Rukas, Spura un Podnieka darbu ekspozīcija LNB
Ceturtdien, 5. februārī, plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) tiks atklāta izstāžu cikla Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture piektā ekspozīcija. Tajā iekļautas Intas Rukas fotogrāfijas no ABLV Bank veidotās kolekcijas topošā Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) krājumam, Egona Spura fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī Kaspara Podnieka jaunradīts darbs.
Egons Spuris (1931–1990), neraugoties uz padomju laika cenzūru un citiem ierobežojumiem, bijis gan pamanāms fotomākslinieks, gan arī dizaineris un pedagogs, daudzus gadus saistīts ar fotoklubu Ogre. Sākot ar 70. gadu vidusposmu, viņš sāka veidot vienu no savām izteiksmīgākajām sērijām Rīga. Proletāriešu rajoni. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums (1970–1980). Tā iekļauta Latvijas Kultūras kanona vizuālās mākslas sadaļā. Spura vērtību centrs nav cilvēka portretējums, bet gan parādību un vides fragmentu psiholoģizācija. Vēstot par gadsimta sākumu, viņš runā par savu laiku – tā strupceļiem, cilvēku vientulību, vienlaikus akcentējot gaismas pielietu esamību, kura šķietami necilā motīvā ļauj ieraudzīt skaistumu.
Inta Ruka (1958) ir pasaulē vislielāko atzinību guvusī Latvijas vizuālā māksliniece. Viņas darbi atrodas nozīmīgās kolekcijās, viņai bijušas spilgtas personālizstādes ievērojamos Eiropas muzejos un sadarbība ar Rietumu mākslas galerijām. Zviedrijā par viņu uzņemta dokumentālā filma. Rukas darbi tiek ierindoti dokumentālās fotogrāfijas žanrā – viņas māksla ir stāstoša, tā nav viena mirkļa fiksācija, bet gan ilgstošs dialogs ar portretējamajiem cilvēkiem. 1999. gadā Ruka ar fotogrāfiju sēriju Mani lauku ļaudis pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē.
Kaspars Podnieks (1980), pamanāms un atzīts vidējās paaudzes latviešu mākslinieks, zināms arī kā ilgstošs Drustu pagasta politiķis. Viņš studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Podnieka mākslai allaž ir dokumentāls pamats – viņa dzimtās vietas, autoram pazīstami cilvēki un arī govis (piens ir viens no viņa daiļradi caurvijošiem motīviem). Laikā, kad arvien lielāku nozīmi iegūst virtuāli manipulēti tēli un attiecības, Podniekam viss ir īsts. Viņa fotogrāfijas un video ir inscenēti, taču attēls netiek pakļauts digitālai apstrādei. Podnieka darbu atturīgais poētisms ir apgalvojumu pilns, taču tajos netrūkst arī pašrefleksiju rosinoši jautājumi. 2013. gadā Podnieks kopā ar mākslinieku Krišu Salmani pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē.
Projekta Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture izstāžu ciklā ir redzami gan Latvijas mākslas klasiķu, gan patlaban strādājošu mākslinieku darbi. Izstāžu pamatu veido grāmata Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi, kuru sastādījusi mākslas zinātniece Helēna Demakova. Viņa ir arī projekta idejas autore un kuratore. Izstāžu cikls ir LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts.
