FK jautā – cik daudz tu apstrādā fotogrāfijas?

Šoreiz rubrikā, kurā profesionāli Latvijas fotogrāfi stāsta par savu darba ikdienu, uzdevām jautājumu – cik daudz tu apstrādā fotogrāfijas?

Gints Ivuškāns:
Ņemot vērā, ka es visbiežāk fotografēju reportāžas, fotogrāfijas apstrādāju maz. Apstrādē izmantoju Adobe Lightroom, kā arī Adobe Photoshop CC. Parasti izkadrēju liekās detaļas (ja tādas ir), pielaboju kontrastu un krāsu līmeņus, bet ar citām manipulācijām neaizraujos. Neesmu sintētisku fotogrāfiju cienītājs. Man svarīgāk ir nofotografēt sajūtas un noskaņu, nevis tās radīt ar pamatīgu pēcapstrādi.

Māris Ločmelis:
Fotogrāfa darbs ir bildēt, nevis sēdēt pie datora, lai gan daudzi par to aizmirst un vairāk paļaujas uz datora zināšanām, nevis izmanto gaismu un dažādus fototehnikas paņēmienus. Strādājot komercfotogrāfijā, dators ir neatņemams palīgs, bet svarīgi to saprast un mācēt izmantot, nevis paļauties tikai uz pēcapstrādi fotošopā! Es personīgi fotošopu izmantoju 5 % no saviem darbiem, jo visu izdaru jau fotografējot – ar gaismām vai uzstādījumu, pat ja tas ir ļoti sarežģīts, jo galvenais, lai fotogrāfija ir dzīva un tu viņai spēj noticēt. Mana iecienītākā bilžu šķirošanas un krāsu pēcapstrādes programma ir Capture One. To es lietoju gandrīz 100 % gadījumu, lietojot digitālos failus, tā ir RAW failu procesēšanas programma. Un tomēr pats galvenais ir sabalansēt datora lietošanu ar fotogrāfa darbu, sagatavojoties bildēšanai un bildējot. Jo lielākajā daļā manu darbu, ko es redzu gala rezultātā uz ielām plakātos vai reklāmās, fotomontāža ir izmantota ļoti maz.

Andrejs Zavadskis:
Ja bildēju privātas lietas, tad apstrādi neizmantoju. Darbam gan 90 % tiek lietots Adobe Lightroom, un tikai 10 % sarežģītas apstrādes ar Adobe Photoshop. Ir arī klienti, kas apstrādā bildes paši, piemēram, reklāmas aģentūras. Viss atkarīgs no mērķa un pielietojuma.

Aiga Rēdmane:
Fotogrāfijas apstrādāju ar mērķi mazināt digitālo “pelēkumu”, nevis lai pārveidotu realitāti. Fotografējot modi, apstrādē visvairāk laika paiet, labojot mazās detaļas un tīrot fonā liekos elementus – lietas, ko nevar ietekmēt uz vietas.

Ģirts Raģelis:
Daudz vai maz – to ir grūti nomērīt. Pamatā tieku galā ar Lightroom apstrādes iespējām, retāk tiek darbināts Photoshop, pēc vajadzības. Lielākā apstrādes vēlme ir panākt, lai digitālās fotogrāfijas kaut nedaudz, bet līdzinās fotofilmas sajūtai. Mazināt digitālā attēla estētiku. Pamatā tas ir krāsas, kontrasts un dinamiskā diapazona iegūšana. Man gan vienmēr sanāk arī pārkadrēt, lielāko daļu fotogrāfiju gribas pārkadrēt. Reizēm pat pieķeru sevi pie sajūtas, ka, ja nav kaut kas nokadrēts, apstrāde nav pabeigta.

Nils Vilnis:
Vienmēr esmu centies fotogrāfijas apstrādāt pēc iespējas mazāk, lielāku uzmanību pievēršot apstākļiem un fotografēšanas tehnikai, taču, tā kā digitālais attēls pēc būtības ir jēlmateriāls, tad krāsu korekciju tādiem attēliem veicu vienmēr. Cita lieta, ja ideja pieprasa kaut ko kombinēt vai mainīt, tad gan varu veikt arī padziļinātāku apstrādi. Izmantoju Adobe produkciju.

Ingus Bajārs:
Viss ir atkarīgs no katra konkrēta gadījuma. Ir klienti, kas paši veic pēcapstrādi, ir klienti, kuriem nepieciešama tikai korekta konvertācija no RAW uz jpg, ir arī reizes, kad attēli tiek manipulēti ļoti izteikti. Attēlu apstrādei izmantoju Adobe programmatūru. Visbiežāk konvertēju attēlus no RAW uz jpg, veicu atlasi, kadrējuma, baltā balansa, piesātinājuma un krāsu korekcijas programmā Lightroom. Gadījumos, ja klienta vēlmes pieprasa rediģēt attēla saturu, tad izmantoju visiem zināmo fotošopu.

Valts Kleins:
Digitālā fotogrāfija tās komerclietojumā nav iedomājama bez pēcapstrādes. Tā kā fotografēju tikai RAW failu režīmā, tad secīgi lietoju CaptureOnePro un Photoshop. Retu reizi arī Color Efex Pro. Cenšos optimizēt fotogrāfijas parametrus, pielāgojot tos cilvēka acij patīkamā kvalitātē, bet ne vairāk.

Billijs Locs:
Visas fotogrāfijas, ko uzņemu un atlasu, lai nodotu klientam, tiek apstrādātas. Citas individuāli ar ļoti lielu uzmanību pret sīkumiem, citas ar iepriekš sagatavotiem “presetiem”, lai uzlabotu vispārējo attēla izskatu. Pārsvarā savu fotogrāfiju apstrādei un atlasei izmantoju Adobe Lightroom CC. Darbiem, kas prasa augstāku sarežģītību, pēcapstrādē izmantoju Adobe Photoshop CC.

Olga Jakovļeva:
Fotosesijas laikā es cenšos visu uztaisīt maksimāli tuvu gala rezultātam, lai pēc tam apstrādē tikai noņemtu defektus un uztaisītu krāsu korekciju. Dažas bildes, protams, prasa daudz dziļākas pēcapstrādes. Tas viss ir atkarīgs no bildes mērķa. Pēcapstrādei izmantoju tikai Adobe Photoshop programmu.

Reinis Hofmanis:
Ja tā ir reportāža, attēlus apstrādāju minimāli. Ja reklāma, tad nereti klientam iesniegtais attēls tapis no vairākiem kadriem un pēcapstrāde aizņem vairāk laika nekā pati fotosesija.

Edijs Pālens:
Preses foto ikdienas darbā fotogrāfijas apstrādāju maz, bet parasti tā ir kadrēšana, gaismas un krāsu korekcija, LETĀ to dara fotoredaktores. Nekādas manipulācijas nav pieļaujamas, izņemot ekstrēmos sporta veidus, lai atspoguļotu trikus (sekvences foto). Preses fotogrāfijām izmanto FotoStation. Ir reizes, kad izmanto Photoshop.

Vladimirs Svetlovs:
Pats apstrādāju minimāli: konvertēju RAW failu ar krāsu temperatūras, kontrasta, lokālā asuma korekcijām. Cenšos, jau fotografējot (gaisma, setaps, lokācija, optiskais dziļums), maksimāli tuvoties gala rezultātam. Mans darbs ir komandas darbs, tāpēc grūti nošķirt, ko daru tieši es. Kad faili ir atvērti, atdodu tos pēcapstrādes retušas meistariem un kontrolēju tālāko apstrādi.

Andrejs Strokins:
Viss atkarīgs no pasūtījuma un konteksta, jo bildēju ļoti dažādas lietas – reportāžas, portretus, arhitektūru, modi un retos gadījumos arī kāzas. Dažreiz veicu tikai krāsu korekciju, dažreiz aprobežojos ar pumpu tīrīšanu, bet ir arī gadījumi, kad ir nepieciešama izvērsta retuša.

Oļegs Zernovs:
Pēcapstrāde – noteiks elements. Laiks ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem un svārstās no 15 minūtēm līdz 3–4 stundām vienam attēlam. Ir gadījies, ka pēc šīm 3–4 stundām nākamajā dienā šis kadrs tiek izmests ārā un sākas viss no jauna. Instrumenti – CaptureOne, Photoshop.

Kristaps Kalns:
Viss atkarīgs no tā, kāda veida bildes tās ir un kādai vajadzībai paredzētas. Ja tās ir dokumentāla tipa, tad tikai notīru netīrumus, piekadrēju, ja ir tāda vajadzība, un nedaudz pieregulēju krāsas/kontrastu. Ja tās ir drīzāk imidža bildes kādiem māksliniekiem, tad vairāk variēju ar krāsām un aizkrāsoju kādu pumpu, bet ar plastisko ķirurģiju gan nenodarbojos. Pamatā izmantoju Lightroom un Photoshop.