FK jautā – kā iegūt kontaktu ar modeli?

FK turpina rubriku, kurā profesionāli Latvijas fotogrāfi stāsta par savu darba ikdienu. Šoreiz jautājām, kā viņi iegūst kontaktu ar modeli, lai panāktu vēlamo rezultātu.

Valts Kleins:
Tāpat kā ārsti vai psihoterapeiti – uzticības izveidošana, radot savstarpējās sazvērestības izjūtu. Man un modelim ir kopīgs noslēpums un nodoms, ko realizējam par spīti visam.

Andrejs Zavadskis:
Tas notiek dabiski, pateicoties fotogrāfa rakstura īpašībām un komunikācijas spējām. Atvērtība, spēja nolasīt cilvēka pašsajūtu, spēja to ietekmēt ar vārdiem un emocijām. Komunikabilitāte. Psiholoģija. Smaids.

Iveta Vaivode:
Tieši tādā pašā veidā kā ar jebkuru cilvēku. Pieklājība, cieņa un smaids ir lieliski palīgi.

Oļegs Zernovs:
Profesionālie modeļi ir ļoti komunikabli cilvēki un paši iedraudzējas ar visiem. Pārējiem – komplimenti, joki. Bet vispār es neesmu tas sabiedriskākais autors, tāpēc labu padomu šajā lietā sniegt nevarēšu.

Edijs Pālens:
Atkarībā no situācijas. Parasti aprunājos ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti konkrētajā notikumā, pat ja viņi noskaņoti agresīvi un negrib, lai viņus fotografē. Daudzās situācijās arī smaids un acu kontakts daudz dod, ja nesanāk sarunāties.

Emīls Desjatņikovs:
Jāmēģina atrast kopīgais. Cilvēks, ko tu fotografē, jāpadara īpašs. Galvenais, lai modelis jūtas ērti. Ne vienmēr jāstāsta joki, var arī klusēt, un sanāks ideālas bildes.

Jānis Knāķis:
Kontaktiem ar modeli recepšu nav. Ne vienmēr var panākt vēlamo rezultātu, pārsvarā tīri finansiālu apsvērumu dēļ.

Kristaps Kalns:
Es laikam mēģinu pieņemt bildējamā cilvēka vēlmes un spēles noteikumus, kaut bieži vien tā ir tikai izlikšanās. Tā nu bildējamais sākumā sajūtas brīvi, un es pagūstu viņu iepazīt. Tālāk jau tikai konkrētajam indivīdam atbilstoša komunikācija.

Gatis Rozenfelds:
Parasti kontakts rodas runājot. Nu, godīgi, ir jāiejūtas mazliet tā cilvēka ādā un jāpaskaidro, ko tu īsti vēlies. Jo precīzāk, jo labāk, bet dieva dēļ bez absurdiem skaidrojumiem par tēla būtību. Otrs būtisks aspekts ir atrast īsto distanci, kas rada uzticību tev kā fotogrāfam, un ar to es domāju fizisku distanci.

Andrejs Strokins:
Esmu mazrunīgs, īpaši bildēšanas procesā. Parasti cenšos palikt vērotāja statusā un noķert kādu raksturīgu žestu vai sejas izteiksmi, kas raksturīga tieši šim konkrētajam cilvēkam.

Nils Vilnis:
Nav vienas formulas, cilvēki atšķiras, un katram vajag savu pieeju. Fotogrāfam ir jābūt arī labam psihologam. Tikai iedziļinoties, ieklausoties cilvēkā, ko fotografēju, var panākt augstvērtīgu rezultātu.

Inese Kalniņa:
Tas ir personiskais kontakts. Lai arī tikai uz to brīdi, tomēr būt ar modeli tādā kā vienotā enerģijas laukā. Izzināt viņa intereses un noskaņu. Ja ne, tad vienkārši būt pēc iespējas vienkāršākai, lai rodas draudzīga attieksme vienam pret otru.

Vladimirs Svetlovs:
Ir dažādi uzvedības scenāriji – komunicēt, sarunāties, provocēt uz vēlamām reakcijām un ķert kadru. Vai vadīt, konstruēt vēlamo kadru, neraugoties uz modeļa vēlmēm vai būtību. Es cenšos saprast, vai varēšu strādāt ar šo modeli jau kastinga laikā pirms bildēšanas, kad iepazīstos ar potenciāliem modeļiem.

Reinis Fjodorovs:
Vislabāk strādā humors. Smiekli atslābina gan modeli, gan pašu fotogrāfu. Jokot var par visu – sākot no attiecībām, beidzot ar kopīgām paziņām.

Ojārs Jansons:
Vienu brīdi man likās, ka man vajag iekarot modeļa uzticību, lai palīstu viņam zem ādas, bet tad sapratu, ka tā nav mana pieeja, jo reizēm izdevās palīst pārāk dziļi. Mans jaunākais piegājiens ir mēģināt runāt pēc iespējas mazāk. Kādreiz daudz runāju, un reizēm tas nāca par sliktu.

Māris Ločmelis:
Tas vienmēr ir pats sarežģītākais un neparedzamākais, jo nekad nezini, kas būs modelis un kā viņš jūtas kameras priekšā. Tajā mirklī, kad kamera tiek ieslēgta un pagriezta pret modeli, notiek brīnums – kāds pilnīgi aizveras vai pārspīlēti un lieki demonstrē sevi. Cita lieta ir strādāt ar profesionāliem modeļiem, jo viņi zina, kas no viņiem tiek prasīts un kas viņiem jādara, kā parādīt vajadzīgo emociju un produktu. Strādāt ar tādiem modeļiem ir bauda, diemžēl pie mums tādu ir maz. Ļoti svarīgi, kāda ir komanda, jo, jau gatavojoties sesijai, modeļa noskaņojumu ietekmē stilists un grimētājs.

Reinis Hofmanis:
Sarunājoties. Bieži vien priekšplānā izvirzās kāda cita, ar bildēšanas procesu tieši nesaistīta tēma. Tādēļ man portretu foto sesijas vienmēr patikušas – es uzzinu daudz jauna no dažādu jomu profesionāļiem. Cilvēks, kuru bildēju, savukārt jūtas brīvi, kad runā par sev pazīstamu, būtisku tēmu. Reti kad mēdzu teikt, kādu pozu ieņemt, nemēdzu norādīt – tagad pasmaidi vai iztēlojies, ka… Otra svarīga lieta – nesteigties. Ļoti bieži īstie kadri top fotosesijas beigās.