Latvijas fotogrāmata: Uzskatāmā aģitācija

FK turpina rubriku, kurā iepazīstinām ar interesantākajām pagājušā gadsimtā Latvijā izdotajām fotogrāmatām.

1975. gadā izdevniecībā Liesma izdotā Uzskatāmā aģitācija tika nodrukāta tikai 7000 eksemplāros. Ņemot vērā, ka 70. un 80. gados tipiskākās attēlizdevumu tirāžas bija no 20 līdz 40 tūkstošiem, šī grāmata uzskatāma gandrīz par bibliogrāfisku retumu. 144 lpp. biezajā grāmatā iekļautas fotogrāfijas, kas dokumentē padomju propagandas vizuālās izpausmes publiskā telpā – ražotnēs, administratīvās ēkās, kultūras namos, mikrorajonos u. tml. “Uzskatāmās aģitācijas mērķis – attīstīt darbaļaužu radošo aktivitāti, virzīt viņu spēkus tā, lai maksimāli tiktu izmantotas rezerves, kas nodrošina ražošanas pieaugumu, paaugstina tās efektivitāti, paātrina zinātniski tehnisko progresu,” grāmatas ievadā raksta Latvijas Komunistiskās partijas CK Propagandas un aģitācijas daļas vadītājs L. Freibergs. Grāmatas uzdevums gan nav bijis tikai iemūžināt labākos piemērus aģitācijas un propagandas darbā, bet arī izglītot pašdarbniekus, jo “aģitācijas organizēšanā daudz kļūdu vērojams lauku reģionos”. Tāpēc attēlus papildina pamācības, kā aģitācijas reklāmas izveidot – sākot ar ieteicamajiem fontiem un beidzot ar materiālu izvēli. Grāmatas teksti ir latviešu un krievu valodā. Izdevumu sastādījis arhitekts Voldemārs Šusts (1929–2001), kurš savulaik bijis Arhitektu savienības priekšsēdētājs, Vides mākslas nodaļas vadītājs Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī autors vairākām publikācijām un grāmatām par arhitektūru un vides dizainu. Toties fotogrāfiju autors ir Gunārs Birkmanis (1931– 2011) – ilggadējs fotostudijas vadītājs VEF kultūras pilī, padomu grāmatas Praktiskā fotogrāfija (1980) autors, kā arī dažādu skatu albumu – Dzimtais krasts (1973), Padomju Latvija (1978), Ozolzeme (1981) – līdzautors. 90. gadu sākumā Birkmanis pievērsās politikai, kļūstot par nacionālistu kustības biedru, kā arī literatūrai, sarakstot vairākus romānus, kuros kritizēja padomju okupāciju.

Līdzīga grāmata ar Birkmaņa fotogrāfijām – Pilsēta svētkos (1977) – tika izdota arī divus gadus vēlāk, un tajā apkopotas fotogrāfijas no Rīgas un Maskavas izdaiļošanas darbaļaužu svētkos 1. maijā un Oktobra revolūcijas gadadienās. Pilsēta svētkos piedāvā estētiskas pilsētvides ainavas sarkanās nokrāsās, bet Uzskatāmā aģitācijā ir atrodams gan vizuāli daudzveidīgāks materiāls – lozungi, baneri, plakāti, fotovitrīnas, goda dēļi, sienas avīzes, tematiskie stendi, svētku noformējumi utt. –, un bieži vien arī paši attēli parāda padomju iekārtas utopisko un butaforisko dabu. Piemēram, vairākās fotogrāfijās redzamie pompozie saukļi – PSRS – miera balsts vai Noteicošajā piecgades gadā trieciendarbu! – kontrastē ar vidi, kur tie ievietoti – pie noplukušām rūpnīcu sienām, aizaugušos apstādījumos un neomulīgos blokmāju rajonos. Paradoksāli, bet tieši objektīva, formāla dokumentācija ir bijis labākais veids, kā parādīt ideoloģijas farsu.