Anastasija Horošilova
Maskavā dzimusī Anastasija Horošilova (Anastasia Khoroshilova, 1978) kopš 15 gadu vecuma dzīvo Berlīnē, taču visi viņas fotoprojekti ir saistīti ar Krieviju. Viņa fotografējusi sievietes militāristes, bērnus spēļlaukumos, desantniekus, cilvēkus un vidi slēgtajā militārajā pilsētā Baltijskā u.c., taču starptautisku ievērību guvusi ar divām sērijām – “Krievi” (Russkie) un “Paklausīgās” (The Obedient). Pēdējā no tām viņa fotografējusi sievietes kādā Piemaskavas klosterī. Tieši šo sēriju pamanīju pēdējā Paris Photo gadatirgū. Tagad fotogrāfe uzsākusi jaunu projektu Latvijā.
Vai bija viegli saņemt atļauju fotografēt klosterī?
Tas bija diezgan viegli. Droši vien tāpēc, ka klostera vadība savās telpās grib izveidot Fotogrāfijas vēstures muzeju. Sievietes ir entuziasma pilnas, viņas organizē projektu “Pie klostera sienām” un ielūdz dažādus māksliniekus pie sevis strādāt.
Vai tam, kā tu esi atainojusi klostera māsas, ir kas kopīgs ar stereotipu par krievu sievietēm?
Lielākā daļa klostera māsu ir ar labu izglītību, viņas ir studējušas vai mācījušās arodskolā, bet klosterī uzsāk jaunu apmācību. Tā drīzāk šķiet kā Amazoņu pasaule, nevis Krievijas nomale.
Kā viņas uztvēra rezultātu?
Ne visas māsas ir redzējušas manus darbus, bet tikai “kuratore” (māsa no klostera). Viņa man deva savu svētību fotografēšanai klosterī. Māsas bija redzējušas manas iepriekšējās sērijas un, par laimi, uzticējās man.
Vai tavs skatījums uz Krieviju ir mainījies kopš dzīvo Berlīnē?
Es dzīvoju Vācijā kopš 1993. gada, bet esmu saglabājusi ciešu saikni ar Krieviju. Es vēl arvien esmu krieviete, mani vecāki un citi tuvie cilvēki tur dzīvo. Atrašanās starp divām kultūrām manā darbā ir ļoti nozīmīga. Un man šķiet, ka man ir dubults skatpunkts uz lietām un līdz ar to veselīgāka uztvere. Es to uztveru kā priekšrocību. Atgriežoties pie tava jautājuma – mans skatījums nemainījās, bet tas izveidojās, kamēr es dzīvoju šādi.
Kādu kameru un filmu tu izmanto?
Tikai analogo, Pentax 6×7 II un Linhof Panorama, filmu – Kodak Portra 160nc.
Tu esi ieradusies Latvijā, lai strādātu pie jauna projekta. Par ko tas būs?
Tas būs par 2. Pasaules kara veterāniem, par individuāliem likteņiem postpadomju telpā. Tā nebūs propaganda nevienai no sistēmām.
