Fotomuzejā atklās Rimalda Vikšraita personālizstādi
Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 30. oktobra līdz 30. novembrim būs skatāma lietuviešu fotomākslinieka Rimalda Vikšraita izstāde Pagurušā ciema vaibsti.
Aizmirstība un nomācošs pagurums – tā varētu raksturot leģendārā lietuviešu fotomākslinieka Rimalda Vikšraita portretētā ciema ikdienu. Mākslinieciski izmeklētie kadri demonstrē lauksaimniecības norietu un vienlaikus pierāda fotogrāfa antropologa lomu, spējot ne vien netraucēti uzņemt fotogrāfijas, bet arī iekļauties dokumentētajā vidē kā vienam no ciema iedzīvotājiem. Martins Pārs, plaši pazīstamais Magnum fotogrāfs, ar kuru kopā Rimalds Vikšraitis piedalījies izstādē un kura privātkolekcijā atrodas R. Vikšraita darbi, par sēriju Pagurušā ciema vaibsti raksta: “Šie attēli ir nedaudz vājprātīgi un brīnišķīgi sirreāli. Tie ir diezgan neatvairāmi, un, ja es runātu lietuviešu valodā, es labprāt pievienotos svinībām. Tomēr, tā kā tas nekad nenotiks, Vikšraitis piedāvā mums blakussēdētāja vietu, ar visām šīm emocijām, dzeršanu un vājprātu.”
Pats autors stāsta: “Braucot pa lauku galvenajiem ceļiem, ceļmalās vai lauku vidū var redzēt lauku mājas, kuras kronētas ar stārķu ligzdām, kas izskatās tā, it kā tās tur būtu uzceltas ar augstiem mietiem. Tikai pirms neilga laika ciemu iedzīvotāji mēdza pulcēties šajās lauku mājās pirms saullēkta, lai tirgotu spaiņus ar pienu. Starp viņiem vienmēr bija arī vismaz daži gados vecāki cilvēki, kuri ar saviem nelielajiem ienākumiem varēja atbalstīt bērnus vai mazbērnus, kuri pilsētās pelnīja trūcīgus iztikas līdzekļus. Šobrīd, kad esam Eiropas Savienībā, šīs rīta sanāksmes ir retums, jo tās ierobežo jaunie likumi par piena ražošanu. Tagad, atverot lauku mājas vārtus, visbiežāk sastapsiet darba nespējīgos. Ir patiešām sāpīgi skatīties, kā viņi cērt malku, vai redzēt biklu, vecu sievu stumjam ķerru, pilnu ar viņas dārza ražu, un vērojot jaunus cilvēkus, ziņkārīgus un dzīvīgus kā ķirzakas, kuri piepilda ciemu ar kņadu un troksni. Tie ir manu fotogrāfiju personāži, viņi nes savu krustu bez sūrošanās par tā smagumu. Tā ir dzīve laukos.”
Rimalds Vikšraitis (1954) ir beidzis Viļņas Tehnisko skolu Nr. 47, specializējoties fotogrāfijā, un savas karjeras sākuma gados strādāja Šaķos par fotogrāfu. Kopš 1985. gada viņš ir Lietuviešu Mākslas Fotogrāfu savienības biedrs. 1997. gadā Starptautiskā Mākslas Fotogrāfijas federācija (FIAP) viņam piešķīra Fotomākslinieka titulu (AFIAP). 2000. – 2001. un 2003. – 2004. gadā Rimaldam Vikšraitim tika piešķirta Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas stipendija. 2009. gadā Rimalds Vikšraitis ieguva Arlas pilsētas (Francijā) balvu fotogrāfijā. Pagurušā ciema vaibsti (Grimaces of the Weary Village) ir beidzamā no vizuālo naratīvu sērijas, kura tika aizsākta ar sēriju Kautuve (Slaughter, fotogrāfijas tapušas no 1982. līdz 1986. gadam) un turpināta ar Kailums pamestā fermā (Nude in a Desolate Farm, 1991. gads) un Šī trakā pasaule (This Crazy World, 1995. gads).
