Operators fotografē Nagļus
No 2013. gada 27. aprīļa līdz 26. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Nagļi LV–4631.
2008. gadā kopā ar režisori Lailu Pakalniņu filmējot dokumentālo filmu Par dzimtenīti Māris Maskalāns iepazīst Nagļu ciematu un tā iedzīvotājus. Šis Latgales pagasts, tālu no lielpilsētas greznības, burzmas un kņadas, apbūra viņu ar savu pašpietiekamo un nesamāksloto esības būtību. Tā radās ideja izveidot melnbaltu fotogrāfiju sēriju. Māris Maskalāns vairāku gadu garumā (2009–2012) ir devies speciālās ekspedīcijās, lai dokumentētu Nagļu iedzīvotājus – no veciem vīriem un sievām līdz pusaudžiem un bērniem.
Projektā izmantota analogā fotokamera, attēlu attīstīšanu veic pats autors, kopējot melnbaltās fotogrāfijas tradicionālajā veidā – pašrocīgi uz sudraba želatīna papīra. Šis darbietilpīgais un sarežģītais process ir vērtība pati par sevi, un garantē darbu saglabātību vismaz simts gadus, iepretim modernajām tehnoloģijām, kuru ilglaicīgums nav pārbaudīts. Tā ir tapusi unikāla viena ciemata iedzīvotāju portretu kolekcija – kultūrvēsturiski antropoloģisks pētījums, paliekoša vizuālā dokumentācija par Latvijas lauku identitāti 21. gadsimta sākumā. Portretu galerija izstādē tiek papildināta ar Nagļu ciema attēliem un filmu Par dzimtenīti.
No skaitliski plašā arhīva izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atlasītas sešdesmit labākās fotogrāfijas, kas kalpo kā piemineklis vienkāršiem lauku ļaudīm, tai it kā neredzamajai, bet īstajai Latvijas daļai, kurai nepievērš uzmanību aktuālie masu mediji ar fotošopā apstrādātiem portretiem uz glancēto žurnālu vākiem. Šo attēlu patiesais spēks pilnībā atklājas tikai aplūkojot visu kolekciju kā vienotu kopumu. Fotogrāfijas ir uzņemtas autentiskā vidē uz neitrāla fona, akcentējot nevis kolorīto telpu, bet konkrētu cilvēku. Šis bezkaislīgais fons it kā ierobežo, bet reizē arī rada ļoti personisku, privātu attieksmi – šajos attēlos nav ikdienas rutīnas un lieku vizuālo uzslāņojumu. Skarbo, sirsnīgo un patieso stāstu par šiem cilvēkiem skatītājs var veidot pats savā iztēlē.
Māris Maskalāns (1971) melnbaltās fotogrāfijas pamatus apguvis kā autodidakts – lasot grāmatas un eksperimentējot savā fotolaboratorijā. 1993. gadā viņš iestājas Latvijas Kultūras akadēmijas filmas operatoru kursā, jo viens no mācību priekšmetiem studiju laikā bija fotogrāfija. 1997. gadā pabeidz Kultūras akadēmiju un kopš tā laika strādā Vides filmu studijā kā operators un režisors, fotografēšanu saglabājot kā hobiju.
2001. gadā Māris Maskalāns saņēmis Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu kā labākais operators 2000. gada sezonā. Viņš ir bijis autors un operators daudzām godalgotām dokumentālajām filmām, starp nozīmīgākajām ir jāmin Jumta likums (2001) (Lielais Kristaps; FIPRESCI balva; žūrijas un Trophy Leica balva Menigutes festivālā Francijā; Grand Prix Starptautiskā filmu festivālā Green Vision Sanktpēterburgā, Krievijā; žūrijas speciālā balva festivālā Ekomedia Vācijā), Leiputrija sadarbībā ar Lailu Pakalniņu (2004) u.c. Kopš 2009. gada paralēli operatora darbam ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Māris Maskalāns strādā pie fotoprojekta Nagļi.
Izstādes atklāšana 26. aprīlī plkst. 17.00.
