10 minūtes ar mākslinieci Astrīdu Krusi Jensenu

Astrīda Kruse Jensena (Astrid Kruse Jensen, 1975) ir dāņu māksliniece, kas specializējusies fotogrāfijā. Viņas noslēpumainie darbi lielākoties uzņemti tumsā vai krēslā. Fotogrāfijā tāpat kā atmiņās iztēle sajaucas ar realitāti. Jensenas fotogrāfijas ir vairākās privātās un publiskās kolekcijās, arī Dānijas Nacionālā fotogrāfijas muzeja krājumā. Viņa ieguvusi vairākus starptautiskus apbalvojumus un šogad tikusi nominēta prestižajai Deutsche Börse Photography balvai.

Astrīdas Kruses Jensenas darbi no projekta Atmiņas veidošana (The Construction of Memories, 2006– 2009), kas veidots kā autores atmiņu, sajūtu un iztēles fragmentu vizualizācija, šobrīd apskatāmi Rīgas fotomēneša izstādē Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija.

Atmiņu veidošanas (The Construction of Memories) fotogrāfijas ir tapušas tumsā. Kas tevi piesaista tumsā?

Man patīk, ka tumsā nerādu apkārtni tādu, kāda tā ir. Fotogrāfijas uzņemšanas laikā varu interpretēt. Varu samazināt ekspozīcijas laiku vai akcentēt atsevišķas attēla daļas. Piemēram, mežs. Es vēlos saglabāt daļu no motīva tumsā. Fotografējot tumsā un atstājot kaut ko pilnīgā tumsā, es vēlos ieintriģēt skatītāju. Lai skatītājs pazīstamā vietā pamanītu elementus, ko iepriekš nav ievērojis. Daži attēli, kas izskatās pilnīgi tumši, kļūst saprotami no lielākas distances, bet atsevišķus elementus var pamanīt, aplūkojot darbu tuvplānā. Tā sajūta, kad acis aprod ar tumsu un sāk kaut ko saredzēt. Ļaujot dažiem elementiem palikt tumsā, es radu telpu, kurā skatītājiem paliek vieta saviem stāstiem.

Darba procesā es veicu daudz testus, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta. Piemēram, uzņemot fotogrāfiju Viņa meklēja sevi (She was looking for herself), es veicu daudz testu, lai atrastu pareizo ekspozīciju un lai skatītājs varētu saskatīt ūdeni, kamēr viss pārējais ir pilnīgā tumsā.

Tu izmanto arī mākslīgo apgaismojumu, lai izceltu noteiktus elementus.

Jā, dažreiz. Tā var kādu noteiktu realitātes elementu padarīt nemanāmāku. Daudzos darbos es izmantoju apgaismojumu, kas ir turpat uz vietas. Dažreiz es tos kombinēju.

Kāds ir process pirms pašu attēlu radīšanas?

Sagatavošanās fāze ietver rakstīšanu un vietas izpēti. Man ir daudz fotogrāfiju, kas vispirms tika uzrakstītas. Es tikai neesmu atradusi vietu to realizācijai. Piemēram, attēlā ar koku. Es uzrakstīju ideju par šo darbu pirms pusotra gada un tad meklēju atbilstošu koku.

Kā izdodas atrast īsto vietu, kur to radīt?

Es tiešām meklēju šo konkrēto koku. Tas bija interesanti. Es devos uz Zviedriju, lai atrastu koku. Uzņēmu daudz fotogrāfiju ar dažādiem kokiem, bet tas nekad nenostrādāja. Un tad es atradu šo koku, kas aug ļoti tuvu manām mājām, kur dzīvoju ar savu ģimeni.

Dažas no vietām ir pazīstamas. Attēlam Viņa meklēja sevi (She was looking for herself) es nevarēju atrast vietu, kur radīt darbu pilnīgā tumsā. Man bija nepieciešama tiešām izolēta vieta. Dažreiz es pat pētīju Google Maps. Pavadu tiešām daudz laika, meklējot īstās vietas. Bieži vien fotogrāfi ņem kameras līdzi un sāk uzreiz strādāt, man tas ir citādi. Es vispirms attēlu “uzrakstu”, tikai tad seko īstās vietas meklēšana, kur fotogrāfiju uzņemt.

Vai tekstus kādreiz esi publicējusi?

Nē, nekad. Varbūt kādreiz arī publicēšu.

Kā atmiņa saistās ar fotogrāfiju?

Fotogrāfija ir ļoti saistīta ar atmiņu. Mēs vienmēr fotografējam svarīgākos notikumus mūsu dzīvē. Bet mani ir vienmēr interesējis, kā tas faktiski rada mūsu atmiņas.

Vai sievietes tēls fotogrāfijās ir tavs pašportrets?

Tas ir pašportrets, bet ne pavisam. Es to drīzāk redzu kā simbolu sievietei, kura ir stāvoklī un jūtas tā, it kā tas būtu pats lielākais notikums visā pasaulē, un ka šis notikums, kas ir tevī, ir lielāks par tevi pašu.

Vēl viens darbs saucas Sniega eņģeļa radīšana (Creating angel in the snow), lai gan nekāda sniega nav. Man bija ideja par to, ka, kļūstot pieaugušam, daudz kas aizmirstas – mēs zinām, ka, ja nav sniega, mēs neko nevaram izdarīt. Bet bērns vienkārši iztēlojas! Tāpēc darbs bija par radīšanu, man esot pieaugušai. Tāpēc es attēlu uzņēmu vietā, kas ir tik zaļa, lai radītu kontaktu starp reālo pasauli un iztēli. Man patīk, ka dažos attēlos nevar redzēt inscenētos elementus, bet dažos tie ir pavisam uzskatāmi.

Ja šis projekts ir pabeigts, pie kā tu strādā šobrīd?

Jā, šis ir pabeigts, bet es joprojām strādāju pie idejas par atmiņu.