FK jautā – Kas ir laba fotogrāfija?
FK turpina jautājumu sēriju Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstu foto festivālu un institūciju vadītājiem, lai atklātu viņu ikdienas darba aizkulises un priekšstatus par fotogrāfiju. Šoreiz jautājām, kādas īpašības veido labu fotogrāfiju.
Vaclavs Maceks, Bratislavas Fotomēneša direktors, Slovākija:
Laba fotogrāfija nozīmē iet tālāk par izvēlētā objekta atainojumu. Māksliniekam ir jādod skatītājam negaidīts skatupunkts, kam piemīt gan profesionāla kvalitāte, gan jauna skatījuma svaigums.
Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja, Latvija:
Laba fotogrāfija spēj komunicēt ar skatītāju, raisīt emocijas, dot kādu vēstījumu vai izstāstīt stāstu, izmantojot visas tehniskās iespējas, kompozīciju un gaismu.
Irina Čmireva, starptautiskā fotogrāfijas festivāla PhotoVisa mākslinieciskā vadītāja, Krievija:
Vizuāls atklājums. Jaunas pieredzes sajūta. Protams, tas ir atkarīgs no skatītāja iepriekšējām zināšanām, taču šeit mēs runājam par “intelektuāli visperversākajiem” skatītājiem, vizuālajiem kuratoriem un māksliniekiem.
Mindaugs Kavaļausks, Kauņas Fotofestivāla direktors, Lietuva:
“Labs” ir ļoti vispārīgs jēdziens. Kas var šķist labs tehniski perfektu attēlu mīļotājam, stāstu veidotājam var būt banalitātes paraugs. Ja es varētu uz šo jautājumu atbildēt vienā teikumā, droši vien vairs nekūrētu festivālus vai izstādes, vai pats neuzņemtu attēlus. Manuprāt, labai fotogrāfijai piemīt spēcīga saikne ar sociālo pasauli. Neesmu milzīgs savvaļas dzīvnieku, aktu, modes vai pliki estētiskas fotogrāfijas fans, uzskatot, ka šie virzieni ir svarīgi fotogrāfu ekonomikai, bet noved pie strupceļa, kad tiek ievietoti mākslas vai dokumenta kontekstā. Man patīk Izraēlas režisora Amosa Gitai teiciens, ko viņš paziņoja preses konferencē Arlā, kad tika jautāts, kāpēc viņa darbi ir tik sociāli. Viņš atbildēja, ka vari spēlēties ar baloniem līdz zināmai pakāpei – pirms tas viss kļūst par vienas un tās pašas lietas variācijām. Stāsti pat aiz konceptuāliem attēliem ļauj mums uzzināt vairāk par pasauli. Viena no fotogrāfijas priekšrocībām pašlaik ir tās interpretāciju bagātīgums – personīgi viedokļi par tēmām, kas ietekmē pasauli, – no psiholoģiskiem, morāliem, politiskiem līdz ekoloģijas jautājumiem, kas reti parādās masu mediju dienas kārtībā.
Tūla Alajoki, Backlight foto festivāla direktore, Somija:
Saturs, pieeja, apņēmība, zinātkāre, godīgums, cieņa.
Marina Paulenka, festivāla Organ Vida direktore, Horvātija:
Man nepatīk klausīties padomos vai dalīties ar padomiem, kā kaut ko izdarīt labāk, jo es domāju, ka mākslas darba gala iznākumu nosaka kaut kas no iekšienes. Domāju, ka jebkurā mākslā ir svarīgi atspoguļot laiku, kurā tu dzīvo, un būt godīgam tajā, ko dari, sasaistīt savus jautājumus ar auditoriju un zināt, kāpēc tu to dari un kā to darīt pareizi. Laikā, kad estētiskais un tehniskais līmenis nevar vieni paši definēt fotogrāfisko darbu kvalitāti, ir svarīgi veidot gudru stāstu un zināt, kā to menedžēt, un izmantot fotogrāfiju kā gidu nezināmā, neatklātā pasaulē. Šāda pieeja fotogrāfijai pārsteigs skatītāju, ierosinās mūsos kaut ko jaunu, radīs jaunas izjūtas un nozīmes, uzdos mums jautājumus, iesaistīs mūs.
Arnis Balčus, festivāla Rīgas Fotomēnesis vadītājs, Latvija:
Daudzslāņains saturs, spēcīga vizualitāte un aktuāls konteksts.
Nadja Šeremetova, FotoDepartament direktore, Krievija:
Laba fotogrāfija skatītājam “parāda” lietas, kas nav redzamas. Visticamāk, lai tā notiktu, attēlam jābūt vizuāli pievilcīgam, un tam vienmēr jāpiemīt kādam trūkumam: lai izvairītos no ieraduma, zināmā, atpazīstamā. Proti, kad ir neiespējami nolasīt fotogrāfiju – par spīti visiem vārdiem, tajā vienmēr ir kaut kas vairāk.
Aga Dverņicka, Krakovas Fotomēneša direktore, Polija:
Un kas patlaban ir slikta fotogrāfija? Viss ir atkarīgs no definīcijas. Kas attiecas uz manu gaumi, laba fotogrāfija nav tikai attēls pats par sevi.
Katerīna Radčenko, Odesas/Batumi Fotodienu direktore, Ukraina:
Laba fotogrāfija ir autora, viņa pozīcijas un individuālās vizuālās valodas manifests.
Gžegožs Jermocevičs, Belostokas festivāla Interphoto mākslinieciskais direktors, Polija:
Pirmo reizi pasaules vēsturē attēlu uzņemšana ir vienkāršāka nekā jebkad agrāk. Šodien gandrīz visi zina, kā fotografēt. Modernās tehnoloģijas automātiski izlabo mūsu kļūdas un ļauj mūsu darbam tai pašā mirklī nonākt sociālajos medijos. Taču laba fotogrāfija nenozīmē tehniski pareizu attēlu. Svarīgi ir tas, kas atrodas ārpus attēla.
Džudita Gellere, Roberta Kapas centra kuratore, Ungārija
Pirmām kārtām: godīgums. Ko es vienmēr meklēju un kas ir svarīgākais aspekts man kā kuratorei – vai fotogrāfs ir spējis izvēlēties pareizo pozīciju un pareizo tehniku (kameru, materiālus, izstādīšanas veidu u. c.), lai paustu savu ideju, kas atspoguļo jebkura veida problēmu, kas tiešām viņu interesē.
