Juris Justs
Juris Justs (1984) ir kaislīgs ielu fotogrāfijas meistars, tverot gaismēnu spēles un ikdienas situācijas Latvijas galvaspilsētas ielās. Viņam bijušas izstādes galerijā Bitvīns un Talsu tautas namā. Viņa darbi šogad iekļuva FK Portfolio balvas finālā. Fotografēšanu Justs apguvis no mākslas un foto grāmatām. “Galvenais princips ir vizuālās plūsmas kontrole, neskatīties nekvalitatīvas fotogrāfijas. Atļauju sev daudz eksperimentēt un nodarboties ar intuitīvu fotografēšanu. Ielas fotogrāfam daudz jāstaigā, bieži vien viss interesantais ir kaut kur ap stūri,” stāsta Juris, kurš ikdienā spēlē basģitāru grupā Tribes of the City. Decembrī Jura darbi būs skatāmi ielu fotogrāfijas izstādē Latvijas Fotogrāfijas muzejā.
Kā tu pievērsies ielu fotogrāfijai?
Man patīk daudz staigāt kājām, izzināt un atklāt jaunas vietas. Sapratu, ka uz ielas var tvert momentus, kas ir negaidīti, neplānoti, spontāni. Situācijas nav jāmodelē, tās uzrodas pašas, nav vajadzīga tāda kontrole, kāda ir studijā, kur viss jāplāno, gaismas, modeļi. Viss ir atkarīgs no gadījuma un manas gatavības reaģēt.
Kāds priekšstats veidojas par Rīgu un tās iedzīvotājiem no tavām fotogrāfijām?
Katrs veido savu priekšstatu, es speciāli par to nedomāju.
Pastāsti par tehnisko procesu – sākot ar kadru tveršanu un beidzot ar pēcapstrādi!
Fotoaparāts vienmēr ir līdzi, daudz staigāju. Kad nav gaismas, meklēju ēnu, novēroju cilvēkus. Dažreiz man iepatīkas kāda vieta, ja kadri nesanāk uzreiz, eju tur vēlreiz. Ir gadījies, ka uz kādu vietu esmu gājis divus gadus pāris reizes mēnesī. No tādas pastaigas var iegūt trīs četrus kadrus. Fotogrāfiju atlase notiek uzreiz vai tuvākajās dienās. Fotografēju digitāli uzreiz melnbaltajā režīmā. Apstrāde ir vienkārša – Lightroom kontrasts.
Vai, fotografējot uz ielas, esi nokļuvis kādā dīvainā situācijā?
Vienreiz, kad fotografēju kapos, man pienāca klāt vīrietis ar zonas tetovējumiem un zelta zobiem, lika parādīt foto, jo viņam bija aizdomas, ka fotografēju viņa sievu. Viņš bija diezgan agresīvs un, apskatot foto, nenoticēja, ka fotografēju vārtus pie kapiem, nevis viņa sievu, kas atradās mājā aiz loga, diezgan pieklājīgā attālumā. Iedevu savu vizītkarti un teicu, lai sauc policiju.
Ko tu dari patlaban?
Veidoju fotogrāfiju sēriju par nakts dzīvi pilsētā. Dienā cilvēki dodas pa konkrētiem maršrutiem – darbs, veikali –, bet naktī atļaujas daudz vairāk un rīkojas emocionālāk.
