Intervija ar Annu Telgrēnu no Moderna Museet

Anna Telgrēna (Anna Tellgren) strādā par fotogrāfijas kuratori Zviedrijas Modernās mākslas muzejā jeb Moderna Museet. Viņa ir kūrējusi virkni nozīmīgu fotoizstāžu, kā piemēram, Arbus, Model, Strömholm (2005), Lars Tunbjörk. Winter/Home (2007), Moderna Museet Now: Inta Ruka (2008), bet viņas izstāde Francesca Woodman. On Being an Angel (2015) šobrīd apceļo pasaules muzejus un galerijas. 2011. gadā viņa bija atbildīga par projektu Another Story. Photography from the Moderna Museet Collection, kas līdz šim brīdim ir viena no apjomīgākajām Moderna Museet fotoizstādēm. Iepriekš Telgrēna strādājusi par pētnieci un pasniedzēju Stokholmas Universitātes mākslas vēstures nodaļā. Viņa arī bijusi redaktore grāmatai The History Book. On Moderna Museet 1958–2008 (2008) un žurnālam Konsthistorisk tidskrift/Journal of Art History.

Šogad 11. maijā viņa piedalīsies festivāla Rīgas Fotomēnesis portfolio skatē, uz kuru nule kā atvērta pieteikšanās. Skate ir lieliska iespēja fotogrāfiem parādīt savus darbus īpaši atlasītai fotogrāfijas profesionāļu grupai – kuratoriem, foto festivālu organizatoriem, žurnālu redaktoriem un fotogrāfiem.

Kā jūs nokļuvāt Stokholmas Modernās mākslas muzejā un kāda ir jūsu ikdienas darba rutīna?

Esmu fotogrāfijas kuratore Modernās mākslas muzejā kopš 2004. gada. Pirms tam strādāju par pasniedzēju Stokholmas Universitātes Mākslas vēstures nodaļā. Vienmēr esmu bijusi ieinteresēta fotogrāfijā un jau agri uzrakstīju zinātnisko darbu par zviedru fotogrāfu Kristeru Stromholmu (Christer Strömholm). Tas mani ierosināja vairāk interesēties arī par ārzemju fotogrāfiem, sākt ar viņiem kontaktēties un turpināt studēt fotogrāfijas vēsturi.

Esmu daļa no muzeja kuratoru komandas. Mēs esam pieci kuratori, kas ir atbildīgi par dažādām kolekcijas daļām. Kopā ar direktoru ejam uz sanāksmēm, kurās apspriežam un lemjam par mūsu izstāžu programmu, mākslas darbu iegādi, to aizdevumiem un muzeja kolekcijas prezentāciju.

Manā darbā katra diena ir citādāka. Man ir daudz tikšanos ar cilvēkiem, kuri strādā pie maniem projektiem. Sapulces un sadarbība ar mūsu fotogrāfijas konservatoru un kolēģiem no izglītības, tehnoloģiju un komunikācijas nodaļām un administrācijas. Es saņemu daudz jautājumus no Zviedrijas un ārzemēm par mūsu fotogrāfijas kolekciju un piedāvājumus no fotogrāfiem, citiem muzejiem un fotogrāfijas institūcijām. Šobrīd esmu sākusi veidot lielu izstādi, kas notiks 2019. gada vasarā. Mēs regulāri veidojam jaunas prezentācijas kolekcijā. Esmu arī pētniecības vadītāja, strādāju pie dažādiem muzeja pētniecības projektiem.

Kāda ir fotogrāfijas vieta citu mākslas mediju vidū muzejā? Kāda ir iepirkumu politika, kā jūs izlemjat, ko izstādīt?

Stokholmas Modernās mākslas muzeja fotogrāfijas kolekcijā ir aptuveni 100 000 darbu, kas tapuši no 1840. gadiem līdz pat mūsdienām. Fotogrāfija muzejā spēlē nozīmīgu lomu kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma. Mūsu aktivitātes nenobāl blakus citām fotogrāfijas nodaļām, piemēram, Pompidū centram Parīzē, Folkwang muzejam Esenē, Stedelijk muzejam Amsterdamā un Modernās mākslas muzejam Ņujorkā. Vairāk par fotogrāfijas kolekcijas vēsturi var uzzināt grāmatā Another Story. Photography from the Moderna Museet Collection (2011).

Visus piedāvātos iepirkumus un ziedojumus apspriežam iepirkumu sapulcē. Tas ir ļoti ilgs process, un mēs cenšamies atrast ko tādu, kas būtu interesants kolekcijai gan patlaban, gan nākotnē. Mēs esam Zviedrijas valsts Modernās mākslas muzejs. Mums ir īpaša atbildība kolekcionēt zviedru un ziemeļvalstu mākslu, bet iegādājamies arī ārzemju māksliniekus. Cik daudz, ir finanšu jautājums.

Tas pats ar izstādēm. Apspriežam mākslinieku un citu muzeju priekšlikumus. Pārrunājam kuratoru komandas idejas un kopā ar mūsu direktoru cenšamies veidot daudzveidīgu un aizraujošu izstāžu programmu.

Kādi ir fotogrāfijas kuratora lielākie izaicinājumi?

Fotogrāfijas lauks ir milzīgs. Fotogrāfija šodien ir ļoti atšķirīga, salīdzinot tikai ar desmit gadiem atpakaļ, ja domājat par digitālo attēlu, internetu, iPhone un sociālajiem medijiem. Tas ir izaicinājums, bet arī iemesls, kāpēc fotogrāfijas medijs un tā vēsture ir tik interesanta un fascinējoša.

Kā jūs raksturotu Zviedrijas un Ziemeļvalstu fotogrāfijas pašreizējo stāvokli?

Man šķiet, ka patlaban zviedru fotogrāfija ir ļoti spēcīga un ka Ziemeļvalstu fotogrāfijā notiek daudz interesantas lietas. Fotogrāfijas vide Dānijā, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā ir aktīva un eksperimentāla. Ziemeļvalstu reģionā ir vairāki lieliskas radošās sadarbības piemēri starp fotogrāfiem, kritiķiem, kuratoriem un pētniekiem.

Mūsdienu Ziemeļvalstu fotogrāfiju nav iespējams aprakstīt ar kādu kopīgu stilu vai tēmu, tomēr ir dažas intriģējošas vispārējās tendences un līdzības tēmās vai pieejās. Daudzi fotogrāfi koncentrējas uz fantāziju, dzeju, noskaņu un dažāda veida skaisto. Daudzos darbos atkārtojas ainavas tematika, taču tagad tiek pētīta pilsētas ainava. Jaunāki fotogrāfi ceļo un bieži vien veido projektos citās pasaules daļās. Digitālo tehnoloģiju sasniegumi, protams, ir ietekmējuši patlaban aktīvos fotogrāfus un māksliniekus. Viņi dažādos veidos atsaucas uz fotogrāfijas vēsturi, taču vairāki no viņiem izmanto senas idejas par attēlu veidošanu, iesaistot jaunās tehnoloģijas. Ļoti interesanti ir sekot līdzi fotogrāmatām un, kā jauni fotogrāfi un mākslinieki izmanto tradicionālo grāmatas formātu.

2000. gadu sākumā Ziemeļvalstu laikmetīgā fotogrāfija kļuva par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā mākslas vidē. Šis laiks ir nozīmīgs ar daudzu sieviešu – fotogrāfu parādīšanos, un šī tendence Ziemeļvalstu fotogrāfijā turpinās. Viņu vidū ir mākslinieces Tonje Bē Birkelanna (Tonje Bøe Birkeland), Katrīna Elvarsdoutira (Katrín Elvarsdóttir), Martina Hoglanda-Ivanova (Martina Hoogland Ivanow), Astrida Kruse Jensena (Astrid Kruse Jensen), Susanna Majuri (Susanna Majuri) un Hulia Peirone (Julia Peirone). Patlaban Stokholmas Modernās mākslas muzejā prezentējam laikmetīgās Ziemeļvalstu fotogrāfijas un video izlasi no mūsu kolekcijas ar Elīnas Broterusas (Elina Brotherus), Annikas Eriksones (Annika Eriksson), Marias Hēdlundas (Maria Hedlund), Ulfa Lundina (Ulf Lundin) un Nelli Palomeki (Nelli Palomäki) darbiem.

Kāpēc fotogrāfiem vajadzētu piedalīties portfolio skatēs?

Portfolio skates ir iespēja satikt citus fotogrāfus un nozares profesionāļus. Vienmēr ir labi prezentēt un apspriest savas fotogrāfijas un idejas ar citiem cilvēkiem. Man kā recenzentei katru reizi šķiet fantastiski satikt jaunus un arī pieredzējušākus fotogrāfus un apspriest viņu darbus. Un varbūt satiksi nākamo fotogrāfijas zvaigzni!