Lukas Berti un Hirohisas Koikes izstāde Fotomuzejā
15. janvārī plkst. 17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklās divas jaunas izstādes – itāļu fotogrāfa Lukas Berti (1978) Cilvēks un daba Latvijā un japāņu fotomākslinieka Hirohisas Koikes (1979) Desiderium. Tās iezīmē Latvijas prezidentūras gada Eiropas Savienības Padomē sākumu, piedāvājot ārzemju fotogrāfu skatījumu uz Latvijas kultūru un tās saknēm.
„Modernās sabiedrības dzīves veida un vajadzību radikālo izmaiņu dēļ lauku kopienas piedzīvo nopietnu krīzi: novecojošu populāciju, bezdarbu, jaunu cilvēku emigrāciju, kopienas identitātes zaudēšanu,” uzskata Luka Berti. Viņa attēlos redzamas ainavas, senie ciemati ar tipiskajām koka mājām, baznīcas un lauku sētas. „Gadsimtiem ilgi tās ir raksturojušas fiziskos aspektus un sociālo dzīvi laukos, simbolizējot harmoniju starp cilvēku un dabu,” saka Berti. Cilvēks un daba Latvijā ir daļa no plašāka projekta, kas dokumentē 21. gadsimta lauku kultūru Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs.
Berti pašlaik strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Viņš sadarbojies ar muzejiem Dānijā, Ungārijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā.
Hirohisas Koikes izstādē Desiderium atklājas fotogrāfa nepiepildītā mīlestība pret latviešu meiteni. Franču rakstnieks Moriss Blanšo (Maurice Blanchot) reiz rakstījis: „Alkas sakņojas zvaigznes nesasniedzamībā, debesu pielūgsmē, visuma pievilcībā”. Desiderium latīniski nozīmē alkas, atsaucoties uz vārdu „zvaigzne” (latīniski – „siderium”). Blanšo šīs alkas raksturo kā nepiepildāmas. “Pēc septiņus gadus ilgām foto studijām, ieskaitot doktorantūru, pamanīju, ka attēlu idejas un stratēģijas man vairs nešķiet nozīmīgas. Tāpēc galveno uzmanību sāku veltīt savas ikdienas dzīves fragmentiem. 2013. gadā, viesojoties Latvijā, satiku meiteni, kurā acumirklī iemīlējos. Viņai bija draugs, un veidot attiecības tobrīd likās neiespējami. Manas jūtas pret viņu ar katru dienu kļuva arvien dziļākas, sāku pēc viņas alkt. Uzņēmu viņas portretus vietās, kuras apmeklējām kopā. Taču alkas nav mīlestība, tās nesaveda mūs kopā. Kā jūnija debesis Latvijā – zini, ka tajās jābūt daudz zvaigznēm, taču nespēj tās ieraudzīt, jo ir pārāk gaišs,” stāsta Koike.
Koike studējis Musašino Mākslas universitātē Tokijā, strādājis par fotogrāfijas pasniedzēju Mākslas koledžā Japānā un darbojies kā mākslinieks – pētnieks Nantes Metropoles tēlotājmākslas skolā Francijā. Kopš 2005. gada rīko solo izstādes un piedalās grupu izstādēs. Līdz šim izstādījis savus darbu Japānā, Francijā, Lietuvā un Igaunijā.
Tikšanās ar abiem autoriem – 16. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā.
