/ Arnis Balčus / Blogs

Vienas fotogrāfijas stāsts: Aleksandrs Gronskis

Aleksandram Gronskim (1980) izvēlēties fotogrāfiju šai rubrikai nebija viegli, jo, kā viņš apgalvo, parasti process ir vienmuļš un bez kurioziem vai īpašiem atgadījumiem. “Es vienkārši daudz, daudz staigāju un parasti nevienu nesatieku,” stāsta fotogrāfs. Vienīgo dīvaino situāciju viņš atceras no Vladivostokas, kur uzņēmis fotogrāfiju ar ainavu, kurā redzama jūra un ēka, uz kuras sauļojas puskaila sieviete. “Ejot pa ceļu gar krastmalu garām kādam fotogrāfam, ieraudzīju viņa kameras displejā sievietes ķermeņa tuvplānu. Pirmajā brīdī nodomāju, ka viņš caurskata iepriekš uzņemtās fotogrāfijas. Tikai pēc mirkļa sapratu, ka patiesībā tālumā uz ēkas sauļojas sieviete. Tā nu es stāvēju blakus šim fotogrāfam un mēs kopā fotografējām. Sieviete gulēja uz vēdera. Pēc brīža jau taisījos doties prom, bet šis man saka: “Pagaidi, tūlīt viņa pagriezīsies!” Tā arī notika, un, kā izrādījās, viņa sauļojās bez krūštura.”

Tomēr pastāstīt sīkāk Gronskis vēlas par kādu citu fotogrāfiju no savas sērijas Pastorāle. Tā ir zīmīga ar to, ka tieši ar šo fotogrāfiju aizsākās pati sērija.

Aleksandrs Gronskis. No sērijas "Pastorāle"
Aleksandrs Gronskis. No sērijas "Pastorāle"

Tā uzņemta 2008. gada decembrī ar Mamiya 7 filmu fotoaparātu. Tajā laikā Gronskis fotografējis Maskavas nomales naktī, ar ilgu ekspozīciju iegūstot krāsām pārsātinātas un košas ainavas. “Tolaik es iepazinos ar Ivetu (Vaivodi, Gronska sievu – aut. piez.), viņai bija projekts Terminus par tramvaja gala pieturām, un es nodomāju – cik kruts nosaukums, kāpēc gan es par tādu neiedomājos, jo savukārt es bildēju metro staciju galapunktos,” stāsta Gronskis. “Iveta dzīvoja Rīgā, bet es Maskavā, un man bija daudz brīva laika. Biju nolēmis attīstīt savu tēmu par nomalēm un kādā vakarā izgāju pastaigāties. Patiesībā es gāju pēc kadra, kas šajā bildē atrodas man aiz muguras – tur tek kanāls un grafiski skaisti stāv vairākas daudzdzīvokļu ēkas.” Tomēr fotogrāfa uzmanību saistījusi aina otrā pusē – starp krūmiem atradās pārītis, kas aukstajā laikā cepa šašlikus. “Bija krēsla un krūmi priekšā izskatījās melni. No statīva fotografēju 4-5 sekundes, un nemaz nedomāju, ka kaut kas izdosies.” Gronskis stāsta, ka tieši šī fotogrāfija likusi pamatus ciklam Pastorāle. “Šeit bija divi elementi, kas veido pastorāles ainavu – cilvēki, kas iekļaujas dzīvā dabā, un ainavas caurskatāmība, tās dziļums.”

Zīmīgi, ka šī ir vienīgā fotogrāfija šajā sērijā, kas pašam autoram patīk, bet nepatīkot nevienam citam. “Visi cenšas mani pārliecināt, ka tā ir jāņem ārā. Parasti mani ir viegli pārliecināt, pat, ja kāds nejauši kaut ko pasaka, ka kaut kas jāmaina, man tas nosēžas prātā un pēc kāda laika jau pašam šķiet, ka kaut kas nepatīk. Bet šī fotogrāfija ir vienīgā, kuru aizstāvu ar lielu spītību.”

Tas arī ir iemesls, kādēļ šis darbs līdz šim nav ticis izstādīts. Savu pirmizrādi tas piedzīvos šodien Ogrē, kur pulksten 18.00 atklāj Aleksandra Gronska izstādi Pastorāle, kura līdz 4. novembrim būs apskatāma Ogres Mākslas skolas izstāžu zālē (Brīvības ielā 11). Šovakar pulksten 19.00 Kūrmājas restorānā Senjorita Kukū paredzēta arī tikšanās ar autoru.