iPhonogrāfija ir jaunā lomogrāfija
Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē lomogrāfija iemantoja ievērojamu popularitāti pasaulē ne tikai pateicoties savai pārsteidzošajai bilžu iepriekš-neparedzamībai un lomogrāfu radošumam, bet arī sociālajām iezīmēm – cilvēkiem bija iespējams dalīties ar saviem šedevriem īpašos lomogrāfu pasākumos un izstādēs, kā arī lomography.com mājaslapā. Šobrīd tieši šo pašu ceļu iet arī PicPlz, Instagram un citi līdzīgie servisi, kas tikai vēl radīsies šī gada laikā, piedāvājot ar dažādiem gataviem filtriem pārveidot jūsu bildi mobilajā telefonā, un ar to dalīties sociālajos tīklos. Bildēšana ar mobilo tālruni 2011. gadā kļūs par jaunu hītu un nozīmīgu pagriezienu fotogrāfijas attīstībā.
Lai arī mobilajos telefonos pirmās fotokameras parādījās jau pirms 10 gadiem un ar katru jaunu telefona modeli tās attīstās un kļūst kvalitatīvākas, līdz pat pirmā iPhone ienākšanai tirgū bildēt ar mobilo telefonu bija… Dīvaini? Neparocīgi? Nekvalitatīvi? Nē, atbilde neslēpjas fotokamerā, nevienā no iPhone modeļiem iebūvētā kamera nav labāka par alternatīvām citos telefonos. Tas, kas padara bildēšanu ar iPhone patiesi aizraujošu, ir iespēja bildi uzreiz vai vēlāk apstrādāt pašā telefonā, ātri un ērti ar to to dalīties sociālajos tīklos, izmantojot dažādas iPhone aplikācijas.
Pirmās iPhone bilžu apstrādes aplikācijas piedāvāja iespēju telefonā manipulēt ar attēlu, padarot to gaišāku, tumšāku, mainot krāsas, kontrastu, bildes izmērus u.tml. Taču 2008. gada vasaru mēs atcerēsimies kā vasaru, kad viena pēc otras parādījās dažāda veida iPhone aplikācijas, kas bija ne tikai ērtāk lietojamas, bet prasīja ievērojami mazāku bildes autora iesaisti – atlika tikai ielādēt bildi “Toy Camera”, “More Lomo”, “Old Camera”, “Camera Bag” vai kādā citā no 20 000 līdzīgām aplikācijām ar gataviem iestatījumiem, un attēls vairs neizskatījās digitāls, bet kā pirms vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem bildēts ar kādu no analogajiem fotoaparātiem. Lieki piebilst, iPhone lietotāji radīja milzu pieprasījumu šo aplikāciju izstrādātājiem un parādīja ceļu arī daudzu citu telefonu ražotājiem – pagājuši tikai pāris gadi, bet līdzīgas pēcapstrādes aplikācijas nu jau sastopamas teju jebkurā mūsdienu mobilajā telefonā. Vēlies, lai tava bilde telefonā izskatās pēc lomo? Lūdzu! Vēlies, lai izskatās it kā tā būtu fotografēta ar Polaroid? Lūdzu! Kāpēc daudzi cilvēki vēlas, lai viņu fotografētais attēls izskatās vecāks, nobružājies, “neizdevies”? Tāpēc, ka bildes oriģināls (pirms pēcapstrādes) ir garlaicīgs, neko neizsakošs, neinteresants un nekvalitatīvs, bet pēc bildes apstrādes tas izskatās māksliniecisks. Un kurš gan nevēlas palielīties ar interesantām bildēm saviem draugiem!?
Tas, ka katra bilde manā telefonā izskatās pēc lomogrāfijas, sāk apnikt, bet pārslēgties starp dažādām aplikācijām ir visai laikietilpīgi. 2009. gadā ar lielisku risinājumu nāca klajā brāļi Dubrovski, piedāvājot iPhone lietotājiem jaunu aplikāciju – Hipstamatic, kas pāris mēnešu laikā kļuva par vienu no visvairāk lejupielādētajām iPhone foto aplikācijām. Atšķirībā no citām bilžu apstrādes programmām, kas parasti maksā vienu līdz divus dolārus gabalā, šī bija bez maksas, taču tās lietotāji maksāja par papildus produktu iegādi – dažādu veidu “lēcām”, “fotofilmām” un “zibspuldzēm”. Jā, tieši tā – šie papildus produkti bija digitāli iestatījumi, kas ar Hipstamatic aplikāciju mobilajā telefonā ļāva pārveidot gala rezultātu, nepārslēdzoties starp dažādām aplikācijām. Iegūto bildi iespējams uzreiz no telefona augšupielādēt savā Flickr galerijā, publicēt Tumblr blogā, Facebook kontā vai vienkārši pārsūtīt e-pastā. Daudzi Hipstamatic lietotāji ar bildēm sāka dalīties ne tikai savos sociālajos tīklos, bet arī apvienojās domubiedru grupās Flickr.com un citos bilžu koplietošanas portālos. Tieši sākotnēji iebūvēts “community” jeb iespēja socializēties caur fotogrāfijām bija tas, kas pietrūka Hipstamatic.
2010. gada rudenī iPhone fotokameru aplikāciju lietotāju tirgum sevi pieteica jauns spēlētājs Instagram, kas, atšķirībā no iepriekšminētajiem, ir vairāk sociāla rakstura – mobilie fotogrāfi ne tikai uzņem bildes, pārveidojot tās ar dažādiem filtriem, bet dalās ar tām arī savā draugu un paziņu lokā šīs pašas aplikācijas iebūvētajā sociālajā tīklā. Instagram startēja sīvas konkurences apstākļos, taču tieši iespēja aplūkot citu bildes, tās novērtēt un komentēt, kā arī citiem parādīt savējās, pirmo 2 mēnešu laikā piesaistīja vairāk kā vienu miljonu šīs aplikācijas lietotāju. Līdz tam līdzīgas iespējas piedāvāja arī salīdzinoši jauns serviss PicPlz, kas gan nebija tikai iPhone aplikācija, bet to bija iespējams lietot arī datorā. PicPlz un Instagram ir ļoti līdzīgi servisi, jo abi piedāvā tikko uzņemto bildi pārveidot, izmantojot dažādus gatavus filtrus, kā arī publicēt bildi, saiti uz to ievietojot Twitter vai Facebook tīklā. Abas šīs aplikācijas ir arī ar sociālo tīklu iezīmēm – ir iespējams apskatīties citu draugu publicētās bildes, tās novērtēt un komentēt.
iPhone fotogrāfija jeb iPhonogrāfija ir izpelnījusies kritiku no profesionālu fotogrāfu puses galvenokārt par to, ka cilvēki labprātīgi “sačakarē” savu bildi ar dažādiem filtriem, vēlēdamies lai tā izskatās pēc “retro” un “vintage”, kaut patiesībā pēc pāris gadiem jebkas, kas fotografēts šodien ar mobilo tālruni, tāds izskatīsies. Pārveidojot bildi mobilajā telefonā, visbiežāk ne tikai pasliktinās bildes kvalitāte, bet arī samazinās attēla izmērs, un, lai arī bilde joprojām izskatās labi mobilā telefona galerijā, internetā (nemaz nerunājot par bildes drukāšanu) tā vairs tik labi neizskatās. Taču tas, ka fotografēšana bez lieliem ieguldījumiem nu ir kļuvusi tik ļoti iespējama teju vai katram, kas vien to vēlas, ir neatsverams ieguvums visai sabiedrībai kopumā. Un ja iPhonogrāfija, būdama tik pat mūsdienīgi moderna un stilīga kā lomogrāfija pirms 15 gadiem, šogad spēs piesaistīt fotogrāfijai miljoniem jaunu interesentu, ieguvēji būsim mēs visi.