Fotomuzejā atklās ekspozīciju veltītu Mārtiņam Bucleram

27. oktobrī plkst. 17.30 tiks atklāta jauna ekspozīcija Izstāde par fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un viņa ieguldījumu latviešu fotogrāfijā. Mārtiņš Buclers ir viens no latviešu foto rūpniecības aizsācējiem, latviešu foto terminoloģijas izveidotājs, fotogrāfs un skolotājs. Šogad viņam tiek svinēta 150 gadu jubileja.

Fotogrāfs 1938. gada novembrī raksta: “Fotogrāfijas grūtākais posms ir pagājis. Tas bija pilns nesavtīga darba. Tagadnes fotogrāfam ir atbrīvots ceļš uz mākslu, daiļumu un pilnību. To, kas ir darīs, mēs esam darījuši aiz tīras mīlestības uz fotogrāfiju, un sagatavojuši daudzās iespējamības Jums tagadnes fotogrāfiem. Lietojat šo dārgumu, lai ar to arī Jūs pakalpotu tautas labklājībai.”

Mārtiņš Buclers dzimis 1866. gada 12. decembrī Zemgalē, Saukas pagasta Juču mājās, zemnieka ģimenē. Miris 1944. gadā un apglabāts Siguldā. Pēc pagastskolas beigšanas devies uz Irlavas skolotāju semināru, kur kā eksterns nokārtojis skolotāja eksāmenus, kā arī pašmācības ceļā apguvis vairākas valodas, kas lieti noderēja, tulkojot un rakstot grāmatas par fotogrāfiju. 1897. gadā viņš atvēra darbnīcu Siguldā. Ap 1903. gadu Rīgā, Aleksandra ielā 36 M. Buclers sāka izgatavot fotoplates Record. 1904. g. viņš izdeva pirmo grāmatu latviešu valodā Fotogrāfija, ieviešot latviešu terminoloģiju, kuras pirms tam nebija. Viņš bija arī Latviešu Fotogrāfiskās biedrības pamatlicējs un galvenais organizators, ilggadējs biedrības priekšsēdētājs. Nodibinoties biedrībai, 1906. gadā M. Buclers izdeva žurnālu Stari; pirmo reizi latviešu periodikā bija nodaļa, kas veltīta fotogrāfijai. M. Buclers teicami pārzināja fotogrāfijas teoriju, tās tehnisko pusi un kompozīciju. Viņam vienlīdz labi padevušies portreti, ainavas un žanra uzņēmumi. Mārtiņš Buclers savas dzīves laikā uzrakstījis ap 20 grāmatu (ar kopējo metienu aptuveni 115 000) par fotogrāfiju gan iesācējiem, gan profesionāļiem. 1921. gadā Latviešu fotogrāfiskā biedrība M. Bucleru ievēlēja par mūža goda priekšnieku.