2011. gada 24. februārī sabiedrība tika iepazīstināta ar Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” (LNDB) projekta “Zudusī Latvija” pirmajiem rezultātiem – tika atklāts portāls ar tādu pašu nosaukumu.
“Zudusī Latvija” ir projekts, kurš apvieno informāciju par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Projekta saturā iekļautas digitalizētas senu zīmējumu kopijas, atklātnes un fotogrāfijas no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Projektā apkopotie attēli atspoguļo Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļus, pilsētu un apdzīvotu vietu skatus, sabiedriskās ēkas, saimnieciskās būves, infrastruktūras objektus, iedzīvotāju mājvietas, lauksaimniecības celtnes, dabas objektus, kā arī Latvijas sabiedrības ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi kopš 19. gadsimta otrās puses. Šobrīd ir radīta unikālā kolekcija – liela datu apjoma informācijas resurss tiešsaistē. Attēlu kopējais skaits šobrīd pārsniedz 19 000. Pateicoties projektam, vienotā piekļuvē dienasgaismu ieraudzījuši neskaitāmi unikāli fotoattēli, kas portālā “Zudusī Latvija” veido stāstu par Latvijas kultūrvēsturi.
Piedāvājam nelielu ieskatu “Zudušās Latvijas” attēlu arhīvā.
Rīgas Manufaktūras rūpnīca. Strādnieces, 1939 (Oriģināla glabātājs- LNB)
Rembates pagasts. Kartupeļu talcinieki laukā pie kartupeļu novācamās mašīnas , [193-?] (Oriģināla glabātājs- Aira Vilka)
Rembates pagasts. Siena talcinieki pie zirgu velkamā siena grābekļa “Ogresziedu” pļavā, [193-?] (Oriģināla glabātājs- Aira Vilka)
Jelgava. Tirgus laukums (Neatkarīgās Latvijas posmā pārdēvēja par Hercoga Jēkaba laukumu), [193-?] (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Skrunda, [1937] (Oriģināla glabātājs – Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Sēmes pagasts. Vācbaltu brīvprātīgo darba dienesta grupa ierindā ar lāpstām,[193-?] (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Sēmes pagasts. Vācbaltu brīvprātīgo darba dienesta grupa ierindā ar lāpstām,[193-?] (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Liepājas dzelzceļa stacija, [192-] (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Liepāja. Kuģu būve un remonts, [193-?] (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Pļaujas svētki Koknesē, 1935. gada 13. oktobris. Svētku goda viesis – prezidents Kārlis Ulmanis. (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Rembates pagasts. Kartupeļu novākšana ar zirgu velkamo mašīnu, [193-?] (Oriģināla glabātājs- Aira Vilka)
Talcinieku grupa pie siena vezuma, [194-?] (Oriģināla glabātājs- Latvijas Nacionālā bibliotēka)
Labības pļauja Svitenes pagasta „Lēpītēs”, 1938 (Oriģināla glabātājs: Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejs)
Bauskas elektrostacijas iekštelpa un darbinieki, [192-] (Oriģināla glabātājs: Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejs)
Zeltiņu kalēja mašīnu darbnīca, 1935 (Oriģināla glabātājs: Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija)
Tvaika kuļmašīna, [192-] (Tvaika kuļmašīnas, tā sauktos dampjus labības kulšanas atvieglošanai ieviesa 19. un 20. gadsimta mijā. Pirms tam kulšanai lietoja kuļmašīnas, kas tika darbinātas ar zirgiem.) (Oriģināla glabātājs: Dainis Punculs)
Kokapstrādes uzņēmums Saldus novadā, [193-] (Oriģināla glabātājs: Dainis Punculs)
Alberts Mende – Zeidmaņa maizes ceptuves meistars Limbažos ap 1920. gadu. (Oriģināla glabātājs- Limbažu muzejs)
Viena no atainotajām tēmām bija lauku dzīve. Laukos regulāri notika talkas, uz kurām brauca pilsētnieki – siena talkas, labības kulšana, kartupeļu stādīšana vai novākšana, akmeņu lasīšana utt. Varētu teikt, ka katram lauciniekam bija sava govs, bet katram pilsētniekam – savs laucinieks, pie kura pilsētnieks brauca talkā, pretim par to saņemot olu grozu, zemeņu zaptes burku vai kartupeļu maisu rudenī. Talkas parasti kopā pulcēja visu saimi, arī radus, kaimiņus, draugus un noteikti bija kas vairāk par vienkāršu vajadzību izdarīt darbu. Tas bija ievērojams sabiedrisks notikums, kur pēc oficiālās darba daļas sekoja kopīgs mielasts, sarunas, dziesmas un dejas.
Latvijā ir bijušas arī ļoti dažādas fabrikas – linu apstrādes fabrika, sērkociņu skaliņu, celulozes, cepuru, papīra, cukura, stikla, ķieģeļu un citas fabrikas. Līdz ar šo un daudzu citu rūpnīcu “izmiršanu”, ar tehnikas progresu un vispārīgu attīstības procesu, zudušas vai savu būtisko nozīmi zaudējušas ir arī dažādas profesijas, piemēram, koku pludinātāji, telefonisti, ormaņi, ratnieki, pārcēlāji, mucinieki, melderi, komivojažieri, lifta operatori, lampu aizdedzēji, mašīnrakstītāji, telegrāfa operatori utt.
Fotogrāfijas, kuras tapušas pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, starpkaru periodā, ļauj ieraudzīt daļu no šī, pagājušā laika. Projektā “Zudusī Latvija” Latvijas novadu zudušās (un zūdošās) kultūrvēsturiskās vērtības tiek atspoguļotas ne tikai senajos, bet arī mūsdienu attēlos – būtiska ir arī Latvijas kultūrvēstures objektu mūsdienu ainavas fotofiksācija. “Zudusī Latvija” ir atvērts projekts, tāpēc bibliotēka aicina iesaistīties tajā ikvienu ar jauniem attēliem, fotogrāfijām un objektu aprakstu papildinājumiem. Šobrīd iespējams pievienot jaunas fotogrāfijas un informāciju par tām, sūtot pieteikumu un arī fotogrāfijas uz adresi zudusilatvija@lnb.lv vai projekta vadītājai Gintai Zalcmanei ginta.zalcmane@lnb.lv.