo telefonu vai pašbūvētu camera obscura no kurpju kastes.CHANGE YOUR WORDS and MIND.CHANGE YOUR WORLD. Namastē.