Divi fotogrāfi diskutē par fotogrāfiju. Foto - EPA
Šodien aprit gads kopš restartējām Foto Kvartālu. Kas šajā laikā ir noticis? Esam ieguvuši daudz draugu un lasītāju, taču arī dažu labu ienaidnieku. Piemēram, ja senāk Vilhelms Mihailovskis vienmēr smaidīja un spieda roku, tad šī gada laikā viņš paspējis vairakkārt piesolīt man pa purnu, FK nosaucis par fašistiskās ideoloģijas perēkli, bet Gunāra Bindes izstādes atklāšanā atļāvies veltīt šerpu uzrunu tieši man, nevis pašam autoram. Vieniem nepatīk FK pārāk lielās simpātijas pret dokumentālo fotogrāfiju, citus kaitina momentuzņēmuma estētika, vēl trešie pārmet jaunu cilvēku prātu indēšanu ar britu konceptuālajām drazām. Epiteti un apzīmējumi FK komentāros bijuši visai krāšņi, taču būtu gribējies, lai mēs visi biežāk spētu runāt par fotogrāfiju, nevis mūsu pašu ego. Komentāru raksturs gan ir tikai atspulgs kādai nopietnākai problēmai – Latvijā ir pārāk maz autoru, kas spēj izsvērti rakstīt/domāt par fotogrāfiju. Gada laikā sagaidīju tikai pāris e-pastu ar materiālu piedāvājumiem. Kur pazūd Kultūras koledžas, Mākslas akadēmijas, RSU, LU un ārzemju augstskolu absolventi, kas studiju laikā raksta kursa un diplomdarbus par fotogrāfiju? Fotogrāfijā starp kultūras menedžeriem, pētniekiem un kritiķiem Latvijā nav nekādas konkurences.
Ir visai dabiski, ka vienā medijā visiem vietas nepietiek un malā palikušie reizēm to uztver sāpīgi. Pirms gada šajā dienā teicu, ka FK apskatīs fotogrāfiju no dažādiem skatupunktiem, taču kā primāro funkciju izcels spēju stāstīt stāstus par pasauli mums apkārt. Ja palūkojas uz publicētajiem portfolio un fotostāstiem, virziens iezīmējas skaidrs – priekšroku dodam darbiem, kuru saknes meklējamas dokumentālajā fotogrāfijā. Droši vien rodas jautājums, kāpēc šīs rubrikas pārsvarā aizpilda ārzemnieki? Latvijā trūkst autoru, kas būtu spējīgi veidot labus fotostāstus. Slavenais fotožurnālists Jurijs Kozirevs pērn novembrī seminārā lietuviešiem retoriski jautāja: vai kāds ir uztaisījis fotostāstu par to, ka Viļņā ir vislielākais pašnāvību skaits pasaulē? Līdzīgus jautājumus gribētos uzdot arī Latvijas fotogrāfiem, piemēram, vai kāds ir uztaisījis fotostāstu par pēdējo gadu lielo latviešu emigrāciju, latviešu-krievu nacionālismu, biezpiena sieriņu industriju, nepilsoņiem, latviešu dziedāšanas vai kapu kultūru un citām lietām, ar kurām esam unikāli? Un neba FK būtu vienīgais, kas ar lielāko prieku tos publicētu – ārpus Latvijas ir pietiekoši daudz iespēju un desmitiem starptautisku izdevumu, kas spētu novērtēt oriģinālu, radošu un kvalitatīvu darbu.
Taču kopumā esmu gandarīts par paveikto. Gada laikā ir bijušas arī kļūdas, taču mēs mācāmies darot un turpināsim pilnveidoties arī šogad. Par lielāko panākumu uzskatu FK dalību procesā, ko sauc par Latvijas fotogrāfiju. Esam reflektējuši par notikumiem, intervijās iepazīstinājuši ar fotogrāfiem, rīkojuši konkursus, izstādes un pasākumus, izdevuši Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatu, tādējādi fotogrāfijas patērēšanā iesaistot pietiekoši plašu auditoriju tik mazā valstī kā Latvija. Liels prieks, ka mūs aktīvi lasa latvieši ārzemēs, it īpaši Lielbritānijā un Vācijā. Un ne tikai – angļu versiju lasa visdažādākajās pasaules vietās, visvairāk: Lielbritānijā, Krievijā un ASV. Īsi sakot, FK ir kļuvis par starptautisku mediju. Jā, varētu domāt, ka fotogrāfijas mums apkārt netrūkst, taču grūtākais ir kaut ko atrast, ja nezini, ko meklēt. Tāpēc ceru, ka pirmā gada laikā – šajā vizuālā laikmeta pārbagātībā – FK ir bijis noderīgs gids jaunumu un iedvesmas meklējumos ne vienam vien fotomīlim. Lai šis gads izdodas mums visiem! Priekā!
Apsveicu ar Jauno gadu un pirmo gadu, kad kāda medija vai izdevuma, vai kā nu lai to nosauc, ietvaros pausta konsekventa interese vispār par kaut ko noteiktu. Šai gadījumā īpaši priecīgi, jo man arī liekas, ka dokumentalitāte ir fotogrāfijas krutākais resurss, lai cik nu vispārīgi tas izklausītos. Kā ieinteresēts lasītājs aicinu turpmāk arī turēties pie tās dokumentalitātes, lai nepazaudētu sarunas pavedienu, jo uzreiz par visu, manuprāt, nevar un nevajag. Un gan jau arī pētnieki kādreiz pavilksies, ja atradīsies viņiem kāds tāds susaņins kā Balčus. Tad nu uz FK, galvenā redaktora un foršo tekstu autoru veselību!
Es jau biju domājis, ka tūlīt komentāros sekos kaut kas ierasti jauks
Pievienojos Ievas apsveikumiem!
sveicu FK gada jubilejā, saku paldies un vēlu turpināt šī gada laikā iesākto, kā arī garākas videointervijas ar Latvijas spožākajiem un interesantākajiem jaunajiem fotogrāfiem, kā arī ar mūsu vecmeistariem. vērtīgi jau šobrīd un vēl vērtīgākas tās paliks ar laiku!
par dažbrīd nepamatotajām “razborkām ne gluži par tēmu” komentāros – suņi rej, bet karavāna taču iet tālāk!
Nu nav ne voinas , pats redaktors jau nu ar krietni pamainījies pa gadu , apskatāmais tēmu spektrs ar gana paplašinājies , spriedumi viedokļi ar mazāk radikāli “Pēdējās instances” taisnību paģēroši. Katrā ziņā man vairums še patīk , tas ka lamāju nenozīmē ka man daudzas lietas no lamājamā nešķiet teicami veiktas konkrēta stila ietvaros
:) Daudz no še vērojamā sen zināju , taču gana daudzas ar jauna un priecē:) Buss labi , jau tas vien labi ka interesanti gana dažādi viedokļi:) . Solīt pa čaiņiku tas normāli , gluži kā noteiktās aprindās saukāt oponentus par fašistiem vai tiem kam netīras kurpes šķības šlipses bezgaumīgas frizūras utt , tas tik liecina ka kaut kas uzmanību raisošs un vērā ņemams tiek darīts . Pasākums manuprāt baigi vērtīgs no komunikāciju viedokļa , vismaz es esmu saņēmis daudz atsauksmju no pārsteigtiem cilvēkiem kam bez konkrētā projekta LATVIJAS foto dzīve likās pavisam savādāka , šaura vienveidīga neinteresanta , izrādās nē ir arī citi viedokļi stili un virzienu pie kam ne tikai Rīgā 
GALVENĀ šī pasākuma vērtība bezmaz tieša KOMUNIKĀCIJA ! Priekā un tik uz priekšu vēl daudz daudz gadus!
Par Vilhelmu nav vērts satraukties čalis viņš enerģisks tāds vienmēr bijis , savos darbos to labi izpaudis , JĀSKATĀS viņa darbi ne viņu pašu. Komunikācijā ar viņu un līdzīgiem jāņem vērā ka pustoņus viņi neredz , viens cilvēks viņa uztverē neierobežoti var mainīties cikliski , sakot mātes valodā no “Такая блядь līdz Золотой человек” bez variantiem
Šobrīd viņu varētu ierindot kategorijā “Foto huligāns” kopā ar dažiem radikāliem jaunajiem autoriem , tīņiem:D 
Savulaik dažus gadus esot asistents pie smagiem putniem šis viņiem raksturīgās īpašības savstarpējā komunikācijā iepazinu gana plaši 
Taka jābūt uz strjoma , nekad nezini kritīs ap kaklu vai gāzīs pa aci un tā pārmaiņus 
:)
Pirmais gadiņš – labi, … desmitais, divdesmitais – tos FK novēlu piedzīvot, un nodzīvot tikpat sparīgi kā pirmo!
Ja velk paralēles ar latviešu kino, tad manuprāt dokumentālais ķinis mums vienmēr ir sanācis galvas tiesu spraunāks par aktierfilmām, šķiet, ka līdzīgi ir ar fotogrāfiju. Iespējams, ka šajā fotogrāfijas jomā iestājies apsīkums, kā tāds “ziemas miegs”, bet ceļš kopumā nav ne beidzies , ne virzība pa to būtu apstājusies. Tāpēc nozīmīgs šķiet redaktora teiktais par kvalitatīva fotogrāfijas apskata un vērtējuma iztrūkumu, jeb nepietiekamību pašā FK un Latvijas foto vidē vispār. Arnim (vienam no retajiem) ir visas iespējas šo situāciju uzlabot, aicinot potenciālos autorus (gan pieredzējušos, gan jaunos) rakstīt. Iespējams viens no iemesliem kāpēc neraksta būtu tas, ka trūkst konkrēta pasūtījuma, t.t. redaktoriskas ievirzes aktuālas vai nozīmīgas tēmas izvēlei.
Par Alņa pieminētajiem “ierasti jaukajiem” komentāriem – sliktāks ir komentāru iztrūkums, jo tas liecina, ka raksts vai tajā atspoguļotais nav “aizķēris” lasītājus. Labāk jau, lai tautieši izmet pūku “uz klaviatūras” un ir spējīgi klātienē paspiest viens otram roku un izmest glāzi vīna, nevis īdzīgi rūgt “savā sulā”, savu viedokli vai emociju izkliedzot uz gāzes plīti virtuvē.
Tāpēc FK otrajā dzīves un darbības gadā novēlēšu – lai pie katra raksta būtu gana daudz un gana karstas diskusijas, bet FK lasītājiem – lai šīs diskusijas būtu “par tēmu”, nevis par atsevišķu komentāru autoru sasāpējušām Ego problēmām.
Veiksmi Arnim un visiem, kas dara un darīs FK par interesantu un noderīgu mediju arī turpmāk!
Iesaku TK redakcijai izveidot sadaļu tādas informācijas ievietošanai, kas neatbilst foruma tematikai, bet kas tiešā veidā attiecas uz notikumiem foto pasaulē.
Piemēram šī info tāda ir:
http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/deinats-sanemis-godalgu-japana-13924265
“… Pilnība ir patiesa.
Daba sazinās ar mums tēlos. Mēs zaudējjam vienotu tēlu uztveri, jo sākām lietot daudz vārdus. Jo vairāk vārdu, jo mazāk sapratnes. Lai atjaunotu sapratni bez vārdiem iztikt nevarēs. Izeja ir atjaunot vārdiem sākotnējo tēlu jēgu. …”
Tā tik turpināt!
‘’…tad pirmais noteikti ir Aleksandra Gronska taka pieskaitīšana pie Latvijas foto konteksta , ja savējie maz spējīgi vismaz ko spēcīgāku no malas jāievelk VEIKSMĪGI , ja vēl parāda kur tālāk par “Šauru interešu klubiņu” tad tas jau ir kopēja nozīmīga vērtība.’’ – Rihards Puriņš. Cik es saprotu, FK izveidotā augsnē (gan teorijā, gan praksē) neviena no jauniem nav, bet ar vadošās teorijas un prakses saprašanu var tikai iznīcināt ( kā tas ir noticis ar Kreicbergu).’’ Tā tik turpināt’’
pievienojos ievai lejasmeijerei – veiksmi un ta turpinat- – paldies-
Andri, es arī pievienojos Ievai Lejasmeijerei par to Susaņinu
)) 
)) 
))
>Leonīds
Redz ko nozīmē acīgums!
Bet Ieva varētu nekautrēties un plašāk izteikties, kādas tieši maldugunis viņai Arņa Balčus purvā iepatikušās
Par to purvu sen skan slava, kur saldā sviedru smaka kā grants par krutāko lejāpavilkšanu al(r)ņa pēdās, kur vējš ir tik mainīgs kā domas gulbju ezerā
Pamanīju fotokvartals.lv kā vietu, kur fotogrāfi un citi, neslēpjoties aiz interneta personību tēliem, ar saviem vārdiem diskutē par fotogrāfiju. Tā kā nav nemaz tik daudz iespēju tikties klātienē, ir interesanti uzzināt citu uzskatus. Novēlu to saglabāt arī turpmāk
Nedēļa ir pagājusi kopš atskaites raksta publicēšanas, nu var veikt vērtējumu statistiku. Tā kā komentāru ar skaidriem viedokļiem ir pavisam maz, tas ir vienkāršāk par vienkāršu:
- izteikti pozitīvi vērtējumi ir Ievai L, Viesturam P un Kārlim. Viņus atbalsta Alnis, Andris, Andrejs. Tātad 3+3=6 noteikti pozitīvas atsauksmes par FK darbu gada garumā.
-diplomātiski korekti ar noslieci pozitīvā virzienā ir Daces un Luņa komentāri. Pieskaitīsim tos arī pie pozitīvajiem – itogo 6+2=8.
Pieņemu, ka ironiskais Leonīds, Imants S, tāpat kā es ir neitrāli savā vērtējumā.
Tātad 3 neitrālie.
Kopsavilkumā sanāk, ka pēc 1 gada darbošanās 8 personas atklāti atbalsta izvēlēto redakcijas virzienu, un 3 diplomātiski kustina galvu nenoteiktā virzienā.
Tātad 11 ļaužiem ir bijis būtiski kaut ko teikt par FK darbību.
Un tagad 2 jautājumi uz erudīciju:
1) vai tie daudzie tūkstoši lasītāju, kuru dēļ redaktors Arnis banoja sev netīkamus komentārus, arī ir pieskaitāmi pozitīvajiem viedokļiem, vai tomēr viņi ir izvēlējušies gaumīgi paklusēt?
2) vai redakcija uzskatīs pa nepieciešamu komentēt manu apkopojumu, vai kā ierasts neliksies ne zinis un izliksies par beiKtu?
Artur, kas man īsti jākomentē?! Jūsu aritmētikas spējas? Piedodiet, bet man patiešām šādām blēņām nav laika. Kas attiecas uz banošanu – neviens komentārs netiek banots vai dzēsts. Jā, pirms gada uz īsu laiku divi karstgalvji tika ielikti moderācijas rēžīmā (viens no tiem bijāt jūs), jo bija brīdis, kad te runāja par visu ko, tikai ne pašiem rakstiem vai fotogrāfiju. Kas attiecas uz komentēšanu, tad tā ir normāla Latvijas tradīcija (un nevis FK komentāru fenomens), ka viegāk ir citus pakritizēt nevis pateikt kaut ko labu… (kur nu vēl kaut ko izdarīt).
Arni,
Ja redakcija savu lasītāju attieksmi uzskata par blēņām, tad, protams, vajag turpināt augstprātīgo uzvedību un nekomentēt manu pirmo jautājumu un proti – ka nemaz tik daudz sajūsmināto nav.
Man personīgi interesē arī apmeklētības statistikas dinamika gada griezumā.
Arī atskaitē par padarīto kļūdas ir pieminētas labāko kompartijas atskaišu tradīcijās – paskot, ka ir bijušas kļūdas, bet tās nekonkretizējot, laujot lasītājam pašam minēt, ko nākotnē īstās patiesības zinātāji uzlabos un ko ne.
Diemžēl man nākas secināt, ka neraugoties uz daudz jaunāku gadu gājumu, komunikācijas metodes šajā vietnē ir senīli arhaiskas kā drukāto mediju laikos.
Es uzskatu, ka mūsdienās forumos ir visu laiku jājūt redakcijas klātbūtni, t.i. ir jābūt ciešai komunikācijai ar saviem lasītājiem, kuri izsaka viedokļus, priekšlikumus.
Citādi sanāk runāt kā ar sienu.
P.S.
Man nevar pārmest atzinīgu vārdu trūkumu. Es neslēpju savu pozitīvo attieksmi, lai gan pēdējā laikā nesaku nepatīkamo, lai netraumētu nākamos ģēnijus.
Ja web lapas savu darbību vērtētu pēc pozitīvisma komentāros, tad principā mums Latvijā mediji neiznāktu, Delfi, TvNet, Diena utt – visus varētu klapēt ciet, jo 99% komentāru ir ķengas. Ja ir tāds portāls, kur ir tikai “Slešera pozitīvisms”, tad ir skaidrs, ka ar to portālu kaut kas nav kārtībā
Artur, esi redzējis, ka iepriekšnosauktajos portālos redakcija reaģē uz katra komentētāja pasprēgāšanu, izdala statistiku, biznesa plānus?
Andri,
FK salīdzinājums ar Delfi un pārējiem ziņu un multi sadaļu portāliem ir neizdevies joks.
Bet sākumā IRā.lv, kurā arī ir obligāta komentētāju reģistrēšanās, redakcijas vadošās žurnālistes nereti atbildēja uz komentāriem, kurus uzskatīja par būtiskiem.
Tas ievērojami atšķīra IRu no citiem neta medijiem. Tagad gan viss ir iegājies vecajās labajās mietpilsoniskajās sliedēs, kurās redakcija stāv galvastiesu pārāk par saviem lasītājiem, jo vienmēr un visur zina labāk.
Ļoti daudzos profesionālos forumos notiek vietnes administrācijas dialogs ar savu auditoriju. Tieši dialoga uzturēšana veido konkrētu vietnes kultūru, nosaka sarunu intelektuālo līmeni, izspiežot ķengātājus laukā ar masu.
Piemēram, gandrīz visos FK konkursos, kas ir tiešs lasītāju padarītais darbs, akūti iztrūkst darbu vispārēja analīze, sākot ar atbilstību tēmai, beidzot ar žūrēšanas metodikas skaidrojumu. Domāju, ka motivējoši būtu ieviest vēl kādas vietas kaut vai bez balvām, jo daudziem gribas kaut kādu feedback.
Nupat pēdējā konkursā nudien nav skaidrs, kā vadījusies žūrija, un pēc Arņa komentāra izklausās, ka Binde vienpersonīgi visu ir lēmis. Lindas bilde nav slikta, bet tajā nav ideju svaiguma.
Artur, jūs neaiciniet uz komunikāciju, bet tikai meklējiet iemeslus, lai izteiktu savus kārtējos “pozitīvos” komentārus par mani vai FK darbību. Es nupat pietiekoši skaidri atbildēju, bet jūs to izmantojat, lai jau atkal izsapņotu jaunus secinājumus. Tad nu vēlreiz teikšu: FK nav izņēmums komentāru rakstīšanā Latvijā. FK pie rakstiem šobrīd ir tuvu pie 2 tk komentāru un tikai neliela daļa vērtējama kā pozitīvi. Neredzu iemeslu, kāpēc lai būtu kāda atšķirība pie mana komentāra par gada laikā padarīto. Noteikti būsiet dzirdējis, ka pastāv vidējais aprēķins, ka interneta lapās caurmērā komentē vien 0.2% apmeklētāju. Tātad, tas ir dabiski, ka komentē tikai maza daļiņa lasītāju. Visu izšķir statistika (un tā ir pietiekoši laba) – ja mūs lasa, tātad esam kādam vajadzīgi. Un droši vien kaut kādā mērā esam vajadzīgi arī mūsu kritiķiem, jo kur tad citur viņi izlādēsies. Labāk šeit, nekā mājās
Par konkursu – jau senāk esmu teicis, ka vērtējam aukstasinīgi pēc punktu sistēmas. Un domāju, ka erudīts cilvēks pats var izsecināt, ko tas nozīmē praksē – jo žūrijas starpā atšķirīgākas gaumes, jo reizēm lielāki pārsteigumi. Visi konkursi ir kā loterija. Dot feedback katram darbam – tik daudz laika no žūrijas nevaru prasīt.
Ja jums, Artur, patiešām ir kādi nopietni priekšlikumi FK satura uzlabošanā, tad labāk rakstiet epastu nevis komentāros sauciet uz linča tiesu. Ne vienmēr visiem “atzinīgajiem vārdiem” spēju izsekot.
manuprat, Artura komentari lielakoties ir bijushi kritiski konstruktivi, tapec neizprotama ir Arnja neparprotami aizvainotaa reakcija. Artura komentari dod papildus vertibu, ja tajos ir veleshanas ieklausities. piemeram, aicinajums uz pashas redakcijas pozitivu dialogu ar lasitajiem (visiem lasitajiem, nevisa bezierunas piekritejiem) ir apsveicams un pavisam nopietns priekshlikums, kuram vareja jau sekot uzreiz, bet Jus jau atkal publiski apvainojaties. Jo lielaka butu Jusu pasha veleshanas sadarboties, jo mazaks butu shis “karinsh”.
turklat, esmu parliecinata, ka konkstruktiva kritika ir daudz derigaka, neka gluzhi vai fanatiski religjiska sekoshana ar visam “krusta kara” sekaam.
Arni,
1) FK ir uzņēmies būt par Latvijas fotogrāfijas “seju”, kas nav nekas slikts, drīzāk pat ļoti labi.
Sekojoši tas nozīmē attiecīgu prasību līmeni no mērķauditorijas, kurai sevi pieskaitu. Kritiku ir jāspēj izturēt un dot pretargumentus. Ja pretargumenti neseko, tad es to definēju kā augstprātību un iedomību.
Tikai totalitārā režīmā, kurā mums ir bijusi iespēja padzīvot, oficiālo mediju viedokļi netika kritizēti, jo bija vienīgie pareizie. Jūs savās vēlmēs netikt kritizētiem nesaredziet nekādu līdzību ar padomijas tradīcijām?
2) Par konkursiem.
Ja reiz ir punktu sistēma, tad es pieņemu, ka darba punktu summu veido kaut kādas sastāvdaļas (kompozīcija, oriģinalitāte, u.c). Tādā gadījumā publicēt šo punktu atšifrēšanu visiem darbiem pdf vai citā versijā nav nekāda problēma, tas arī ir neliels feedback.
Ja sāk dominēt komentāri, ka nav skaidri pirmās vietas ieguvēja bonusi, tas nozīmē, ka redakcijai ir jāizskaidro, jāargumentē savai mērķauditorijai uzvarējušā darba vērtības salīdzinājumā ar pārējiem (ja tā ciena autorus, protams).
3) par FK darba uzlabošanu vispirms ir jādomā tā uzturētājiem. Ja jums ir vēlme to uzlabot, izveidojiet aptaujas anketu, iekļaujot arī jautājumu par konkrētiem priekšlikumiem. Ja jūs paši mainīt neko nevēlaties, tad nav jēga uzbāzties ar priekšlikumiem nekā formā.
4) kā ir ar jūsu paša neslēpto nepatiku pret mani?
Pag, Artūr, nebiju pamanījis, ka tu šeit esi kaut kāds galvenais un pārējie lasītāji deleģējuši tiesības runāt visas mērķauditorijas vārdā. Man gribētos domāt, ka vidējais FK lasītājs par tevi ir drusku briedušāks, gudrāks un ar mazāk pretenzijām pret citiem. Artūr, kurā klasē tu ej? Matemātikā laikam sliktas atzīmes. Kādēļ savos aprēķinos neiekļāvi plusiņus un mīnusiņus un sociālo pogu statistiku? Tur kristālskaidri var izskaitļot ka tādu kā tu ir mazākumā. Un vai tu lieto Facebook? Laikam taču tikai draugiem.lv, bet varbūt vecāko klašu skolēni var parādīt tev FK feisbukā, viņiem fanu ir virs tūkstoša. Cik dažus pazīstu, viņi nav mazohisti un nesekotu tam, kas visu laiku sagādā nepatiku. Pieļaju ka īstenībā arī esi gados jauns bet atgādini tantiņu trolejbusā, kas zina kā labāk politiku valstī taisīt, citus grib pamācīt, par visu ir viedoklis un visur redz problēmas. Tev mērķauditorija jāmeklē parkā uz soliņa!
andris, arii tev “vau vau”,
tu taksh apzinies, ka esi liekams viena sola ar Mr. Tugaljevu, kam riebjas viss “laikmetigais” un kursh ir neizsakami rupjsh. savukart, tev riebjas visi, kas atljaujas kritiski izvertet FK metodes, un esi pret tiem neizsakami rupjsh. vienigi Mr. Tugaljevs ir, manuprat, nedaudz ceelaks ar to, ka vinsh to atljaujas darit ar savu isto vaardu.
Andri,
man ir 55 gadi, fotografēju no 11 gadu vecuma. Matemātikā augstākais sasniegums ir 50 gadu vecumā nokārts priekšmets, kas saucas Parciālie diferenciālvienādojumi Dānijas tehniskajā universitātē.
Esmu lektors Mūzikas akadēmijā, lasu akustikas pamatus.
Facebookā neesmu un nebūšu, apzināti izvairos no vietnēm, kas slēpti kolekcionē datus par saviem lietotājiem.
Andri,
Es 1998. gadā izveidoju Fotocentrā attēlu digitālo apstrādes nodaļu, tā ir telpa, kurā šobrīd Ligita drukā daudzām izstādēm bildes. Kas ir drukājušies Fotocentrā, tie zinās. 1999. gadā profesionālās asociācijas fotogrāfiem nolasīju lekciju par digitālo fotogrāfiju.
Pārzinu poligrāfiju, esmu izdevis foto albumu “Liepājas sajūtas”. Šī pieredze man ļauj justies pārliecinātam savos spriedumos un kritizēt.
Ko savā dzīvē esi paveicis tu, Andri?
Mīļo studiņ, vēl viens skolotājs!!! Tas, kas mani kretinē ka tādi kā Tugaļevs, Pērkons, Lablaiks iedomājas, ka viņu mazie sasniegumi viņiem piešķir kaut kādas īpašas privilēģijas attiecībā uz citiem, ka ir labāki par citiem komentētājiem, FK redakciju, pārējiem fotogrāfiem. Neesmu nekāds FK apjūsmotājs, blogā arī parādās raksti, kas mani neinteresē. Taču es neatļaujos pret redaktoru izturēties kā pret peramo zēnu, runāt citu lasītāju vārdā, izvirzīt kaut kādas pretenzijas, lai izdabā tieši manai gaumei un raksta par to un tā kā gribu tieši es, tad vēl pieprasīt statistiku un biznesa plānus. Un vēl runāt tādā tonī kā ģenerālis ar ierindnieku.
Un vēl es FK redaktora vietā būtu mazāk tolerants pret visādiem tugaļeviem un pērkoniem, viņu laiks ir pagājis. Vienīgais, ko viņi spēj, ir vaimanāt un sevi slavēt.
Tā tik būtu izrāde visus šitos vecos onkuļus ar ģenerāļa kompleksu salikt vienā telpā kopā uz 24 h!!!
Vakara pasaciņa pieaugušajiem (18+) “Tēva sarkanā kaklasaite”
Tālajā Sibīrijas (var būt Kanādas vai Venecuēlas) sādžā reiz dzīvoja vienkāršs blogugrāfs Anonīms. Dzīvoja labi, jo vienmēr prata atrast iemeslu gausties.
Aiz loga sniga balts, maigs sniegs un istabu piepildīja jaunu velosipēda riepu smarža, kuras ar atlaidi iegādājās no kaimiņa Vaļeras. Anonīma aizvēra acis un iztēlojās, ka meiteņu skatienu pavadīts traucas no sādžas augstāka kalna. Gudri darīts, jo ragavas gatavo vasarā, bet ratus ziemā. Anonīms apmierināti glāstīja savu vēderu, te pēkšņi atcerējās, ka kaimiņš Vaļera, jau nedēļu lielās blogugrāfu forumā ar savu jauno Cocon 12mmx zoom fotokameru. Tā, Tā, tā … . Nepatīkami – domāja Anonīms un nolēma celt savu reitingu virtuālajā telpā. Domāts, darīts! Anonīms uzvilka mugurā baltu kreklu un tēva sarkano kaklasaiti. Bruņojies ar zināšanām, ko ieguva fotokameru lietošanas instrukcijās un atziņām par kompozīcijas galveno 1/3 likumu
(trīs pirkstu pieres līmeņa likums), entuziasma pārņemts sāka … .
Tā sanāca – http://rutube.ru/tracks/4674731.html
Jautājums – kas ir strīda objekts? Sniegs aiz loga, velosipēda riepas vai tēva sarkanā kaklasaite?
Piektdiena 13.
Pasaka ir pilnīgi izdomāta un atrastās līdzības ir nejaušība!