Iznākušas jaunas grāmatas sērijā Publiskā telpa

Sērijā Publiskā telpa klajā nākušas divas jaunas grāmatas. Jau izdotajai Andreja Strokina Palladium pievienojušās Māras Brašmanes Centrāltirgus un Vladimira Svetlova Rīgas līcis. Šīs sērijas grāmatas veltītas padomju laiku Latvijas sabiedriskajai telpai, un šajos izdevumos pārstāvētas atšķirīgas pieejas mūsdienu fotogrāfu darbā ar pagātni: pārstrādāts arhīvu materiāls, inscenētā fotogrāfija, kā arī darbu sērija, kas uzņemta 50 gadu garumā.

Māra Brašmane Centrāltigus.

Māras Brašmanes grāmata Centrāltirgus sastāv no dokumentāliem Rīgas Centrāltirgus fotouzņēmumiem, kas tapuši laikā no 1967. līdz 2017. gadam. Hronoloģiskā pieeja sērijai ne tikai sniedz priekšstatu par tirgus dzīves un personāžu maiņu, bet arī dod iespēju izsekot fotouzņēmumu estētikas izmaiņām, paša fotogrāfa skatījuma attīstībai un – iespējams pat visinteresantākais – skatītāja paša attieksmi pret šķietami nejaušiem pagātnes kadriem.

Grāmatas priekšvārdā fotogrāfijas vēsturniece Alise Tīfentāle dalās personīgajās atmiņās par tirgus apmeklējumiem 1990. gados un aplūko Māras Brašmanes lomu Latvijas fotogrāfijā.

Vladimirs Svetlovs Rīgas līcis.

2003. gadā kostīmu māksliniecei Kristīnei Jurjānei un režisoram Jānim Kalējam radās ideja sanatorijā «Rīgas līcis» uzņemt fotosēriju ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem. Fotogrāfs Vladimirs Svetlovs iemūžināja iestudētas ainiņas – pagājušā gadsimta  70. gadu beigu «zelta jaunatnes» atpūtu komunistiskajai elitei paredzētajā sanatorijā – un sēriju veidoja kā nezināmas filmas stopkadrus. Fotosesijā piedalījās aktieri Baiba Broka, Guna Zariņa, Ģirts Krūmiņš un Kaspars Znotiņš.

Grāmatas noslēgumā lasāms arhitektūras kritiķes Kristīnes Budžes pētījums par Jūrmalas sociokultūras ainavu pēckara periodā.

Andrejs Strokins Palladium.

2017. gada rudenī iznākusī Andreja Strokina grāmata Palladium sastādīta no atrasta fotoarhīva uzņēmumiem – to autors ir nezināms fotogrāfs, kas 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā strādājis kinoteātrī ar tādu pašu nosaukumu kā grāmatai. Laika periodā no kinoteātra atjaunošanas 1957. gadā  līdz pat ugunsgrēkam 1963. gadā Palladium ne vien demonstrēja kino, bet arī kā kultūras nams organizēja bērnu rītus, šaha turnīrus, koru un deju kolektīvu un arī neizbēgamās partijas funkcionāru uzstāšanās. Veikdams savu atlasi un montāžu Andrejs Strokins akcentē atšķirību starp ekrāna varoņu dzīvi, kā arī skatītāju un kinoteātra darbinieku dzīvi. Viņa sarkastiskais skatījums pasvītro propagandas elementu kuriozitāti un uz skatuves notiekošā absurdumu. Grāmatu ievadakinokritiķa Vadima Agapova eseja par par izzūdošo kolektīvās skatīšanās kultūru.

Grāmata piedalījusies Amsterdamas festivālā Unseen un guvusi autoritatīvu kritiķu (piemēram, Jorga Kolberga (Joerg Colberg)) ievērību un atzinību. Portālā Foto Kvartāls vadošie fotogrāfi un kuratori Palladium nosaukuši par vienu no galvenajiem gada notikumiem fotogrāfijā, savukārt izdevums  British Journal of Photography par Andreja Strokina sēriju publicējis izvērstu materiālu.

Grāmatas pieejamas interneta veikalā shop.talka.lv, kā arī galerijā «Istaba», BOLD Concept Store un grāmatnīcās Nice Place un Mr. Page.