Sešas somu mākslinieces izstādē Dubultos
8. novembrī Mākslas stacijā Dubulti atvērs sešu somu mākslinieču izstādi Plūstošā daba. Jaunās mākslinieces ar fotodokumentu, metaforu un fotogēnisku zīmējumu palīdzību izstādē reflektē par cilvēcības būtību. Šogad Somija svin savas neatkarības 100 gadus un šo faktu atzīmē arī izstāde. Nora Isoeskeli, Herta Kīski, Nora Sandgrena, Sara Horniga, Rīna Rinne un Kaisa Rautaheimo katra savā intonācijā runā par mūsdienu sociālām problēmām un pasaules izjūtu.
Herta Kīski (Hertta Kiiski, 1973) strādā uz vietas Mākslas stacijā Dubulti un veido vietjūtīgu instalāciju kā platformu, kur satiekas cilvēki, citas dzīvas būtnes un arī lietas. Viņa uzskata, ka patiesa cilvēciska labklājība sasniedzama vien tad, ja visi komunicē ar visiem. Hertta Kīski izmanto fotogrāfiju, video, performanci un reālu telpu.
Jauni vīrieši, kas dzīvo bezdarbībā, apātijā vai depresijā, ir sociāla problēma, ko atspoguļo Somijas mediji. Fotogrāfe Kaisa Rautaheimo (Kaisa Rautaheimo, 1981) divus gadus ir veidojusi projektu Zēni, kurā uzmeklējusi, fotografējusi un stundām ilgi sarunājusies ar vīriešiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kas dzīvo kā autsaideri un jūtas atstumti no dzīves.
Mūsu dienišķā maize ir Vācijā dzimušās, pašlaik Somijā studējošās mākslinieces Saras Hornigas (Sara Hornig, 1984) darbs. Mākslinieci interesē mūžīgas tēmas un par tādu viņa uzskata maizes rindu fenomenu. Palīdzību ar bezmaksas pārtiku Somijā sāka nodrošināt 90. gados, kad bija krīze, taču joprojām tūkstošiem Somijas iedzīvotāju katru nedēļu stāv maizes rindā. Sara Horniga fiksējusi pēc pārtikas pastieptās rokas un somas, kas ārēji neatšķiras no labi dizainētās mūsdienu sabiedrības pārtikušajām rokām un somām. Problēma jāmeklē dziļāk, zem dizaina virskārtas.
Nora Isoeskeli (Noora Isoeskeli, 1982) savā konceptuālajā darbā risina pasaules uztveres saistību ar cilvēka domāšanu un zināšanām. Plašākā nozīmē viņas fotoprojekts Tavs skatiens ir pielādēts ierocis aktualizē kultūras ietekmi uz cilvēka attiecībām ar pasauli un cilvēka atbildību. Par atbildību aicina domāt arī Rīna Rinne (Riina Rinne, 1991), fotožurnāliste, kas dokumentējusi Tamperes sociālo māju rajonu Hipposkylä. Rajons radies 1940. gados kā komunāla mājvieta ģimenēm, bet patlaban to apdzīvo ap divsimts vientuļu cilvēku, pārsvarā vīrieši, kas sirgst ar alkoholismu. Rīne Rinne pievērš uzmanību sabiedrības pašas izveidotām teritorijām, kas ar laiku tiek izstumtas no redzesloka.
Visbeidzot, izstādes plakātā izmantots Noras Sandgrenas (Noora Sandgren, 1977) darbs no sērijas Plūstošā esība (Fluid Being). Darba saturiskais pamats ir Jūlijas Kristevas doma, ka cilvēks ir pats sev svešinieks, neizzināta teritorija. Savukrāt, darba suģestējošo abstrakto formu veido paņēmieni no fotogrāfijas rītausmā veiktajiem fotogēniskā zīmējuma eksperimentiem.
Izstādes Plūstošā daba kuratores ir Fotogrāfijas muzeja direktore Maira Dudareva, kuratore Tūla Alajoki no Somijas un Mākslas stacijas Dubulti vadītāja Inga Šteimane. Izstādi atbalsta Jūrmalas pilsētas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Dina un Jānis Zuzāni.
Izstāde aplūkojama līdz 15. janvārim bez maksas katru dienu no 7.00 līdz 18.30.
