/ Arnis Balčus / Blogs

Latvijas fotogrāmata: Pieci gadi

Starpkaru periodā Latvijā lielākoties bija divu veidu fotogrāmatas – dabas un pilsētu skatu albumi un ideoloģiska rakstura albumi, kas vai nu cildināja un pieminēja neatkarības cīņas, godināja politiķus, vai slavēja pastāvošo politisko iekārtu. Arī 1939. gadā izdotais albums Pieci gadi tapa par godu valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa (1877–1942) īstenotā valsts apvērsuma piecu gadu jubilejai.

Grāmata ir bieza – 238 lappuses cietos vākos – un ļoti reprezentabla. Redaktori ir bijušais Ulmaņa sekretārs un ilggadīgais valsts telegrāfa aģentūras LETA vadītājs Rihards Bērziņš-Valdess un mākslinieks ilustrators Sigismunds Vidbergs, izdevusi valsts izdevniecība Pagalms, kas 30. gados pārsvarā laida klajā patriotisku literatūru un skatu albumus. Fotogrāfiju autori nav norādīti, bet ļoti iespējams, ka tie bijuši fotogrāfi no LETA’s Preses foto nodaļas, ko izveidoja 1931. gadā.

Grāmata sākas ar Ulmaņa uzrunu (“Es redzu tautu vienotu [..] uz vienu vienīgu mērķi, vienu uzdevumu par laimi [..]”), kurai seko arhīva materiāli no apvērsuma laika notikumiem – Ulmaņa un sabiedrotā ģenerāļa Jāņa Baloža valdības manifestācija ar apvērsuma motīviem un labākas nākotnes solījumiem, Ulmaņa uzruna tautai pēc apvērsuma un citiem arhīva materiāliem, kas pamazām saplūst kopā ar “pozitīvām ziņām” par labākas nākotnes iestāšanos – sākot ar armiju un beidzot ar tautas veselību. To, ka dzīve iet uz augšu dažādās nozarēs, apliecina uz fotogrāfijām samontētas tabulas un skaitļi ar augšupejošām līknēm. Lai arī lielākoties fotogrāfijas un kolāžas izmantotas kā ilustrācijas tekstiem par valsts attīstību dažādās nozarēs, nepilnas 40 lappuses grāmatas beigās veltītas tikai attēliem – šī sadaļa sākas ar vadoni, kurš apmeklē daiļamatniecības izstādi, tālāk seko vēl daži kadri ar tautiskiem motīviem (Brīvdabas muzejs), bet pēc tam jau sasniegumi – pēdējos gados uzceltās ēkas, tilti, rūpnīcas, kā arī reportāžas tipa kadri ar ražīgiem lauksaimniekiem darbībā. Beigās daži liriskāki kadri ar lauku ainavu, taču nobeigums ir aizkustinošs – atvērums no Pļaujas svētkiem Koknesē, kur tauta klausās Ulmaņa runu, un Dziesmu svētku dalībnieki –, šādā veidā sapludinot politiku ar folkloru un nostiprinot vadoņa lomu nācijas identitātē ar tā laika diktatoriem pienācīgiem rituāliem un propagandas metodēm. To visu vainago attēls ar fallisko Brīvības pieminekli.

Līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā 1934. gada 15. maijā, līdz ar ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa īstenoto apvērsumu, demokrātija bija kritusi par labu autoritāram režīmam, taču šo pretrunīgi vērtēto laiku pat mūsdienās lielākoties asociē ar Latvijas “zelta gadiem”. Bez šaubām, arī šis albums ir viens no instrumentiem, kas veidoja un joprojām veido pozitīvu priekšstatu par “vadoni” un viņa īstenoto politiku. Atšķirībā no citiem tālaika albumiem, piemēram, Latvijas pastāvības 10 gadi (1928) un Latvijas pilsētas valsts 20 gados (1938), Pieci gadi izceļas ar inovatīvajām fotomontāžām, grafikas kolāžām, ciparu un lozungu izmantošanu, kļūstot par iespaidīgu propagandas instrumentu tautas apziņas ietekmēšanā.