FK jautā – Kā kurators var palīdzēt fotogrāfam?
FK turpina jautājumu sēriju Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstu foto festivālu un institūciju vadītājiem, lai atklātu viņu ikdienas darba aizkulises un priekšstatus par fotogrāfiju. Šoreiz jautājām, kā, viņuprāt, kurators var palīdzēt fotogrāfam.
Vaclavs Maceks, Bratislavas Fotomēneša direktors, Slovākija:
Sagatavot labu izstādi bez kuratora ir ļoti grūti. Kurators ir pirmā kritiskā acs, kas pielāgo fotogrāfiju izvēli vietai, kas spēj publiku iepazīstināt ar mākslinieka vizuālo vēstījumu. Labam kuratoram jābūt labam rakstītājam. Es neveidoju izstādes bez kuratora.
Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja, Latvija:
Kuratora palīdzība katrā gadījumā var būt ļoti atšķirīga. Var būt gadījumi, kad kurators rada izstādes koncepciju, veic darbu atlasi un veido izstādi no sākuma līdz beigām, ja ir kāds iemesls, kāpēc autors to nedara. Ja autors nāk ar savu izstādes ideju un iekārtojumu, tā var būt organizatoriska palīdzība un atbalsts. Dažkārt kuratora pienākumi var būt no izstādes iekārtošanas līdz pat viesautora rociņas turēšanai pie ārsta, jo veselība sadumpojusies.
Aga Dverņicka, Krakovas Fotomēneša direktore, Polija:
Dodot fotogrāfam vietu – fiziski un garīgi – un ļaujot augt.
Mindaugs Kavaļausks, Kauņas Fotofestivāla direktors, Lietuva:
Lietuviešu valodā ir sakāmvārds – roka roku mazgā –, kas nozīmē, ka viens nevar iztikt bez otra, un otrādi. Viens no iemesliem sākt organizēt festivālu bija apbrīna par daudzu lielisku fotogrāfu darbiem. Bija skaidrs, ka saviem skatītājiem es varētu piedāvāt pilnīgāku skatījumu uz to, ko fotogrāfija kā mākslas forma un realitātes spogulis var piedāvāt, tā vietā, lai tikai koncentrētos uz savu darbu popularizēšanu. Sākotnēji esot fotogrāfs un turpinot darboties kā kurators, es cenšos līdzsvarot abu iesaistīto pušu intereses. Bez fotogrāfiem festivāls nebūtu nekas, tāpēc cenšos darīt visu, kas manos spēkos, lai bez aizķeršanās prezentētu fotogrāfa darbu – sākot no tā, ka viņa dalības izmaksas tiek samazinātas gandrīz līdz nullei (mūsu festivāls reti var pilnībā segt mākslinieku ceļošanas izmaksas), līdz mēģinājumam ieteikt darbus citiem festivāliem, galerijām, kas tos eksponētu pēc Kauņas Fotofestivāla.
Tūla Alajoki, Backlight foto festivāla direktore, Somija:
Tas atkarīgs no kuratora un fotogrāfa attiecībām, kā arī konkrētā projekta vajadzībām. Man kuratora loma nozīmē būt aprūpētājai, un tā bieži vien prasa daudz organizatoriskā darba, finansējuma piesaisti, producēšanu. Man šķiet, ka es daru savu darbu māksliniekiem un ar māksliniekiem, un mans uzdevums ir rūpēties par viņu darbiem un to uztveri. Daži mākslinieki ir pašpārliecināti, ar skaidru vīziju, citi vēlas vairāk diskutēt, tāpēc kurators var būt gan atbalsts, gan tas, kurš beigu beigās saliek visu kopā.
Marina Paulenka, festivāla Organ Vida direktore, Horvātija:
Kurators var palīdzēt fotogrāfam labāk artikulēt savu darbu, atrast ceļu uz darba prezentāciju, iepazīstināt ar to skatītājus, izveidot kontaktus ar galerijām un mākslas institūcijām. Ja kurators ir iedziļinājies māksliniekā un viņa darbā, viņš zinās, kur to piedāvāt un kā prezentēt. Šīs attiecības ir nenoliedzamas un neatdalāmas, viens eksistē otra dēļ, un otrādi.
Arnis Balčus, festivāla Rīgas Fotomēnesis vadītājs, Latvija:
Dot iespēju uz fotogrāfa darbiem paskatīties plašākā kontekstā, piemēram, veidojot grupu izstādes vai monogrāfijas. Tāpat būt par mediatoru starp skatītājiem, institūcijām un pašu fotogrāfu.
Nadja Šeremetova, FotoDepartament direktore, Krievija:
Domāju, ka kuratora galvenā atbildība ir ievietot spēcīgu mākslinieku spēcīgā kontekstā un veidot šo kontekstu no savas pozīcijas. Tas ir drosmīgs uzdevums – līdzās zināšanām vajadzīga laba intuīcija, vīzija, plaša izpratne par dažādām dzīves un mākslas parādībām. Kurators izveido telpu un plūstošu, elastīgu un transformējošos vektoru, ar kura palīdzību auditorija katrā konkrētajā attēlā atklāj mūsdienu fotogrāfiju. Ir svarīgi zināt, ka autori, kas iesaistīti kuratora idejas īstenošanā, nosaka viņa pozīciju. Viņi ir tā karjeras ieguvumi. Tādējādi process ir savstarpējs.
Katerīna Radčenko, Odesas/Batumi Fotodienu direktore, Ukraina:
Kurators ir tilts starp autoru un sabiedrību, darbiem un telpu, kurā tie tiek prezentēti, tekstu un ideju. Kuratora uzdevums ir ar mākslinieka darbu palīdzību apkopot un raisīt dialogu un diskusijas.
Irina Čmireva, starptautiskā fotogrāfijas festivāla PhotoVisa mākslinieciskā vadītāja, Krievija:
Dažreiz cilvēki vienkārši apmainās ar idejām, un tā ir ļoti auglīga sadarbības forma. Dažreiz varat izveidot publikāciju, izstādi, mākslinieka prezentāciju, un visas šīs lietas un pat citas formas nebūs nekas vairāk kā ārējās atzīšanas pazīmes, un kurators nevar noraut mākslinieka pašpietiekamības masku…
Gžegožs Jermocevičs, Belostokas festivāla Interphoto mākslinieciskais direktors, Polija:
Kā Interphoto festivāla mākslinieciskais direktors un kurators es izrādu ne tikai pazīstamus māksliniekus, bet popularizēju arī tos, kuri tikai uzsāk savu ceļojumu. Papildus mēs viņiem piedāvājam portfolio skati ar starptautiskiem recenzentiem, kā arī Interphoto Grand Prix ar labu naudas balvu un personālizstādi. Es arī nepārtraukti sekoju līdzi jaunajiem talantiem un iesniegtajiem pieteikumiem, dodot viņiem iespējas bez nekāda konkursa.
Džudita Gellere, Roberta Kapas centra kuratore, Ungārija
Domāju, ka projekta gaitā kuratora uzdevums nav teikt fotogrāfam, ko un kā darīt, bet uzdot īstos jautājumus un parādīt piemērus, kas varētu iederēties mākslinieka darba metodēs. Līdz ar pabeigtu projektu parādās ikdienišķi uzdevumi: meklēt iespējas (vai nu izstādi vai labu izdošanas iespēju), lai projektu padarītu arvien redzamāku.
