Annija Muižule
Annija Muižule (1992) ir latviešu māksliniece, kas patlaban dzīvo un strādā Nīderlandē. 2017. gadā absolvējusi Hāgas Karaliskās mākslas akadēmijas Fotogrāfijas programmu, piedalījusies vairākās izstādēs, galvenokārt Holandē. Pievēršas mūsdienu vizuālā laikmeta raksturīgām problēmām – attēlu pārbagātībai, fotogrāfiju pielietojamībai un vizuālai lasītprasmei, aicinot kritiski izvērtēt vizuālās kultūras ietekmi uz mūsu pasaules uztveri.
Annija ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 balvas Meklējam jauno fotogrāfijā! uzvarētāja, kas deva iespēju sarīkot personālizstādi ISSP Galerijā. Izstāde Priecīgi biznesmeņi izklaidējas birojā skatāma no 4. aprīļa līdz 8. maijam.
Ko varēs redzēt tavā izstādē Rīgā?
Projekts Priecīgi biznesmeņi izklaidējas birojā sastāv no trīs mākslas darbiem, kas diskutē par to, kāda ir attēlu ražošanas industrijas ietekme uz mūsu izpratni par realitāti. Visi darbi lielā mērā fokusējas uz tādām komunikāciju infrastruktūrām kā Getty Images un Shutterstock. Šīm attēlu bankām pieder vizuāls īpašums, kas ietver miljoniem fotogrāfiju. Vēlāk šīs fotogrāfijas tiek izmantotas, piemēram, žurnālu un interneta rakstos. Esmu novērojusi, ka mūsu pašu TVNET ir biežs viesis Shutterstock attēlu bankā. Manuprāt, situācija, kurā komunikāciju infrastruktūrām ir dota iespēja apkopot mūsu emocijas vizuālos un pārdodamos produktos, ir pavisam īsta un eksistējoša.
Kā tu savulaik pievērsies fotogrāfijai?
Stāsts nebūs gluži oriģināls. Fotogrāfija mani ieinteresēja aptuveni 15 gadu vecumā, kad sapratu, ka gleznot un citādi vizuāli izpausties nemāku, bet neatlaidīgi meklēju veidu, kā izteikt sevi un paust savu viedokli. Tētis vienmēr smējās – man ir tik daudz, ko teikt, ka pietrūkst veidu, kā to visu pavēstīt apkārtējiem. Viņš mani dēvēja par maksimālisti. Sākumā kā apmāta fotografēju visu, kas likās skaists, estētiski patīkams un piesaistīja uzmanību. Vēlāk pievērsos modes fotogrāfijai, līdz kamēr nokļuvu Nīderlandē un uzsāku studijas Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā.
Kā māksla var mums palīdzēt uzlabot attēlu lasītprasmi?
Lielākā daļa no mums uztver savu apkārtējo pasauli kā kaut ko pašsaprotamu. Ne pārāk bieži mēs sev jautājam, kādēļ kaut kas ir tieši tā un ne citādi. Attēlu lasīšana, apzināta vai neapzināta, ir kļuvusi par ļoti lielu daļu no mūsu ikdienas. Liela daļa no attēliem, ar kuriem tiekam bombardēti, ir vispārējas un nestimulējošas klišejas. Tās tikai baro stereotipisku un seklu domāšanas veidu, nevis kritisku un analītisku uztveri. Māksla savukārt ir transformatīva. Tā palīdz dekontekstualizēt informāciju, ko dažreiz ir grūti uztvert caur informatīviem tekstiem. Māksla sniedz unikālu veidu, kā apropriēt to, kas jau ir labi pazīstams, un tādā veidā komunicēt ar publiku ir vienkāršāk, izmantojot metodiku un tādu estētiku, kas jau ir vizuāli atpazīstama.
Ko tu dari Holandē?
Holandē dzīvoju un strādāju gan Amsterdamā, gan Hāgā. Pagaidām esmu tādā kā starpposmā, kurā no studentes kļūstu par profesionāli un sāku spēcīgāk apzināties, kas es esmu, ko daru šobrīd un ko gribu sasniegt savā profesionālajā karjerā. Mana ikdiena sastāv no jaunas informācijas apguves, strādājot pie jauniem projektiem un noslīpējot pāris, kas jau ir iesākti. Pēdējo divu gadu laikā esmu piedalījusies vairākās izstādēs, kā arī turpinu izkopt vienu no saviem profesionālajiem mērķiem – veidot rakstus un esejas. Nesen pabiju Serbijā un izveidoju vizuālu un rakstisku projektu žurnālam Badland, saistītu ar Belgrades kultūras, politikas un reliģijas notikumiem.
Kāds būs tavs nākamais projekts?
Uzreiz pēc Fotogrāfijas programmas absolvēšanas zināju, ka gribu turpināt studijas maģistrantūrā, jo vēlos apgūt māksliniecisko pētījumu teoriju, metodiku un praksi nākamajā līmenī, izmantojot dažādus medijus. Ir pagājuši gandrīz divi gadi, un jūtos gatava turpināt studijas. Tas arī ir mans nākamais lielais projekts. Studiju laikā vēlos padziļināti no akadēmiska un mākslinieciska skatu punkta studēt un izzināt vizuālo kultūru, strādāt pie jaunām teorijām un praktiskas metodikas, kas palīdz izprast ar attēliem pārbagāto pasauli.
