FK jautā – Kā izveidot foto grāmatu?

Kārlis Bergs:
Viena no galvenajām atziņām, ko esmu guvis, ir – nesteigties. Neko nekad nedarīt steigā. Vēl, atskatoties atpakaļ teiktu, ka veidot kickstarter projektu ir laba ideja, jo tādā veidā tiek sasniegts daudz plašāks cilvēku skaits. Var apsvērt kādu interesantu promo video.

Laura Kūska:
1. Zini precīzi, ko vēlies parādīt.
2. Piedomā par grāmatas formu, un kā tā ietekmēs skatīšanās pieredzi.
3. Esi kritisks un vaicā citiem padomu – pirms pieņem galīgos lēmumus un drukā grāmatu, parādi to cilvēkiem, kuriem uzticies.

Alnis Stakle:
Kaislīgi un mežonīgi. Ja nopietni, tad ar fotogrāmatu ir kā ar jebkuru mākslas darbu. Tai ir jāvelta domas un darbs un jāuzticas savai intuīcijai. Manuprāt, fotogrāmata var tapt tikai, kad darbu sērija ir izdzīvota un vairs nav vēlmes kaut ko piefotografēt klāt. Reizēm tie ir vairāki gadi pārdomu par sen nofotografētiem attēliem un tad tikai daži mēneši praktiskas darbošanās.

Visvalds Morkēvičs:
Grāmata ir brīnišķīga platforma, taču es domāju, ka katram darbam būtu jāatrod vislabākais veids, kā to parādīt. Ja izveidotais darbs vislabāk atbilst grāmatas formātam, tad jātaisa grāmata. Tad es ieteiktu atrast labāko veidu, kā grāmata kā objekts (dizains) savienotu un iemiesotu jūsu darbu, lai šīs divas daļas kļūst par vienu veselumu. Un vissvarīgākais ir nebaidīties, ka kaut ko nezināt, – tā ir brīvība no iztēles robežām, kā tas būtu jādara, tāpēc izmantojiet savu brīvību nezināt un izpētīt lietas.

Jūlija Borisova:
Vissvarīgākais ir jautājums autoram – kāpēc fotogrāmata? Vai grāmata ir labākais veids, kā parādīt tavu projektu? Nākamā svarīgā lieta ir iedziļināšanās tēmā un skaidra idejas izpratne – ko tu vēlētos pateikt ar savu grāmatu. Labāk arī atrast savu vizuālo valodu un nebaidīties izteikt savu redzējumu fotogrāmatas formātā. Ja runājam par fotogrāmatu kā arhitektūru, tai vajadzētu būt mājai, kas liek tev apstāties un ieskatīties iekšpusē. Ēka, kuras ārējais dizains ir tieši savienots ar interjeru.

Maija Savolainena:
Veidojot grāmatu, jābūt skaidrām divām lietām. Pirmkārt, kāpēc vēlies to darīt. Otrkārt, ar ko tu kopā to veidosi. Mans padoms ir atrast labu grafikas dizaineri, ar kuru tev ļoti labi saskan un neiziet uz kompromisiem ar materiāliem.

Pēters Pukluss:
Es sadalītu šo jautājumu divās daļās: koncepcija un veidošana. Pēc manām domām, koncepts (ideja, jēga, mērķis) nāk pirmais. Es parasti mēģinu izstāstīt stāstu, dažreiz ļoti vienkāršu, dažreiz sarežģītāku un vairākos līmeņos. Šis naratīvs var kļūt par grāmatas struktūru vai skeletu un nodrošināt pamatus grāmatas veidošanai, aiztaupot pārāk daudz kļūdu. Nākamais ir darīt! Manā gadījumā parasti strādā mēģināt, kļūdīties (vai arī ne) un sākt atkal no sākuma. Pat ja gatava ir tikai neliela grāmatas daļa vai es gribu sajust papīra struktūru ar tinti uz tā, vai gribu turēt rokās iedomāto sējumu, es parasti to pārbaudu fiziski. Tie ir daži neizdevušies grāmatu maketi, strādājot pie The Epic Love Story of a Warrior.

Marija Kapajeva:
Es domāju, tas ir atkarīgs no grāmatas mērķa – vai tas ir tavu darbu katalogs vai mākslas darbs pats par sevi. Mana grāmata You can call him another man bija projekts pats par sevi, un tās tapšana prasīja daudz laika, eksperimentu un testu. Tas ir sāpīgs un aizraujošs process, kā jebkas mākslā. Kad sāku pie tās strādāt, man tika dots vienkāršs, bet lielisks padoms, kas man ļoti palīdzēja: ja nezini, ar ko sākt, sāc ar jebkāda veida struktūru. Vienkārši dari, un, visticamāk, gala rezultāts būs ļoti atšķirīgs. Bet, lai izvairītos no spiediena pieņemt svarīgus, izšķirošus lēmumus par grāmatas izkārtojumu, naratīvu vai struktūru, vari sākt ar jebkuru ideju, kas pirmā ienāk prātā, un tā aizvedīs pie tādas, ar kuru beigu beigās būsi apmierināts. Ir arī svarīgi veidot grāmatas maketus, lai iegūtu pieredzi, ko piedāvāt savam lasītājam. Taču, ja veido grāmatu, kas ir tavu darbu kopsavilkums, es iedomātos, ka to var darīt kopā ar dizaineri: lai tiktu pie vēl vienas galvas un papildu prasmēm, kas var kļūt par noderīgu un visai radošu procesu.

Arnis Balčus:
Grāmata ir vislabākais veids, kā iemūžināt fotogrāfa darbu, jo izstādes nāk un iet, darbi mēdz izklīst, pazust, būt nepieejami. Fotosērijai jābūt pabeigtai, lai pēc tam nav jānožēlo, ka kāds attēls palicis ārpusē vai tieši otrādi. Ir vērts izveidot grāmatas maketu, kaut vai pašam priekš sevis, lai saprastu, kā tas darbojas, un padzīvot ar to kādu laiku kopā. Izdot tikai tad, kad vairs negribas neko ne pielikt, ne atņemt. Tajā pašā laikā ne visas fotogrāfiju sērijas ir piemērotas grāmatām, tāpēc jābūt arī gana paškritiskam, lai nesanāktu atlikušo dzīvi sēdēt uz grāmatu kastēm.

Sergejs Ļebedinskis:
Es vēlētos redzēt fotogrāmatu, kas nebūs tikai jauna, glīta “vizītkarte”, bet kaut kas vairāk.

Rafals Milahs:
Grāmata ir par stāstu, ko vēlaties izstāstīt, tāpēc labāk neļaujiet grāmatai traucēt šim stāstam. Grāmata ir tikai konteiners, tāpat kā jebkura cita komunikācijas forma, ko izmantojat. Nepadariet to par fetiša objektu.

Dragana Jurišiča:
Pirmkārt, veidojiet fotogrāmatu tikai tad, ja jūsu darbs ir domāts šim medijam. Redzu daudzus piemērus darbiem, kas tiek iespiesti fotogrāmatas formātā, kaut būtu daudz spēcīgāki, ja būtu palikuši kā izstāde. Veidot fotogrāmatu ir dārgi un laikietilpīgi, tirgus ir pārpludināts, lielākajā daļā gadījumu māksliniekam pašam par to jāmaksā. Tādēļ, ja vien neesat nenormāli bagāts, netaisiet grāmatu. Ja nu vienīgi esat drošs, ka jums ir kaut kas svarīgs, ko teikt pasaulei, un jūsu grāmata varēs atrast savu auditoriju.

Endrjū Miksis:
Es vienmēr saku fotogrāfiem, ka vissvarīgākais grāmatas veidošanas aspekts ir sagatavot un pabeigt drukai gatavu PDF. Tas izklausās pašsaprotami, taču jūs nevarat izdrukāt grāmatu, kamēr nav apstiprināts galīgais PDF. Visiem drukai gatavajiem CMYK attēliem jābūt indesign failā, tekstam – bez pareizrakstības vai neuzmanības kļūdām, fontiem – un visam pārējam. Pat nelielas izmaiņas pašās beigās vai pamanīta pareizrakstības kļūda var novilcināt drukas datumu. Dodiet sev laiku starp PDF pabeigšanu un drukas datuma plānošanu. Esmu redzējis, ka daudzi projekti aizkavējas tamdēļ, ka fotogrāfi nesaprot, cik grūti ir veikt izmaiņas pēdējā brīdī.