10 minūtes ar galerijas vadītāju Ninu Grundemarku
Nina Grundemarka jau septiņus gadus Berlīnē vada galeriju Swedish Photography, kas nupat mainījusi nosaukumu, kas liecina par īpašnieku uzvārdiem – Grundemark Nilsson Gallery.
Līdz šim galerija lielākoties izstādīja un pārdeva tikai zviedru fotogrāfu darbus. Galerija pārstāv pazīstamus zviedru fotomāksliniekus – Larsu Tunbjorku (Lars Tunbjörk), Geriju Johansonu (Gerry Johansson), Kristeru Stromholmu (Christer Strömholm) u.c. Nina Grundemarka piedalās arī Landskronas fotofestivāla organizēšanā, kas pērn notika pirmo reizi, sarīkojot Daido Morijamas (Daido Moriyama), JH Engstroma (JH Engström) un citu slavenu fotogrāfu izstādes. Sadarbībā ar šo Berlīnes galeriju maijā Rīgas Fotomēneša ietvaros būs skatāma zviedru konceptuālā mākslinieka Dawid izstāde. Rīgā viesosies arī pati galeriste, lai piedalītos portfolio skatē 9. maijā, kurai šobrīd var pieteikties fotogrāfi no visas pasaules.
Kā var Berlīnē vadīt galeriju, kurā tiek izstādīti tikai zviedru fotogrāfu darbi?
Tas nav nemaz tik neparasti. Berlīnē ir daudz galeriju, kas specializējas dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Galeri Pavlova, piemēram, rīko tikai austrāļu fotogrāfu darbu izstādes.
Vācijai patīk Zviedrija dažādos aspektos, un tā ir mana priekšrocība. Lai atvērtu jaunu galeriju tik lielā mākslas scēnā kā Berlīnē, ir jābūt vai nu labi zināmam, vai jākoncentrējas uz šaura loka izlasi – tas palīdz organizēt mārketinga aktivitātes. Berlīnē ir 500 galeriju. Jābūt ļoti īpašai darbu atlasei, lai tevi pamanītu. Tagad, kad esam kļuvuši labi zināmi, esmu mainījusi galerijas nosaukumu komerciālos nolūkos. Vai tā bija kļūda, pagaidām vēl nezinu…
Kā jūs raksturotu fotogrāfijas tirgu mūsdienās, un kāda vieta tajā ir zviedru fotogrāfiem?
Tirgus kļūst arvien labāks, bet atveras aizvien vairāk galeriju, tāpēc konkurence ir sīva. Daži zviedru fotogrāfi ir labi zināmi un nostiprinājuši savu vārdu arī ārpus Zviedrijas, bet tam nepieciešams lielāks ieguldījums mārketingā. Zviedru fotogrāfi ir ļoti labi. Manuprāt, tas ir saistīts ar studijām ārzemēs un smagu darbu. Lai ieraudzītu savu pagalmu, pēc manām domām, ir ļoti svarīgi ceļot. Jums ir Inta Ruka, kas man šķiet unikāla.
Jūs esat bijusi iesaistīta jauna fotofestivāla organizēšanā Landskronā. Pastāstiet, ko no tā varam sagaidīt šogad.
Landskronas fotofestivāls ir ļoti interesants. Domāju, tas var būt ļoti labs un daudz lielāks turpmākajos gados. Ir svarīgi likt lietā uzticību, ko esam iemantojuši, un ir nepieciešams laiks, lai festivālu pienācīgi attīstu. Es esmu valdē un arī vadu portfolio skati. Darbi katrai izstādei tiek atlasīti. Visiem gribētājiem nav iespējams piedalīties. Festivāla kurators ir Tomass H. Džonsons (Thomas H. Johnsson), un šogad viņam palīdzēs Engstroms (JH Engström). Fotofestivāls ir daļa no lielākas sabiedrības iniciatīvas, tas ir projekts visa gada garumā. Šogad ieviesām jaunumu – festivāla fokusvalsti, tā ir Turcija.
Kas jums patīk un nepatīk portfolio skatēs?
Portfolio skates paņem daudz spēkus, bet vienlaikus arī stiprina. Vērtētājam ir jāvelta uzmanība visiem darbiem, pat tiem, kas nepatīk. Bet process ir ļoti jautrs, laiks paskrien vēja spārniem, un, kad diena ir galā, es ceru, ka esmu palīdzējusi tik lielā mērā, kā tika cerēts. Vēl labi, ka skatēs var aprunāties ar kolēģiem, kurus retāk satieku.
Kāds ir jūsu padoms fotogrāfiem, kas vēlas piedalīties portfolio skatē?
Dažreiz nākas satikt fotogrāfus, kas rāda “nepareizos” darbus un palaiž garām labu izdevību. Es iesaku rūpīgi izvērtēt atlasītos attēlus un neizvēlēties tikai “skaistos”. Ikviens var uzņemt labas fotogrāfijas. Atnesiet dažādas sērijas, mainiet atlasītos darbus dienas gaitā. Lai varētu atlasīt dažādus darbus dažādiem vērtētājiem, jāzina, ar ko jūs tiksieties. Piemēram, neizvēlieties tikties ar izdevēju, ja jums nav liela projekta. Pieņemiet gudrus lēmumus. Iemācieties runāt par saviem darbiem, jo mēs tiksimies tikai 20 minūtes.
