Irina Juļjeva. No sērijas "Tender age"
Krievu fotogrāfe Irina Juļjeva (Ирина Юльева, 1978) ar fotogrāfiju aizrāvusies jau 12 gadu vecumā, kad ar vecu padomju fotokameru fotografēja draugus un radiniekus, vēlāk attīstot filmas un kopējot bildes onkuļa laboratorijā. Taču pusaudža gados interese zudusi. Apmēram 15 gadus vēlāk viņa atsākusi fotografēt, studējusi fotožurnālistiku Sanktpēterburgā, tad apprecējusies ar fotogrāfu. Zīmīgi, ka Juļjevas interešu lokā ir tās pašas tēmas, kas bērnībā, un skatījums uz pasauli ir tikpat nevainīgs un patiess. Fotosērijā “Tender age” (Jaunības gadi) viņa iemūžinājusi savu meitu un viņas draugus, bet sērijā “Country” (Lauki) dokumentējusi laukos dzīvojošos radus un paziņas. Pirmā no tām šobrīd ir skatāma Krievijas laikmetīgās fotogrāfijas izstādē Backlight fotofestivāla ietvaros Tamperē.
Kā tu sāki darbu pie sērijas “Tender age”?
Es to sāku 2009. gadā, kad manai vecākajai meitai bija 13 gadi un kļuva acīmredzams tas, kā viņa mainās. Uzskatu šo par interesantu vecumu – bērni ir ļoti skaisti un šķiet trausli. Novērojot meitu augam, es uzņēmu fotogrāfijas.
Kādā veidā tava interese par bērnu pubertātes vecumu saistās ar tevis pašas bērnību?
Fotografējot es iekļāvos šajā atmosfērā, un tas bija ārkārtīgi viegli, jo atcerējos sevi tādā vecumā. Pusaudzes gados man šķita, ka esmu “neglītais pīlēns”. Tikai tagad saprotu, ka tādā vecumā domā, ka visa pasaule tev ir priekšā, vēl tik daudz ko nāksies uzzināt.
Tavos projektos ir līdzīga tehniskā pieeja – visas fotogrāfijas ir melnbaltas, uzņemtas momentuzņēmuma estētikā, atstājot datumu uz negatīva. Kādēļ šāda izvēle?
Es izmantoju filmu “ziepjutraukus”. Kad fotografēju, es nedomāju par fotogrāfijas tehniskajiem parametriem, man tam nav laika. Fotografējot es balstos uz savām izjūtām, ārkārtīgi ātri reaģēju uz citu žestiem, kustībām un emocijām. Tas nozīmē, ka man vajadzīga kamera, kas spēj reaģēt tikpat ātri. Man patīk fotografēt cilvēkus tā, lai rodas sajūta, ka esmu tiem pietuvojusies.
Tu arī daudz fotografē Krievijas laukos. Kāda šodien ir lielākā atšķirība starp cilvēkiem laukos un lielpilsētā, piemēram, Sanktpēterburgā, no kuras tu pati nāc?
Neskatoties uz finansiālām, sociālām un kultūras atšķirībām, provincē cilvēki ir ļoti vienkārši, atvērti un viesmīlīgi. Ar viņiem es jūtos daudz komfortablāk.
Kas būs tavs nākamais projekts?
Tagad es vēlos fotografēt sevi, lai gan pagaidām vēl nezinu, kā tas izskatīsies. Droši vien tā būs pašportretu sērija.
Tikpat labi te varētu publicēt draugiem.lv vai citu soc tīklu lietotāju galerijas, tāds pats rezultāts, varbūt pat interesantāks.
Gravlejas savulaik ar saviem no Draugiem.lv savaktiem darbiem bij pat saistošāks intresantaks:) Bet kopuma jau tradicionali FK ar savu fanošanu par padibeņu un sociopātu dzivi un izpausmēm. Nemainigi velk viena UK skoliņās iemīļotā gaudenā verotaja stilā
Saprotu ka katram proletarietim jābūt tuvam ierastais srača skats aiz loga un bardakam miskatei majas. Tipiska “Primitīva Reflexsografija”
Manuprāt nav nemaz tik traki. Daži vizuāli gājieni likās pieņemami. Sērija par laukiem mājaslapā patika labāk.
Vesela kaudze bilžu saturā un kompenē pilnīgi nekādas, dažas – pat ciešamas,
vēl dažas… varētu definēt kā pornogrāfiskas (dēļ divdomīgi tulkojamas autora pozīcijas (kas un kā tiek rādīts kadrā, kādu asociāciju gājienu autore piedāvā skatītājam), protams, nedomāju, ka māte būdama I. Juļjeva ko tādu apzināti gribējusi, bet … nu ir sanācis. Varbūt tas liecina par pašas autores kompeksiem… Kas to lai zin….).
Koncepcija ir labi, bet ar to visus satura “plikumus” nepiesegsi.
Tas ir klasisks snepshotinjsh… kaa jau shai vietnei patiik… diemzheel neko vairaak mums te neraada…
Lasot komentārus lieku reizi nopūšos, ka padomju laikos praktizētais romantiski-formālistiskais piktoriālisms Latvijā ir atstājis smagākas sekas nekā komunisms…
Nopūsties jau var…. bet vai bieža snapsota estētikas popularizēšana arī neliecina par kādām smagām sekām.
Ka autors nezin kas ir koncepcija es sapratu sen, tagad uzzināju, ka autors nezin kas ir piktoreālisms. Esmu pārliecināts, ka autors nezin arī kas ir snapsots, Tāpēc viņš ir īstā vietā, vadot fotožurnālu.
)):))):))) tam nevajag ne zināšanas ne gaume arī 
)) Šaubos, vai tik ” Estetiku” viņš neuzskatīs par kaut ko ēdamu 
))
Mārtiņ, tikai 3 no 25 portfolio, ļoti maz. Bet būs vēl, varu to apsolīt. Tas ir vienīgais veids, kā lauzt priekšstatus, ko jūs un jūsu domubiedri uzturiet, proti, ka foto ir tikai daiļamatniecības nozare, kur medaļas dod par tehniskajiem sasniegumiem.
… vai tehniskais, radošais un ideja ir nošķirti, – vai būtu nošķirami jēdzieni?
Runājot par I. Juļjevu 1/3 eksponēto kadru tieši radošais un ideja nedavelk…, bet citos viņas darbos tieši otrādi – bilde “pavelk”, bet tehniskais izpildījums visu iznīcina
Neteikšu, ka man ļoti patīk autores darbi, bet kopumā ir pieņemami.
Kārli, kur tur ir pornogrāfija? Varbūt pie reizes izskaidro, kuros tieši darbos ir tik būtiskas atšķirības starp radošo (kas tas ir vispār?), ideju un bildes tehnisko izpildījumu. Rodas iespaids, ka teikts tiek tikai tādēļ, lai būtu kaut kas pateikts…
Alni, pavisam negribas iegrimt garā diskusijā šo projektu, bet kādu atbildi gan pienāktos sniegt.
Iz ped.term. skaidrojošās vārdnīcas: “radošs – tāds, kas garīgas darbības procesā rada oriģinālas idejas, garīgās vērtības”
1,5,9,20,22,30 kadros nav ne tehniskā, ne domas, ne radosuma … nekā. (bet, ja kāds šajos kadros saskata lielu māksliniecisku vērtību, lai arī paliek pie tā …)
Autore saka: “Kad fotografēju, es nedomāju par fotogrāfijas tehniskajiem parametriem, man tam nav laika. Fotografējot es balstos uz savām izjūtām, ārkārtīgi ātri reaģēju uz citu žestiem, kustībām un emocijām. Tas nozīmē, ka man vajadzīga kamera, kas spēj reaģēt tikpat ātri.”
… pasaulē ir daudz (atzītu un netik atzītu) fotogrāfu, kuri spēj pietiekoši ātri tikt galā gan ar kameru, gan situāciju, gan portretējamo emocijām un žestiem. Tāpēc šis izklausās vairāk pēc autores piemeklēta attaisnojuma savai tehniskajai nespējai.
Nu nezinu vai Jūs Arni ko lauzīsiet, drīzāk jau katrs paliksim pie sava. Bet, ja Jūs esat uzņēmies izglītot pārējos par to kādai jābūt fotogrāfijai un vēlaties parādīt tās dažādību, tad kāpēc nepublicējat arī kāda kāzu fotogrāfa portfolio, vai tipiskos salonfotogrāfijas paraugus, tāpat nav bijuši dzīvnieku un dabas ainavu fotogrāfu portfolio. Jums nav iespēju Latvijā tādus atrast?? Man piemēram arī šķiet, ka šis portāls, kurš daļēji finansējumu saņem no valsts(KKF), ir diezgan vienpusīgs un arī agresīvs pret citu uzskatiem, to ko var atļauties komentētājs savos komentāros, nevar atļauties redaktors, Jums vajadzētu mazliet gudrāk izturēties, nevis kā tīnim…mēs jums vecie āži parādīsim. Šī tomēr nav Jūsu privātā mājaslapa vai blogs.
Martins : PRECĪZI , es ar uzskatu ja reiz kaut kas tiek līdz finansēts ar ievērojamu “Valsts kultūras naudas atbalsts” tam arī prioritāri jāatspoguļo VALSTĪ notiekošās jomas aktivitātes pēc iespējas plašāka spektrā . Manuprāt Latvijas foto norišu kontekstā lietderīgākās ārzemes ir „Baltijas reģions” Eiropa . Man gluži vienalga kas notiek UK vai USA , Krievija par tik par cik tuvi kaimiņi un liels īpatsvars ar turienes kultūru saistītu cilvēku. Patreizējais FK stils un saturs ir absolūti šaurs , vienpusējs , pat tur virspusējs par kaut kādam specifiskam maz izplatītām foto „Novirzienam” fanātiski un agresīvi veltīts. Rodas pilnīgs iespaids ka FK veidotāji absolūti nenorentējās pat nav neko dzirdējuši par Latvija , Baltijas pat Eiropas dominējošiem un izplatītākajiem foto virzieniem , pat nav informēti par kādu savādāku virzienu izņemot „Subjektīvais dokumentālists” eksistenci . Spriežot pēc izteikumiem drīzāk to visu apzināti ignorē . Truli agresīvas izpausmes no redaktora puses , kaut kādi vispārināti „Vārsmojumi” no lielākās daļas autoru puses liecina par tādu „ Komunistiskā avangarda” pārliecinātiem faniem kad iespējams tik „Mūsējais partkoma un Nepareizais viedoklis” virzieni un prioritātes. Būsiet ilgu laiku elpojot UK gaisu sasmēlušies biedra Markas , Engelsa un līdzīgu „Darbaļaužu elku” idejas un komunikāciju manieres , pārņemti ar Subjektīvisma uzvaras visā pasaulē ideju. Latvijā un Eiropā nedominē „Padibeņu proletārija ” skats uz pasauli , arī UK nav nekāda „Eiropas vaduguns” radošās fotogrāfijas jomā. Rodas noturīgs iespaids ka FK Redaktors nespēj adekvāti komunicēt ar pasauli , pārvietojās pa to īsiem pārskrējieniem no viena „Slikta rajona” uz citu , pa ceļam slēpjoties no „Ļaunā Padomju pagatnes” piekritējiem
Savādāk grūti izskaidrot ka viss FK saturs veltīts šauri vienam Foto virzienam pārējie tiek pilnībā ignorēti un noliegti.
Par bērnu fotogafēšanu :
http://sallymann.com/selected-works/family-pictures
un
http://www.styush.com/
tiesa te ir kas vairāk par pikseļu nesaturēšanu…
Māris Zemgalietis 1. OKT 15:58
Tavs komentārs gaida apstiprinājumu.
Redzi, Kārli, šie visi nodrillētie vārdi – radošums, garīgas vērtības, oriģināls ir praktiski neizmērāmi. Šo terminu lietošana mākslas darbu raksturošanai ir zaudējusi savu jēgu kopš pagājušā gs. 70. gadiem. Protams, ka ir sarakstīti daudzi pētījumi, kuros ir mēģināts izvirzīt kādus kopējus kritērijus un/vai pazīmes iepriekšminētajiem terminiem, procesiem un vēl sazin kam (ne gluži mākslas zinātnes nozares ietvaros), bet šīs diskusijas kontekstā neviena no kvalitātēm radošumam un garīgumam neparādās. Gribētos redzēt to ekspertu, kurš spēs izmērīt garīgās vērtības daudzumu kādas fotogrāfiju sērijas ietvaros!
Tāpēc es drīzāk aicinātu diskusijas biedrus nespēlēt terminoloģiskas paslēpes, bet runāt par konkrētām parādībām un procesiem, kas ir atpazīstami, uzskaitāmi un arī izdiskutējami. Ir kaut kādi tehnoloģiskie aspekti, mākslinieka subjektīvie motīvi, mākslas darba saiknes ar sociālām parādībām un aktualitātēm, utt…
Alnis : Vaine , ko tur slēpties aiz terminiem , skaidri saku man FALŠI MISKASTNIEKI nekad nav fascinējuši , sevišķi tie kuru darbus skatoties liekas ka sāpēja galva vai vēders vai abi kopā . Esmu pārāk daudz LABUS un ĪSTUS šis žanra autorus atskatījies mācoties lai labi varētu noteikt kuriem tā „Galva” tiešām ģenerē ko radošu kuri savukārt „Zin kas modīgi” . Garlaicīgi , apnicīgi vienā laidā lūrēt uz tizliem „Stila” pakaļdarinājumiem lasot apakšā murgainus vārsmojumus visu šo nebeidzamo tizlumu attaisnojot. Nu NESANAK cilvēkiem kuriem tā ir pārliecība dzīvesveids SAJŪTA uztaisīt tizlas garlaicīgas neko nevienam citam izņemot viņu neizsakošas bildes , NESANAK. Labi uz izcili darbi lai kāda žanra stila un virziena viņi būtu PIESAISTA skatītāju , tie vienkārši iedarbojās uz skatītāja uztveri ar autora enerģiju . Bezmaz pārdesmit gadus BRĪNOS par visu milzu baru „Subjektīvismu” aktīvi un skaļi tusējošu LV foto telpā kuri vienkārši neko BAUDĀMU šai jomā nespēj PIEDAVAT. Taču ļoti sparīgi JEBKURU citu apkarotāji noliedzēji un „Ierobežotāji” . Es pārāk labi pazīstu viņu skolotājus ar kuriem mums kopējs skolotājs Egons Spuris lai teicami justu ka VISA rupji sakot „Agresīvā šaika” ir vārgu atdarinātāju kompānija kura tik vien spēj DOMĀT „Tas ir kruta , PUNKTS !” Spuris bij izcils skolotājs , meistars , tolerants godīgs cilvēks kurš SPĒJA pirmkārt iemācīt saviem audzēkņiem SAJŪTU / DOMĀŠANU , viss pārējais nāca ar laiku . Viņa labākie un tuvākie skolnieki iemantoja TO PAŠU sajūtu ko meistars. Savukārt VIŅU SKOLNIEKI saku pilnīgi atklāti savā masā AGRESĪVI SLAVASKĀRI LOXI izņemot „Stila atdarinājumus” neko citu nespēj IEDOMĀTIES , kā ar apelsīnu „Ko tur domāt lēkāt vajag” . Viss tas tik uzkrītoši apnicīgi TRULI FALŠI vienveidīgi tiek AGRESĪVI uzbāzts apkārtējiem kā „Vienīgais īstais pareizais” funktiers. Nu nav šie depresīvie subjektīvie un dokumentālie „Falšu atdarinātāju „ funktieri nedz interesantākie nedz radošākie ievērības cienīgākie virzieni LATVIJĀ , kur vēl PASAULĒ ! Cilvēki kuri tos taisa pēc pārliecības tas sanāk PATS NO SEVIS tas izcili jūtams viņu darbos. Citos stilos un autoros Latvijā ir daudz vairāk PARLIECINOŠU ievērības cienīgu un izceļamu darbus , izstāžu , notikumu utt. Šeit tā nodrillētais Gronskis ka jau žāvas un miegu izsauc nav VIENĪGAIS Krievs kurš pārcēlies no Maskavas , uz šejieni pārvākušies gana citu ZINAMĀKU citu žanru stilu Krievijas autoru kaut vai Arhipovs , daudz pārcēlušies arī uz Krieviju gūst tur izcilus panākumus RADOŠĀ foto jomā kaut vai Šaprans. FK par to klusē , vispār nepiemin .
mī un žē. Man liekas, ka nupatās pietiek mums te visādu blogu, mājas lapu, domubiedru grupu un visādu citādu virtuālo tusiņvietu ar radošo latviešu izpausmju rezultātiem (kāzu, puskailu meiteņu un ziedu tuvplānu). Reizēm, pārmaiņas pēc, tomēr gribās (piemēram šajā tumšajā rudens vakarā) apskatīt kaut ko, kas neuzdzen žagas. Šis vienkārši patika ļoti. Arnim paldies par rakstu.
Neesmu komentāru rakstītāja un savas domas par šīm bildēm būtu paturējusi pie sevis, bet tad palasīju komentārus. Kā var ar tādu vieglprātību rakstīt tik prastas un negatīvas replikas par darbiem, kas ir šīs sievietes kā mātes dzīve,jūtas, emocijas? … jums, kā jau vīriešiem, interesē tikai tehnika, bet reizēm burvība slēpjas greizumā, neveiklībā, bērnišķībā. Man arī ir bērni un šīs fotogrāfijas šķiet daudz patiesākas, reālākas. Sally Mann ir izcilas bildes, bet es tajās neredzu savu un savu bērnu pasauli. Paldies par šo rakstu!
ieva : Problēma jau tā ka visas tās “kāzu, puskailu meiteņu un ziedu tuvplānu” projekti ir PRIVĀTI un pārstāv un deklarē tik un vienīgi “Šauru privātu grupiņu intereses” savukārt ŠIS pasākums pēc būtības sūtības un DEKLARĀCIJAS ir “Latvijas un pasaules foto ” tā teit vienīgais Latviešu valodā VALSTS LĪDZEKLĪŠIEM pabalstīts un iesvētīts oficiozs . Tik PRIEKŠNIECIŅŠ še grib iztēloties ka “Foto pasaule” sastāv no viena vienīga virziena pēc analoģijas ar “kāzu, puskailu meiteņu un ziedu tuvplānu” tik šis ir “Subjektīvistu ” kolhoziņš un citiem te nebūs rēgoties un izpausties. ES TĀ negribu lai pa MANU nodokļos samaksātu piķīti prezentējās tikai “Exskluzīvs depresņaks” ja reiz “Jomas ofoiciozss” tad visiem un par visiem . Nav manīts ka kādi Mākslai un kultūrai veltīti valsts atbalstu saņēmuši MĒDIJU PROJETI aprobežotos piemēram ar “Impresionistiem” vai ” Grafiku” vai „Pesteļotājiem” nezinu ģipša vai pastelīna tēlniecību , šeit nez kāpēc dažiem liekas ka “Latvijas / pasaules foto dzīve” aprobežojās ar šauri vienu virzienu , pietam ļoti virspusējā pasniegšanas manierē. Šādā projektā kurš starp citu ir anotāciju Angliski par NODOKĻU piķis es vēlos VISPĀRĒJU APSKATU nevis valsts līdzekļiem apmaksāts „Subjektīvistu dokumentālistu vēstnesi” ar varaskāru eksemplāru pie „Noteikšanas”
Jej bogu, dārgo Rihard, atļaušos neiedziļināties kādas kuram te ir problēmas (un atklāti sakot man pie pakaļas). Patika šīs autores darbi, tāpat arī lielākā daļa pārējo Fotokvartāla portfolio. Tas arī viss.
ieva : Man ar pret daudziem nav nekādu pretenziju. TAČU tu šeit esi dzirdējusi kaut ko par Ievērojamākajiem Latviešu FOTOGRĀFIEM PASAULĒ , Zini piemēram viens no vistitulētākajiem un atzītākajiem dienvidu puslodes dabas fotogrāfiem ir Latvietis Andris Apse , starp citu UK ģūta izglītība vienīgi dzīvo viņš Jaunzēlandē kaut dzimis 1943 gadā Rīgā. Neskaitāmi dabas albūmi par tropu , Arktikas , Āzijas dabu . Pajautā kādreiz kādam kas zin kaut ko par Āzijas Foto dīvainā kārtā Latvieši šiem nav sveši jo izrādās Apsi ar kura bildēm aplīmēti nacionālo aviokompānijas lielie boingi šie zin kā slavenāko VALSTS fotogrāfu un Latvieti visi valsts prezentācijas albūmu kaut kādi 4-5 ir viena autora Andra Apses darbs. FK par tādu kaut ko zin 100% pirmā dzirdēšana! Mes varam izlasīt katra britus skovotera studenta neveiksminieka „Atklāsmes” , katru bezmaz uz ledusskapja ar magnētiem saspraustu mēslu izstādi kādā virtuves izmēru galerijā , taču par to ka Krievu muzejs „ Государственный Русский музей „ pēc restaurācijas atklāj savu izstāžu zāli ar RĪGAS FOTOGRĀFA Andreja Šaprana personālizstādi mēs neko neuzzinam , to kas tas pats čalis iegūts balvu kā Krievu nacionālais fotogrāfs Nr.1 dēlā kā viņu ar izliek tik exskuzīvā vietā mēs ar neko neuzzinām , gluži vienkārši tie ir CITU Foto virzienu pārstāvji nevis REDAKTORA @ Ko čomaki-domubiedri kaut kādā pavārtē izrāda „Baigi konceptu” ekskluzīvi konceptuālas pjanku guļanku bildes par izpriecām ar draudzenēm. Izcili vain MEN AR PATĪK . baigi jautrs čaliņš , kas tur mums tai KF piķi dala , mēs ar gribam „Čomu tusu apskatus” no visas pasaules lai mums pasponsorē.
varbūt ievai un inesei D labāk apskatīties draugiem.lv vai facebook.com lietotāju galerijas un tur tad arī palikt ar saviem komentāriem.
P.S. Man arī ir bērni.
Problēma tā, ka vieniem šķiet, ka Māksla ir banālas kaķīšu un pliku meiteņu bildes, visādi Arhipovi, Zernovi un tamlīdzīga komercuha, bet citiem – oriģināli sociāla un dokumentāla rakstura projekti. Pirmiem galvenā vērtība ir tehnika, otriem – ideja un radošums. Pēdējie vienmēr būs mazākumā. Es varu tikai apbrīnot redaktora spēju turēties pretim masu gaumei. Kas attiecas uz Kkf – ziniet, arī Eiropas Savienība subsidē lauku zemniekus un šaura rakstura izglītības programmas nevis Maximu, Rimi un Talantu fabriku. Katram šajā pasaulē ir sava vieta, bet Fotokvartālā – Mākslas fotogrāfijai nevis “kāzu, puskailu meiteņu un ziedu tuvplāniem”. Ceru, ka tā arī būs turpmāk.
Nevajadzēja man laikam te vispār bāzties. Vienkārši liekas drusku jocīgi, ka šīszemes publika joprojām nepieņem snapšot estētiku kā vienu no izteiksmes līdzekļiem (reklāmā un modes fotogrāfijā to jau gadiem drillē…). Un tam nav nekāda sakara ar mājsaimnieču ģimenes albūmiem vai draugiem.lv mazgadīgu meiteņu galerijām. Mājsaimnieces savus fotoalbumus neizstāda laikmetīgās fotogrāfijas festivālos (un ja izstāda, tad tas jau ir cits stāsts). Un domāju, ka šo sēriju veidojot, autore ir ieguldījusi ne mazāk darba, kā tie, kas fotografē puskailas meitenes viršos. Tāda sajūta, ka pateikdama “man patīk” esmu izdarījusi kaut ko nepiedienīgu.
Gints : Es ļoti labi zinu ko sponsorē EU , mani ar maniem sociālajiem projektiem sponsorē EU jau daudz daudz gadus , divreiz ilgāk nekā LV ir Eiropas savienībā tik man ar LV minimāls sakars par tik par cik es te reizēm dzīvojos. Arhipovs , Zernovs mēdz būt dažādi viņi tāpat kā šeit populārā UK paaudze perfekti zin „Konjunktūru” un prasmīgi to izmati , viņiem ir arī tas kas UK faniem diemžēl vairs nav vai nekad nav bijis , nepubliska nekomerciāla daļa. Piemēram šeit pagājušo nedēļu figurēja superīgie Somu skolas darbi kaut vai Ola Kolehmainens. Tuerkenstrasse, 2009 , ES ZINU ka šāds bezmaz 1:1 darbs vēl ~1985 gadā figurēja kā Latvieša Martiņa Vīlipsona darbs uz „Ļaunā PSRS” foto hrestomātijas vāka. Zini tādu Martiņu Vilipsonu ? 100% Neko neesi dzirdējis. Tas ir Spura Skolnieks tāpat kā Grants , Ruka subjektīvs dokumentālists TIKAI KRĀSAINS ! Onkulim 70+ gadu bet darbi no 80 sākumā līdz pat mūsdienām stilā kā SOMU modernā māksla 2009 gadā!! Viņš ar rīko LIELAS izstādes prestižās vietās tik FK par to neko nemin. Aivis Šmulderu ar noteikti nezini , a tas ir 70+ gadīgs Latvijas foto avangardists darbi vienā līmenī ar Grantu un Ruku pietam viņš tos ražo joprojām un ir JAUNIEŠU ELKS tāpat kā Tugaļevs. Tik FK ar saviem „Nervozajiem faniem” neko tādu nepublicēs jo tad uz viņu fona „FK @ Draugi” šķitīs vārgi un maz spējīgi lūzeri. Par kaut kādu Gundegu Deģi un Andreju Vahruševu kas gan tiešām ir „Popkultūras” produkti nemaz nerunāju tas nekas ka ATKAL par viņiem var izlasīt DESMITIEM plašās publikācijās foto un mākslai veltītos specializētos izdevumos no Eiropas līdz Amerikai Kanādai un Krievija kā par „Latviešu moderno Foto” un atkal jau kas mums tur austrumi kaut kādi Deģes un Vahruševa darbus lieka uz VĀKA milzu valsts Krievija savai pirmajam mākslas foto gadagrāmatas izdevumam tas ir LĪMENIS , to visādi švaki stilu pakaļ darinātāji nenekādi nespēj saprast un akceptēt.
ieva : Kāpēc nevajadzēja bāzties , vajadzēja , tu iztaici savas domas paldies tev par to. Pati arī atbildēji “Tiek drillēts” tipikska apnicīga komercuha konjunktūra. Ja “snapšot estētika” ir vienīgais kas tiek drilēt nekam citam nepievēršoties VISPĀR tas sāk atgādināt palīgskolu ar direktoru konkrētu maniāku un pedegogiem ar specifiskām novirzēm
P.S. Rihards Foto (tas ir uzvārds?
) >> Varbūt Jūs varat uzņemties šo cēlo misiju un noinformēt savus tautiešus par šiem Latvijas Zelta Talantiem, kādas publikācijas veidā. Man liekas, ka šeit ir pieejama tāda opcija. Izlabojiet ja kļūdos.
arni balcus – tikai ta ari turpini- izcils tavs fotokvartals- — un tas vien jau ka notiek si bla- bla histerija liecina ka jaunai paaudzei jaruna valoda ko nesaprot vinu vecaki- tikai ta ir iespejams progress— ari tad ja aktuals arvien vel ir jautajums- vai fotografija ir maksla—
P.P.S. Man tūliņ sāks atmirt tā smadzeņu daļa, kas atbild par loģisko domāšanu. Izstājos.
“Ja nekas cits nesanāk tad sanāk mākslas foto” kādreiz teica Namejs Zemītis.
Problēma ir tur ka, šejienes (šīszemes, provinces utt.) publika, pieļauju, zin mazliet vairāk par fotogrāfijas stiliem un estētikām, nekā redaktors un ievas un ineses D un vēl citi, kuri ieraugot kārtējo snapšototāju, apbrīno un aizstāv uzskatu, ka ir atklājuši atpalikušajiem Latvijas fotogrāfiem vai interesentiem nez ko jaunu.
Mani jau sāk mazliet izklaidēt redaktora centieni atrast un parādīt kārtējo nevarēšanas paraugu. Un tajā pašā laikā, bez redaktora “revolucionārajiem” atklājumiem, šeit FK ir ļoti daudz interesantas un izglītojošas informācijas, kaut vai intervija ar Deividu Beitu, vai raksts par somu fotogrāfi Anni Lepala un daudzi citi.
Ja kāds šobrīd nolemj izstādīt savus darbus, tas nav nekāds kritērijs – ja darbs ir izstādīts publikai, tātad automātiski vērtīgs un revolucionārs, varbūt kuratoram radies biznesa plāns, vai aptrūkās autoru, vai vēl kāds iemesls. Un protams, piekabinot klāt vārdu laikmetīgs, pārējiem jāsaprot, ka nu viņi redz kaut ko patiesi unikālu.
Kaut kā nesaskatu arī komentētāju aicinājumu šeit likt bildes ar puskailām meitenēm viršos, vai melnbaltas dramatiskas ainavas ar pārbalinātu kailu sievieti priekšplānā. Bet ja redaktors ir nolēmis mūs izglītot, tad mēs jau kādu laiku atpakaļ redzējām snapšotu un zinām, ka laikmetīgiem cilvēkiem tāds ļoti patīk, bet parāk līdzīgi un nevarīgi ir atkal kārtējie atrastie snapšotiņi, problēma ir tur, ka tas paliek mazliet vienveidīgi un tendenciozi, un no malas izskatās, ka redaktors vēlas kaitināt publikas daļu, kuri neuzskata viņa sasniegumus par kaut ko īpašu.
ieva : Pabaigsi savu akadēmiju škitīs “Vai ku jauki un skaisti pilnīg gulēt gribas” , ja tiešām būsi bijusi spējīga pamācīsies vēl arī citur un tad sāks gribēties patrenkāt pabojāt šo pašapmierināto “Jauko skaisto” ainiņu , ja negribēsies tad nav bijis vērts mācīties no tevis nekāda progressa un virzības nebūs
:) Jauku dienu.
hey hey- jus jau nerunajat un neanalizejiet konkreto pec butibas- tas personigas nepatikas pretenzijas liecina par mazvertibas kompleksu- nu tad turpiniet konstruet savus pagatnes foto estetikas darbus cerot ka atrodaties makslas teritorija
Andris Grinbergs : Jā un kāpēc man joprojām šķiet intresanti un mūsdienīgi Grīnberga + Kreicberga un Bindes + Plauža pirms bezmaz 40 gadiem tapuši darbi veselas serijas BET garlaiko “Līdzīgi” mūsdienās dažādus FANU ražoti līdzīgi nu pat neteiksim “Atdarinājumi” jo nekādas enerģijas vai pātiesuma tur nav sajūtams saskatāms , pirms bezmaz 40 gadiem IR mūsdienās burtiski “Kopijas” bet nekas nav , nav pat intresanti skatīties. Es domāju ka tāpēc ka esmu redzējis TOREIZ kas jau ir sens “Vesturisks pirmavots ” un skatīties ir intresanti uz Orģinālu pirmavotu , nevis muslaiku atdarinājumiem. Laiks iet uz priekšu , stili virzieni utt mainās tie kas bija PIRMAVOTS bija intresanti kā PIRMAVOTS kā jauns un intresants , pēc GADIEM ši paša pirmavota atdarinājumi ir GARLAIKOJOŠI , tieši tas pats Snapšotu estetikas variants tas ir VESTURE tas bija intresanti pirms 15-10 gadiem mūsdienās tas ir APNICĪGI / GARLAICĪGI . Viss jaunais intresants tik SĀKUMĀ , piemēram šogad ļoti atzīstamus panākumus mums guva Alnis Stakle ar intresantu darbus BURTISKI precīzu austrālieša Trent Parke gadus 5–10 vecu darbu kopiju , pirms gadiem 5 Trent Parke guva lielu popularitāti bet kā jau no kautkādas Austrālijas neko plaši nav zināms , šogad Alnis Stakle ar precizi tāda paša stila darbu guva labu atzinību UN NEKO , nekāda revolūcija no tā Foto jomā nenotiekas. FK gan Alni Stakli zin bet Trent Parke diez vai
:)
Man liktos ļoti interesanti un noderīgi palasīt rakstus un uzzināt vairāk par tiem latviešu autoriem, kas te tika plaši pieminēti komentāros, bet kādēļ tad neviens no komentētājiem šos rakstus neiesniedz redakcijai?
Reinis : Redz man tas ~16 gadus ir “Darbs ” pārzināt visu Latviešu foto spektru , gan zaļus bet spējīgus iesācējus gan 90 gadīgus vecmeistarus. Daru es to absolūti komerciālos nolūkos par “Atlīdzību” , klientu uzdevumā izpētu vai nosaku patiesos produktu autorus izpildītājus un ciparus. Tāpēc man nav problēmu uzmetot aci pateikt kur tas ir nokopēts , nozagts vai aizgūts , cik tas vai cits darbs atšķīrās no konkrēta autora „Tradicionālā” rokraksta , stila un līmeņa. Pasaulē lielākie mākslas šedevri pa 90% ir pasūtījuma darbi , kā Latvieša Pāvila Rozīša Cepilis vai Wailda The Picture of Dorian Gray un Konandoila The Sign of Four par Šerloku Holmsu. Tik Latvijas gadījumā visai izplatīti uzdot par kāda „Darba” autoru citus nevis patiesos izpildītājus , jo atšķirībā no pirms kāda laika Aļņa Stakles minētājiem „Nenozīmīgajiem” fotogrāfiem īstenībā 99% pasūtījuma foto cenas sastāda AUTORA VĀRDS nevis tehniskās izmaksas. Latvijas ir bezmaz slavenākā Eiropas viltojumu un atdarinājumu zeme VISĀS jomās , tieši tāpēc gana labi zinu MELNOS TUKSTOŠU ar kopētājiem atdarinātājiem un pāris desmitus Orģinālu darbu autoriem. FK projekts arī ir KOMERCIĀLS , to neveido filantropi bet gan par naudu strādājoši cilvēki. Spriežot pēc redzamā ar vāju kompetenci vienpusēji un aprobežoti eksemplāri ar lielu varas un slavas kāri. Latvijas foto „Tusiņš” man neškiet interesants jau gana daudz gadus , redzot tur valdošos komunikāciju principus un prioritātes . Ja pat „Akadēmiskas” aprindās spējīgi kult galīgu sviestu nejēgt nekā no vietējās kur nu vēl pasaules foto vēstures reālijām , pietam fanātiski ar to LEPOJOTIES es jebkādu „Misijas darbu” šai jomā uzskatu par bezjēdzīgu un bezcerīgu. Lai cilvēciņi kuri kā ES saņem par to NAUDIŅU apzina Latviešu foto lauciņu un atbilstoši savām „Finansu izlietojumā ” uzrādītajiem mērķiem arī informē auditoriju par rezultātiem. Tieši tāpēc man šai jomā ir daudz un daudzpusīgas izglītības lai ORENTĒTOS spētu labi veikt savu darbu , ja viņiem nav zināšanu vai spēji , lai pamācās. Taču zem sviesta es pilnīgi par velti varu parēkt un paspamot , iesist čatiņu ar veciem kolēģiem un čomiem.
Rihard, šeit visi ir tik aprobežoti, ka nezina Magnum fotogrāfus (minēto – Parke Trent), kuru darbi satiražēti visās iespējamajās vietās un veidos. Nu, tas tā, bet pirms salīdzināt manus darbus ar PT darbiem varbūt vajag ieskatīties kaut kur senākā pagātnē – Saul Leiter, Henry Wessel, Lee Friedlander… Lai vai kā iesaku ieskatīties arī savos darbos un savilk vēsturiskās paralēles. Grūti tikai pateikt ar ko…
Aizejam jau no tēmas, ber nu nekas,es ieskatījos tais darbos, parasti komercdarbi, kādas tur var vilkt vēsturiskās paralēles, tie darbi pa lielam ir domāti un radīti tikai dēļ pārdošanas. Daudziem fotogrāfiem tādi ir, un daudzi tādus tirgo. Man škiet tā ir cita tēma.
Alnis : Liksies neticami bet LV publika vispār maz ko zin , viņa tik “Močī” to pašu ko citi , lai cik tas jocīgi neskanētu vienīgais atpazīstamais Magnum fotogrāfs ko puslīdz zin Latvijā ir Martin Parr
Ne Robert Capa vai Elliott Erwitt 
Man pat rādot lekcijās filmas par Trent Parke piemēram “Dream Life” vai “Minutes to Midnight” 90% pat visai labi foto jomā informētas publikas lūre muti valā un neko iepriekš nav dzirdējuši par tādu , par cik 4-5 kārtēju World Press Photo balvu ieguvēju no Austrālijas , Latvijā ir ļooti aprobežota šaura redzesloka un interešu publika. To labi parāda ne tika FK bet aŗi vispār Latvijas “Foto tussiņa” tikumi 
Rihards man atgādina amatnieku no krāsotāju firmas, kas ar savām “gleznām” klauvē pie Nacionālā mākslas muzeja durvīm… viņš nekādīgi nespēj saprast un pieņemt, kāpēc žogs, ko viņš tikko nokrāsoja kādam biezajam, netiek eksponēts Baltajā zālē…
Mārtiņ Lablaik, man savukārt no malas izskatās, ka Tev vienkārši ir kaut kāda nepatika pret redaktoru (viņa fotogrāfijām?) un šīs meitenes darbi ir iegansts izgāzt savas negācijas. Ja rakstu būtu taisījis cits cilvēks, droši vien Tu rakstītu tāpat kā par Strokina snapšotiem: “fotogrāfijas ar garšu!mmm……”. Jāpiekrīt Grinbergam – kompleksi, nekas vairāk.
Un to saka cilvēks, kurš parakstās pusanonīmi. Sāk runāt par kompleksiem…. Un vēl jo vairāk uz Tu, vai mēs esam pazīstami?? Gint kā Tevi tur??
Gints : Vispār tā muzeja fondos esot kaut kādi mani darbi no 90 sākuma , tik neatceros kādā sakarā , nenodarbojos ar izstāžu darbību , tas mana kantora menedžeru un kuratoru “Hoobijs” par algu , algu par velti maksāt nemēdzu , taču CV tādas lietas nepieminu , tā vienkarši rutīna biznesa sastāvdaļa:):) Domāji ka kādā no Latvijas muzejiem sarežgīti izstādāities , samaksā rēķinus un izstādies kat vai visās Rīgas izstāžu zālēs vienlaicīgi , tam nav pilnīgi nekādu kritēriju
Atļaušos tomēr piebilst, ka nebūt neuzskatu snapšot par kautko jaunu un revolucionāru, man gluži vienkārši ir sirdij tuva šī estētika. Un ļ. cien Rihard Puriņ, paldies par gādīgajiem padomiem, kas būs, kad pabeigšu “savu akdēmiju”, lai gan Jūsu komentāri ir reti bezsakarīgi..
Viedokļi rakstās arvien sirsnīgāki, sirsnības kļūst personiskākas…
Vai tas tāpēc, ka par konkrētās autores daiļradi nevienam tā īsti nav ko teikt, izņemot “nepatīk” vai “tik ļoti patīk, ka ģībstu”…
Varbūt kāds varētu dziļāk un plašāk apstāstīt – ko īsti redz, ko nolasa šajās bildēs, kur slēpjas to dziļums, ko tās iekustina vai ko tās jums atklāj jaunu?
ieva : Man ar patīk laba līmeņa intresanti snapšoti , tači bāžost tos vienmēr un visur arvien garlaicīgākus un švakākus tie sāk kaitināt
Ko neteiksi par taviem smukajiem darbiņiem balta kerāmika ar zilu zimējumu interesanti un moderni izstradajumi , tādi patiks vienmēr 
Pabeidz gan , akadēmija gana labs pamats lai vēlāk varētu droši turpināt jebkur citur pasaulē mācēt atsijāt dumības no graudiem:) Bet Sarrkozi un Kačinska skūpts gan man nepatīk , manuprāt paprasta replika no Brežņeva Honekera bučas uz Berlīnes mūra. Bet tā forši , katrā zinā man intresantāk par ŠEIT AUGSTĀK piedavātās kundzites sviestu.
Kārlis : Gribi manu viedokli , kundzīte ar Foto nodarbojās pēdējos 2 gadus , pa šiem 2 gadiem pamanījusies iestāties Foto žurnalistu skolā kļūt par Foto žurnalistikas kursa gada labākā “Foto stāsta” autori ar visai savdabīgiem darbiem , vinēt vēl pāris konkursus UK un Lietuvā. Nu ja tie gada labākie darbi ir visai intresanti tad šitais ir draza. GALVENAIS gan pie vainas ka konkrētjā FK šo stilu nodrāzuši noeksplotējuši lidz apnikumam , savādāk varbūt visār viņai neviens uzmanību nebūtu pievērsis. Taču šobrīd tas ir jau kaitinoši , vieni nebeidzami snapšotisti viens par otru vārgāki un garlaicīgāki.
Atzīšos, man patīk tas ziepjutrauka piekabinātais datums, neģībstu aiz sajūsmas, bet patīk tuvplāni ar to trako zibspuldzi,patīk noskaņa (vairāk gan sērijā Country), tā paskarbi, bet visnotaļ cilvēcīgi, kā sen sen pie õmes, tālajos laukos. Nav nekas jauns un neredzēts, bet par švakiem un neinteresantiem galīgi negribētos saukt…Nemākulīga gan man tā izteikšanās, bet centos.
Un atvainojos par personiskajām sirsnībām (nevietā, piekrītu) un palūgšu personai, ar kuru neesmu un nevēlos būt pazīstama, aiztaupīt savus publiskos tēvišķos padomus.
ieva : Sabijies gan
Priekš manis foto jomā nav anonīmu autoru un tekstu. Nekā personīga , tāds bizness:)
Nē. Viegli krīt uz nerviem. Un nesaprotu, kāds tam vispār sakars ar šo portfolio.
‘Šīs dāmītes skarā interesanti zināt divas lietas , paklausīties šo http://www.echomsk.spb.ru/guests/yuleva-irina.html un paskatīties šo http://photofaculty.ru/histories/expensive , īstenībā cik saprotu viņa sociāls darbinieks kurš fočē , tās bildes kudiš intresantākas par šitiem snapšotiem.
Godīgi sakot, Irinas Juļjevas darbi darbi man nepatika. Iespējams, tas notika tieši dēļ tā, ka es pats priekš sevis nespēju novilkt līniju aiz kuras beidzas autores tehniskā nespēja un sākas snapšota mirkļa estētika un konceptuālisms.
Nespēja atrisināt savas uztveres/izpratnes problēmas man, pretstatā a.god. Rihardam Puriņa k-gan, gan nedod tiesības nopelt vai noniecināt FK un tā redaktora darbu. Fotokvartālam, cik es izlasīju, pamatā ir biedrība, kura iesniedz savu projektu KKF izsludinātā konkursā. Projekts tiek izvērtēts atbilstoši mākslas, kultūras pienesuma un citiem kritērijiem, atzīts par labu un atbalstāmu esam un apstiprināts. Tā ir privāta iniciatīva, kura pateicoties savai mērķtiecībai un uzņēmībai joprojām nav iznīkusi. Ja kādam liekas, ka viņš noteikti varētu labāk un vairāk, tad lūdzu – karogs jums rokās! Rakstam projektu, sniedzam KKF un būvējam savai gaumei atbilstošu informatīvo vidi. Katram uz to ir tiesības un, kā redzu komentāros, arī zināšanas un spējas sit visnotaļ augstu vilni. Bet vienu gan Rihard atceries: “В чужой монастырь со своим уставом не суйся.”
John Doe : Zinu zinu , piekrītu pēdējai rindkopai un tusēju te tikmēr kamēr mani pacieš , vienmēr saku “Neiebilstu redaktora izvizītajiem noteikumiem” pats esmu tāds un zinu cik tas nav viegls darbss
Jā “Mēs” ar rakstām projektus saņemam finansējumu domāju ka vairākas vai pat vairākus desmitus reizes lielāku kā FK , finansējums nav LV nedz no LV bet no EU , reģions darbības virzieni atškiras:) Lidz ar to izsaku savu personīgo viedokli par “Tēmu” , neviss par patīk vai nepatīk man redaktora pričene , kurpes vai uzvalka krāsa. Parak sen zinu redaktoru arī dzivajā , mēs nekaujamies nemētājamies ar apakštasītēm un nelaistāmies ar vīnu , taču skatījums uz lietām , pieredze gaume man kardināli atšķirīga no viņu “Biedrības” skatījuma un gaumes , ES to neslēpju un nekad nesmu slēpis 
Līdz ar to man nav nekādas personīga rakstura antipātijas ne pret viņu ne vairumu “Diedrības” , taču pret izvelēto darbu stiliem un to autoriem man ir PRETENZIJAS man apnikuši 
:)
Ieskatījos fotokvartālā un skat – atkal vecā tēma iet uz riņķi.
Es pievienojos John Doe viedoklim tajā daļā, ka katrs var uzrakstīt projektu un taisīt augšā savu versiju foto lauciņa apkopšanai, taču nepiekrītu frāzei par монастырь. Nepiekrītu tāpēc, ka šeit gluži vienkārši nav монастырь, drīzāk кабак , kur saimnieks laiku palaikam pasniedz nogaršošanai jaunu ēdienu/dzērienu.
Degustētāji (mēs – skatītāji) ir tas, kas saimniekam ir nepieciešams, bez mērķauditorijas jau nav jēga tērēt laiku un enerģiju.
Tāpēc jautājums ir vienkāršs – vai fotokvartāla mērķauditorija ir apmierināta un vai pats saimnieks ir apmierināts. Ja tā patiešām ir, tad citādi domājoši te ir iemaldījušies vienkārši aiz pārpratuma. Kā to noskaidrot? No sākuma pajautājot saimniekiem, pēc tam veicot aptauju norādītās mērķauditorijas virzienā.
Man subjektīvi šķiet, ka kaut kas īsti labi nav, jo esmu ievērojis, ka te pie labu autoru intervijām vai portfolio ir ievērojami mazāk komentāru nekā pie vidēji garlaicīgiem darbiem, kuru radošuma potenciālais pienesums tad arī tiek apcilāts.
Redakcijas izvēlētā it kā neitrālā pozīcija varbūt ir ok, bet tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka mērķauditorija ir ar pieredzi, kas spēj patstāvīgi spriest.
Man te pietrūkst novatorisms, starpdisciplināri eksperimenti, meklējumi telpas paplašināšanā, attēla eksponēšanas alternatīvas versijas, u.c. līdz šim neredzēti piegājieni.
Par autoriem.
Nupat nesen notikušajā Homonovus festivālā viesojās un savus attēlus ar projektoru rādīja Bohdan Holomíček(1943) .
Nezinu, vai kāds viņu nointervēja, bet man šķiet, ka viņa prezentācijas ir apceres vērtas, jo viņš spēlējas ar kustību un dara to ar apbrīnojamu vieglumu.
Nu, atkal par tām mēbelēm … (nepieklājīga anekdote)
)):))):)))
ģimenes albumiņš… un vēl tas datums. mja.