Vienas fotogrāfijas stāsts: Uldis Briedis
Uldis Briedis (1940) izvēlējies pastāstīt par fotogrāfiju, kuras dēļ viņš tika apcietināts.
Uldis Briedis vislabāk pazīstams kā ilggadējs laikraksta Diena fotogrāfs, bet padomju gados strādājis Padomju Jaunatnē, Liepājas avīzēs Komunists un Ļeņina Ceļš, bet tagad jau divus gadus ir pensijā. Fotogrāfs dzīves laikā darba dēļ ticis apcietināts vairākkārt.
Konkrētā fotogrāfija uzņemta 1977. gada vasarā, bet tikai tagad tā ierauga dienasgaismu. Tolaik U. Briedis strādāja Liepājas pilsētas avīzē Komunists, fotografēja ar Zenit. “Pūt vējiņi! estrādē notika koncerts. Tur dziedāja arī Ojārs Grīnbergs. Dienas vidū ar Ojāru un operatoru Andri Selecki gājām ārā no estrādes, fotografēju un nosaucos: “Ojār, baigi forši, rekur, miliči arī fonā!” Viņi to sadzirdēja un uzreiz sējās klāt. Es nikni pretī, un tas viņus vēl vairāk sadusmoja.” Miliči fotogrāfu ievilkuši Bertā un aizveduši uz iecirkni. No nepatikšanām Briedi izpestījis Seleckis, kuram bijusi pazīšanās milicijas aprindās. Pēc stundas viņš jau bijis uz brīvām kājām. “Toreiz blata sistēma bija fundamentāla. Ja tev bija blats, neviens neko neapstrīdēja. No iecirkņa izveda ar cieņu, un tikai tad uzzināju, ka Andris bija sazvanījis kaut kādus ģenerāļus.” Skatoties šodien šo fotogrāfiju, preses foto veterānu sajūsmo miliču drūmās sejas un tā laika mode – kļošenes. “Liepāja bija kara pilsēta. Reti varēja uzņemt ielas skatus, lai fonā nebūtu kāds milicis vai armijnieks.”
Viens no jautrākajiem atgadījumiem bijis 1960. gadu beigās, kad vienas dienas laikā fotogrāfs apcietināts divreiz. Filmas Kapteiņa Enriko pulkstenis uzņemšanā bijusi nepieciešama zvejnieka laiva, taču tā bijusi pārāk tīra un bez zivīm. Briedis nolēmis izlīdzēt, paņēmis laivu un airējies uz vietējo zivju kombinātu Boļševiks, taču zvejnieki saulainajā dienā jau bija devušies mājup. “Skatos, neviena nav. Līdzi bija fotokamera un izdomāju nobildēt skatu. Kamēr bildēju, kaut kas atsitās pret laivu. Izradās, klusām pielavījies robežsargs ar pistoli rokā. Kamerai bija garais objektīvs, citādi būtu pagriezies un viņu nobildējis,” smej fotogrāfs. Briedi pratinājuši robežsargi, pēc tam VDK. Vēlāk palaists mājās, taču viņam vajadzējis nogādāt laivu, kas palikusi pie robežsargiem. “Paņēmu laivu un airējos atpakaļ. Pēkšņi redzu, ka no Ziemas ostas, kur bija Baltijas kara apgabals, viens ar motorlaivu brauc man pretī. Nodomāja, ka esmu spiegs, un atkal apcietināja.”
Vēl kāds gadījums noticis nesenākos laikos. “1999. gada 25. martā – represijas dienā mani represēja. Lauku Avīze ar lielu pompu uztaisīja piemiņas vainagu, kuru nolika pie Brīvības pieminekļa. Viņi izdomāja, ka vajag speciālas caurlaides, lai varētu tikt tam klāt. Tā teikt, privatizēja pieminekli. Es kā parasti gāju ar savu dienesta apliecību, bet policists saka, ka tā neder, vajagot speciālu caurlaidi. Es tik rādu savējo un eju tālāk, viņš mani tur un izsauc vēl divus policistus.” Varas vīri mēģinājuši fotogrāfam izlauzt rokas un iestūķēt mikroautobusā Latvija. Cīņa ilgusi labu brīdi, un visvairāk Briedis bijis pārsteigts par citiem fotogrāfiem, kas situāciju ignorējuši. “Unikāls skats, kā es pretojos, bet viņi visi aizlasījās. Kas tie par amata brāļiem, viņiem bija jānāk palīgā! Vienīgā drosmīgā bija kara muzeja fotogrāfe, viņa mani uzbildēja.” Garām esot gājis arī Guntis Ulmanis, kurš notiekošajam neesot pievērsis uzmanību, un tikai pateicoties Ojāram Rubenim un vēl citiem žurnālistiem, policisti nākuši pie skaidra prāta. “Labi, ka viņi nedabūja mani mašīnā. Padomju sistēma valda vēl šodien. Tevi var piekaut un pēc tam pašu uztaisa par vainīgu.” Fotogrāfs uzskata, ka viņam vienmēr bijis svarīgi izdarīt darbu pēc labākās sirdsapziņas un nedomāt par savu ādu. “Tev jāredz 360 grādu leņķī, visu laiku jābūt gatavam. Nevajag domāt par teorētiskām muļķībām, reportierim nekas nav jāizdomā, viņam vienkārši jābūt gatavam reaģēt jebkurā laikā.”
