Fotomuzejā skatāmas Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādes

5. aprīlī plkst. 17.30 Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs atklās fotogrāfes Ingas Erdmanes izstādi Nezināšanas prieks un trīs fotogrāfu Andas Magones, Lailas Halilovas, Rūtas Kalmukas izstādes Pievienotā atmiņa, kas notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros.

Fotomāksliniece Inga Erdmane 2016. gadā uzaicināja piecus Latvijas Probācijas dienesta klientus piedalīties fotogrāfijas meistardarbnīcā. Šajā projektā tapusi 1000 lappušu bieza fotogrāmata – Nezināšanas prieks. Tā dokumentē piecu naivu amatieru radošo procesu un iepazīstina ar viņu radīto neparasto attēlu kolekciju, apliecinot brīvību, ko var sniegt nezināšana par fotogrāfijas normām un paražām.

Darbnīcas dalībnieki saņēma vienreizlietojamās fotokameras, lai iemūžinātu savu pasauli tādu, kā to redz viņu acis. I. Erdmanes loma bija būt vienīgi par vidutāju, kas palīdzētu dalībniekiem izprast sevi un fotokameru un ieraudzīt apkārtni ar fotogrāfijas starpniecību. Regulāri tiekoties ar dalībniekiem, I. Erdmane rosināja diskusijas par darba rezultātiem un sniedza atbalstu tehniskajam un mākslinieciskajam izpildījumam, lai palīdzētu dalībniekiem kļūt vērīgākiem un drošākiem attiecībās ar kameru. Viņiem netika dots konkrēts uzdevums, dalībnieki varēja fotografēt visu, kas viņus interesē. Projekta gaitā tika izfotografētas gandrīz 40 analogās fotofilmas. Radītie atšķirīgās kvalitātes fotoattēli liecina par procesu un dalībnieku progresu. Aplūkojot paveikto, I. Erdmane secināja, ka dalībnieku uzņemtajiem attēliem piemīt kvalitāte, ko reti var vērot profesionālajā fotomākslā. Darba procesā tika novērots īpašs nezināšanas prieks, mākslinieciska brīvība fotografēt savādāk, nekā to dara tradicionāli izglītoti fotogrāfi. Darbnīcas dalībnieki šķērso robežas, par kuru pastāvēšanu pat nenojauš, bieži radot pārsteidzošus un iedvesmojošus attēlus. Ar radīto grāmatu I. Erdmane ielūdz mākslas baudītājus paviesoties projekta dalībnieku radītajā pasaulē un aicina vērot to, kā radošo procesu var bagātināt nezināšana un naivums.

Kurators: Eds Shautens

It kā jau pašsaprotamajām, tomēr visai sarežģītajām fotogrāfijas un atmiņas attiecībām kopīgā izstādē ir pievērsušās fotogrāfes, domubiedrenes, kādreiz Andreja Granta studijas audzēknes Anda Magone, Laila Halilova un Rūta Kalmuka. Viņu skatījums ir sievišķīgs tradicionālā izpratnē – specifiskais mātes skatiens, kas arī caur kameras pastarpinājumu nezaudē ne gramu sev raksturīgā maiguma, rūpju, gādības un beznosacījuma mīlestības. Katra no māksliniecēm izstādē piedalās ar autobiogrāfisku, vairāku gadu laikā uzņemtu melnbaltu analogo fotogrāfiju sēriju, kuras galvenie varoņi ir viņas bērni. Mātes šķietami vienkārši vēro, dokumentē savu bērnu gaitas un vidi, apvienojot šo procesu ar pašu radošajām interesēm un ambīcijām.

Pagātnes pieredze ietekmē tagadni, atmiņu ieraksti izmaina reakciju uz pašlaik notiekošo. Neapzināti un nemanot no atmiņu glabātuvēm mēdz uzpeldēt implicītā jeb pievienotā atmiņa, kurā emociju un ķermeņa sajūtu ieraksti turpina krāties kopš peldēšanās augļūdeņos mātes klēpī līdz pat cilvēka mūža galam. Izstādes autores fiksē, materializē, vizualizē šīs implicītās sajūtu atmiņas formātā, kura iespējas pārvalda vislabāk – melnbaltā dokumentālajā fotogrāfijā.

Rūtas Kalmukas Tēlojumi un Andas Magones Septiņas vasaras liecina, ka bērnu dzīve vasarās Latvijas laukos un dārzos noris mierīgi, bezrūpīgi un laimīgi. Savukārt, Lailas Halilovas Acumirkļi (Fleeting moments) ikdienišķos mirkļos fiksē viņas ģimenes dzīves ritumu starp divām zemēm kopš pārcelšanās uz Lielbritāniju 2007. gadā.

Fotogrāfijas ir saules gaismas pielietas, un cilvēku tiešas vai netiešas klātbūtnes mizanscēnas ietver skaidri jaušamas emocijas un noskaņas, ko autores ir gribējušas saglabāt. Vissmalkākais un neprognozējamākais atmiņu ierakstu materiāls, protams, ir bērni, kuri savu mammu uzņemtās fotogrāfijās nemēdz īpaši pozēt, vēl jo vairāk, ja viņi guļ vai ir aizspēlējušies ar draugiem, vai kaut ko pārdzīvo, vai vienkārši dzīvo, vai ir iegājuši sevī. Šajā situācijā nejauši iekūlies skatītājs ir aicināts vērot svešās un atmodināt savas atmiņas, respektējot intīmo.

Kuratori: Inga Brūvere, Andrejs Grants.

Inga Erdmane (1973) savos darbos pievērš uzmanību sabiedrības attiecībām ar indivīdu, dokumentējot reālus notikumus un piedāvājot to interpretāciju instalācijās, video, fotogrāfijās un fotogrāmatās. Mākslinieces interese par sistēmām un struktūrām bieži vien ir fokusēta uz robežām, kur indivīdi iekļūst tā dēvētajās pelēkajās zonās. I. Erdmane ir pabeigusi Hāgas Karaliskās Mākslas akadēmijas fotogrāfijas nodaļu, kā arī studējusi psiholoģiju Rīgā. Viņa veidojusi personālizstādi „Atzīstos, ka kļūdījos saskaitot. Sistēmas kļūda, krimināllieta Nr. 15890013311” Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2013), kā arī piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

Anda Magone (1971) ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, piedalījusies grupu izstādēs Berlīnē, Londonā, Prāgā, Tartu u.c. Izstāde „Dārzs” 2008. gadā saņēma Dienas gada balvu kultūrā, kā arī nomināciju Purvīša balvai. „Par savu izteiksmes veidu uzskatu melnbalto dokumentālo fotogrāfiju. Sev tuvās tēmas atrodu sadzīvē – tā ir ģimene, draugi, daba, ikdienišķi uzstādījumi.” Nozīmīgākās darbu sērijas: „Es domāju par sevi” (2005), „Dārzs” (2008), Es esmu/es neesmu (2013), Septiņas vasaras (2016), Dvīnes.

Laila Halilova (1976) ir ieguvusi bakalaura grādu fotogrāfijā – Sir John Cass Faculty of Art, Architecture and Design Londonā, šobrīd dzīvo Lielbritānijā. Ar melnbalto analogo fotogrāfiju nodarbojos kopš 1996. gada, kad uzsāka foto studijas Tehniskās Jaunrades namā Annas 2. Kopš 2008. gada strādā pie fotoprojekta Fleeting Moments. 2006. gadā Halilovas darbu grāmata 36 EXP saņēma Latvijas fotogrāfijas Gada balvu kā labākā fotogrāmata.

Rūta Kalmuka (1974) ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 1992. gada, kad sāka apmeklēt Andreja Granta fotostudiju. Kopš 1999. gada strādā presē, 1999. gadā piedalījusies seminārā Māstrihtā Photojournalism in the Electronic Age: Techiques and Issues, 2001.-2002. gadā − World Press Photo organizētajā seminārā Baltijas valstīm. Kopš 2006. gada strādā par fotogrāfi fotoaģentūrā F64 un kopš 2016. gada šajā aģentūrā pilda arī fotoredaktores pienākumus. Paralēli darbam mediju vidē strādā ar melnbalto dokumentālo fotogrāfiju, iemūžinot savus bērnus, tuvākos radus un draugus.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. 2018. gadā Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018 notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.