Filmu fotogrāfs

9. novembrī mūžībā aizgāja viens no ilggadīgajiem Rīgas Kinostudijas fotogrāfiem Guntis Grunte (1944-2011). Virkne populāru filmu medijos atpazīstamas tieši pēc viņa uzņemtajām bildēm: Jāņa Streiča Teātris (1978), Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), Cilvēka bērns (1991), Arvīda Krieva Aveņu vīns (1984) un Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), vēsturiskās kostīmu filmas Vella kalpi (1971) un Vilkatis Toms (1983), populārā bērnu filma Emīla nedarbi (1983), kā arī Leonīda Leimaņa Pie bagātās kundzes (1969) un daudzas citas.

Šeit piedāvājam foto galeriju ar Gunta Gruntes uzņemtajām kino fotogrāfijām no autora apjomīgā privātā arhīva, kuru 2010. gadā fotogrāfs uzdāvināja Rīgas Kino muzejam. Tajā iekļauti foto no Rīgas kinostudijas filmām, aktieru mēģinājumiem un citi uzņēmumi.

Labi organizētajā kino ražošanas centrā Rīgas Kinostudijā, kas 1961. gada nogalē pārcēlās uz jaunuzcelto kompleksu Šmerlī, darbojās arī fotocehs, kurā tika nodarbināti fotogrāfi – lai mākslas filmu sagatavošanas procesā dokumentētu iespējamās filmēšanas vietas, uzņemtu fonus filmēšanai un izgatavotu publicitātes foto, kas tika izmantoti reklāmas kampaņās un informatīvajos materiālos.

Guntis Grunte Rīgas Kinostudijā sāka strādāt 1960. gadu otrajā pusē. Viņš bija viens no lielā fotogrāfu kolektīva, kas tika nodarbināts pie kino uzņemšanas. Fotogrāfu darba grafiku plānoja fotoceha vadītājs, kurš pats, ja kādreiz visi fotogrāfi bija aizņemti, piedalījās izpētes ekspedīcijās un atsevišķu epizožu uzņemšanā. ¹⁾Kinostudijas fotocehu no 1962. – 1975. gadam vadīja Ēriks Fridrihsons, daļa šeit izmantotā informatīvā materiāla ņemta no sarunas ar viņu. Ē. Fridriksonu iztaujāja Rīgas Kino muzeja kolektīvs 2010. gada 11. oktobrī. Atkarībā no ražošanas apjoma, nodarbināto fotogrāfu skaits bija atšķirīgs – sākot no pieciem līdz pat vairāk nekā desmit cilvēkiem. Fotogrāfu uzdevums bija fiksēt mākslas filmu tapšanu, bet dokumentālajām un animācijas filmām atsevišķs cilvēks netika iedalīts. Tādēļ dokumentālo filmu fotogrāfijas sastopamas galvenokārt radošo grupu privātajos arhīvos, līdzīgi ir arī ar animācijas filmām – leļļu filmu uzņēmumi rodami to kino fotogrāfu privātkolekcijās, kuriem autori lūdza uzņemt bildes reklāmas nolūkiem.

Darbs pie vienas kinolentes uzņemšanas parasti ilga vairākus mēnešus. Tehniku nodrošināja kinostudija, un, ja filmēšana notika ārpus Latvijas, tad arī fotogrāfs devās komandējumā. Fotoceha rīcībā bija dažādas, laikam atbilstošas kameras ar maināmiem objektīviem: Moskva 5, 4, 2, Zenit, 6×6 Kijeva aparāti, dažādi objektīvi. Darba plānošana notika, filmas direktoram informējot fotoceha vadītāju, kad un uz cik ilgu laiku būs vajadzīgs fotogrāfs. Pirmie mēneši pagāja kopā ar grupas kodolu – režisoru, operatoru un mākslinieku – apbraukājot potenciālās filmēšanas vietas un fiksējot tās fotofilmiņā, lai vēlāk no attīstītajām bildēm tiktu veikta galīgā izvēle. Nākamais fotogrāfa uzdevums bija fiksēt aktieru mēģinājumus, lai varētu novērtēt to fotogēniskumu un ansambļa saderību. Savukārt filmēšanas procesā bija jāuzņem mizanscēnas, kas pēc tam kļuva par reklāmas foto.

Pilnmetrāžas mākslas filmām vajadzēja izgatavot no 60 līdz 80 foto, no kuriem pēc tam labākos izvēlējās publicitātes vajadzībām. No visiem kadriem gatavoja kontrolkopijas – tās salīmēja albumā un izvēlējās, kuras pavairot reklāmai. Tā kā Latvijas kino ražošana bija viens mazs atzars kopējā PSRS sistēmā, negatīvus dublēja un vienu eksemplāru sūtīja uz Maskavu līdz ar divdesmit divām kopijām no katra izvēlētā reklāmas foto. Noteikts skaits attēlu tika nodots arī vietējam filmu nomas kantorim.

Kinostudijas pastāvēšanas laikā par kino fotogrāfiem strādājusi virkne autoru: Nikolajs Jansons, Valdis Lavrinovičs, Juris Dzenis, Uldis Ofkants, Aivars Čakste, Ojārs Griķis, Džovita Grebzde, Valdis Ilzēns, Jānis Pilskalns u.c.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju