Izlaiduma īpašais dokuments

Vēl ilgu laiku pirms izlaiduma manus priekšstatus par skolas absolvēšanas dienu veidoja ģimenes albumā skatītās vecmammas piecdesmito gadu nogales izlaiduma fotogrāfijas, kurās bija redzama ar ozollapām izrotātā skolas zāle, svinīgie, baltās kleitās un tauriņos tērptie absolventi. Mans 12. klases izlaidums gandrīz nemaz nelīdzinājās tam, kā es to biju iztēlojies. Gatavošanās sākās ar kašķi. Strīds, kurā arī es lielā mērā iesaistījos, bija par sīkumiem, tostarp par to, vai skolotājiem vajadzētu pasniegt jāņuzāles vai ananāsus. Pēc vairākām dienām, pasniedzot savai vācu valodas skolotājai ananāsu (vēl tobrīd faktiski biju par jāņuzālēm), sapratu, ka strīdam tomēr nebija principiālas jēgas. Patieso lietu izpratni daudzi no absolventiem iegūst tikai vairākus gadus pēc izlaiduma. Mana izlaiduma diena bija neglābjami lietaina. Pat klases kopbilde tika taisīta turpat aktu zālē bez logiem. Vēlme iegūt skaistas fotogrāfijas bija lemta neveiksmei, bet tieši fotografēšanās izlaiduma laikā ir viens no būtiskākajiem dienas rituāliem, kamēr fotogrāfijas – reizēm neasas, izplūdušas vai krāsu deformētas – ir svarīgs vizuāls pierādījums mūsu intelekta sistēmiskai attīstībai.

Attēli no projekta Diapozitīvu Latvija, kuru izveidoju vēl būdams 11. klases skolnieks, rāda dažādus izlaidumus daudzus gadus pirms manējā. Taču mulsums, neziņa un pēcizlaiduma kopbildē redzamais prieks ir visos attēlos, sevišķi vidusskolas absolventu sejās. Padomju gados tieši izlaidumi bija tā reize, kad jaunieši varēja visā krāšņumā nodemonstrēt konkrētā laika modes tendences. Neskatoties uz dažādām izmaiņām, kas laika gaitā notika izlaidumu norisē, viena tradīcija saglabājās nemainīga – beidzot pamatskolu, meitenes ģērbās melnos svārkos un baltās blūzēs, bet vidusskolas izlaidumā – baltās kleitās vai kostīmos. Jāatzīmē, ka arī šajā formulā svārku garums un blūžu piegriezums bieži mainījās līdz ar modi.

Neskatoties uz to, vai tā ir piecdesmito gadu atestāta analogs – grezna Gatavības apliecība, kas nāk līdzi dzīvē, vai fotogrāfijas no piekarsušas, tumšas aktu zāles, izlaidums kā padomju gados, tā arī šodien ir laiks, kad jaunie cilvēki piedzīvo izšķiroša brīža sajūtu. Izlaiduma bildes netiek cilātas bieži, visaktuālākās tās ir īsi pēc paša izlaiduma. Taču tās ir īpašs dokuments – apliecinājums tam, ka gūta pirmā dzīves pieredze.