Gada notikums Latvijas fotogrāfijā 2017

Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore:
Andreja Strokina fotogrāmata Palladium – neskatoties uz to, ka grāmatai ļoti pietrūka izvēstākas informācijas par tajā apkopotā fotomateriāla kontekstu, šis izdevums demonstrē lielisku veidu, kā mākslinieks var strādāt ar arhīvu, atrastās fotogrāfijas interpretējot ar veiksmīgas atlases un salikuma palīdzību, kas ļauj notvert ne vien precīzu laikmeta garu, bet arī mudina saskatīt virkni paralēlo un privāto aizkadra stāstu, kas šim fotostāstam piešķir tā īpašo šarmu.

Laima Vainiņa, fotogrāfe un FK tekstu autore:
Vikas Ekstas izstāde Snakes and Ladders Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgada pasākumu programmas ietvaros. Ar fotokameru radītos attēlus Latvijas fotogrāfijā lielākoties esmu pieradusi redzēt galerijā nekustīgus un pie sienas, tādēļ Ekstas darbs iepriecina ar šo iespēju paplašināšanu. Viņa savas fotogrāfijas pārveido par gif animācijām un par izstādīšanas vietu izvēlas digitālo telpu – tiešsaistes galeriju asa nisi masa, kur katrs apmeklētājs var interaktīvi iesaistīties un veidot savas stāsta versijas.

Alnis Stakle, fotogrāfs un pedagogs RSU:
Intriģējošas bija jaunā formālisma vēsmas Reiņa Lismaņa izstādē Mēģinājumi un kļūdas. Adelīnas Darviņas izstāde Amerikas sapnis galerijā Noass ieskicēja jaunu diskursu (ceru, ka ilglaicīgu) Latvijas fotogrāfijā ar RSU bakalaura studiju programmas Fotogrāfija pirmo izlaidumu.

Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja:
Latvijā fotogrāfijas jomā notiek daudz dažādu aktivitāšu, bet es nevaru nosaukt kādu, ko vēlētos nominēt kā gada notikumu. Manuprāt, pieminēšanas vērta ir Andreja Strokina grāmata Palladium, kas veidota no kāda fotogrāfa atrastā arhīva. Padomju laikos Palladium bija viens no cienījamākajiem kinoteātriem. Grāmatā ir brīnišķīga bilžu atlase, kas parāda aktivitātes kinoteātrī ar visu tālaika pompozitāti un cilvēciskajām vājībām. Tāpat man ļoti simpātiskas šķiet Ievas Balodes aktivitātes analogās fotogrāfijas lauciņā.

Jūlija Berkoviča, ISSP vadītāja:
Nevaru izcelt vienu gada notikumu, bet vairāku Latvijas autoru panākumus: Andreja Strokina pirmā grāmata Palladium, kas jau tagad ir saņēmusi vairāku starptautisku ekspertu atzinumu, Vikas Ekstas tiešsaistes izstāde Snakes and Ladders, arī jauno autoru panākumi – Evas Saukānes un Kārļa Berga jaunizdotās grāmatas sadarbībā ar neatkarīgām ārzemju izdevniecībām (Evas pirmā grāmata Roots, Kārļa Berga grāmata Once a Dream did Weave a Shade). Pieminēšanas vērta, protams, ir arī Aļņa Stakles izstāde Arlas fotofestivāla Discovery Awards un viņa grāmatas iekļūšana Paris Photo-Aperture Foundation PhotoBook Awards top atlasē.

Arno Marnics, fotogrāfs, pedagogs un Latvijas Fotogrāfu savienības valdes loceklis:
Pretstatā iepriekšējam, šis gads Latvijas fotogrāfiskajā telpā ir padevies visai kluss. Sākumā bija vēlme atzīmēt Arņa Balčus fotoalbumu Uzvaras parks, bet tad atskārtu, ka arī tas ir iznācis jau pagājušā gadā un tikai pie manis nonāca šogad. Līdz ar to tas, ko patiesi gribētos izcelt, ir divas somu fotogrāfu kolektīvās izstādes – viena bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā ar nosaukumu Neatkarība caur lēcām un otra – Dubultu stacijā ar nosaukumu Plūstošā daba. Šīs izstādes ne tikai liek aizdomāties par savu vēstījumu, bet liek domāt arī par to, ka izveidot līdzvērtīga rakstura kolekciju ar latviešu autoriem būtu grūti vai pat neiespējami.

Ieva Balode, māksliniece un BAL vadītāja:
Diemžēl lielas aizņemtības rezultātā, regulāri esot ārpus valsts, esmu laidusi garām vairākus nozīmīgus notikumus fotogrāfijā (t. sk. Rīgas Fotomēnesi), taču mans saviļņojošākais notikums fotogrāfijā bija jaunās fotogrāfes Evas Saukānes grāmatas Roots izdošana zviedru izdevniecībā Kultbooks. Projekts, kas aptver man interesantu tēmu loku par analogās fotogrāfijas fizikalitātes un arhīvu materiālu pielietojumu mūsdienās. Viens no retajiem projektiem, kas noteikti neierakstās vispārējā laikmetīgās fotogrāfijas tendenču straumē, tāpēc ir īpašas ievērības cienīgs.

Līga Lindenbauma, kuratore:
Atskatoties uz 2017. gadu, ar pārsteigumu konstatēju, ka manu izstāžu apskates maršrutā stabilu vietu ir ieņēmis Latvijas Fotogrāfijas muzejs. Daudzus gadus iegriezos tur apkaunojoši reti, bet šogad te ir redzētas vairākas lieliskas personālizstādes (Ivetas Vaivodes un Reiņa Hofmaņa izstādes nāk prātā pirmās), saistoša šķitusi sadarbības ar Viktoriju Ekstu, un galvenais – ar nepacietību gaidu jaunās muzeja telpas un jauno pastāvīgo ekspozīciju! Latvijas Fotogrāfijas muzeja atgriešanās regulāri apmeklēto izstāžu telpu sarakstā tad arī ir mans gada notikums Latvijas fotogrāfijā.

Evita Goze, fotogrāfe un Self Publish Riga kuratore:
Mani šogad iepriecināja Aļņa Stakles grāmatas Melancholic Road nominācija prestižajam Paris Photo-Aperture Foundation PhotoBook Awards – latviešu autora grāmata šī konkursa finālā iekļuva pirmoreiz; Andreja Strokina beidzot no “atvilktnes izvilktie” arhīvu materiāli – padomju kinoteātra aizkulises viņa pirmajā grāmatā Palladium un ģimenes ceļojumi ar moskviču pa Latviju izstādē Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Diānas Tamanes aktīvā dalība izstādēs visapkārt pasaulei.

Vika Eksta, fotogrāfe:
Šogad nenotika nekas tāds, kas atstātu uz mani ļoti spilgtu iespaidu. Notikums ar lielo burtu izpalika, varbūt nākamgad. Diezgan interesanta likās ISSP skolas gala izstāde D27. Izskatās, ka gadu no gada studentu līmenis aug. Vēl ļoti iepriecina Self Publish Riga aktivitātes. Patika arī šogad izdotās Andreja Strokina un Kārļa Berga grāmatas.

Arnis Balčus, fotogrāfs un FK redaktors:
Aļņa Stakles dalība prestižajā Arlas fotofestivāla oficiālajā programmā. Pirmais latviešu fotogrāfs, kuram izdevies tas, par ko sapņo daudzi jauni un jau pieredzējuši fotogrāfi.

Inese Baranovska, DMDM vadītāja:
Varētu teikt, ka fotogrāfijas izstāžu diapazons un citas aktivitātes ap un par fotogrāfiju kā mediju ir paplašinājies, bet vienu konkrētu virsotni gan būtu grūti nosaukt, vairāk var runāt par stabilu un daudzveidīgu sniegumu. Manuprāt, spēcīgākie ir tie notikumi, kur fotogrāfija ir daļa no mākslas projekta ar plašāku redzējumu. Šeit vēlos minēt izstādi Retina kim? Laikmetīgās mākslas centrā, kuras pamatā ir sarunas starp četriem tās dalībniekiem – Andreju Strokinu, Germanu Ermiču, Kasparu Vanagu un Ventu Vīnbergu – par laikmetīgās mākslas neskaidrajām attiecībām ar attēlu, vēl apvienības Orbīta izdoto Andreja Strokina fotogrāmatu Palladium, kas balstās atrasto attēlu žanrā, kā arī tikko LNMM atklāto izstādi Jums pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze. Izcils izrāviens ir Aļņa Stakles autorgrāmatas Melancholic Road starptautiskie panākumi: nominācija Anamorphis Prize 2017 un Paris Photo-Aperture Foundation PhotoBook Award.