10 minūtes ar Sandiju Ruļuku
Sandijs Ruļuks (1980) ir grafikas dizainers, mājaslapu veidošanas aplikāciju berta.me un Froont izveidotājs. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, bet zināšanas papildinājis arī Londonas St. Martin’s koledžā. Jau vairākus gadus pievērsies fotogrāfijai, veidojot attēlus, kas balansē starp intīmu dienasgrāmatu, ceļojumu un modes fotogrāfiju. Šovakar, 11. maijā plkst. 19:00, bārā Č festivāla Rīgas Fotomēnesis 2018 ietvaros atvērs viņa pirmo personālizstādi Gaiss.
Kā tu pievērsies fotogrāfijai?
Pirms dažiem gadiem biju Jūtā (ASV) braukāties ar riteni pa klintīm. Visvairāk mani aizrāva sajūta, ka katra kļūda nozīmē vai nu salauzt kaulus, vai iekrist aizā. Katrai manai darbībai ir tūlītējs rezultāts. Tas man lika aizdomāties, cik dzīvē komfortabli esmu iekārtojies un cik esmu atsvešinājies no ķermeniskās pasaules, kurā nav Undo. Fotogrāfija man ir veids, kā sabalansēt digitāli virtuālo un fizisko pasauli. Es to vēl joprojām redzu kā dizainu, tikai, izmantojot cilvēkus, veidot situācijas, kurās pats vēlos atrasties.
Vai vari atklāt, kā visbiežāk top tavas fotogrāfijas?
Parasti tie ir izbraucieni ar draugiem. Dažreiz ar mērķi fotografēt, dažreiz – bez tāda mērķa, taču parasti tas beidzas vienādi – kādā brīdī sāku fotografēt un nezinu, vai notikumi notiek fotogrāfijas dēļ vai fotogrāfija – notikumu dēļ.
Kādu lomu tavos attēlos spēlē kailums?
Kailums mani interesē galvenokārt intimitātes dēļ. Tas ļauj piekļūt daudz tuvāk cilvēkam – gan man kā fotogrāfam, gan skatītājam. Turklāt mani fascinē, kā cilvēki risina attiecības ar savu ķermeni. Mēs visi esam piedzimuši kaili, un tas it kā šķiet tik vienkārši. Tomēr ar laiku tas apaug ar pieņēmumiem, ko drīkst, ko nedrīkst, ko kāds padomās, kaunu, kompleksiem, seksualitāti, iekāri, šaubām. Fotografēšana noteikti ļauj par to uzzināt daudz vairāk.
Kas tev ir lielākie izaicinājumi, veidojot izstādi?
Droši vien – saglabāt vieglumu un lieki necepties. Tā kā darbi nav sākušies kā apzināta sērija, tad ar atlasi var pastāstīt tik dažādus stāstus. Saprast, kādu stāstu gribu izstāstīt, un dabūt to vienkāršību līdz skatītājam ir diezgan pinķerīgi.
