Māras Brašmanes retrospekcija Latvijas Fotogrāfijas muzejā
No 2020. gada 17. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma fotogrāfes Māras Brašmanes retrospekcija Atskatoties, kurā būs redzamas unikālas melnbaltās fotogrāfijas par dzīvi Rīgā un dažādās Latvijas mazpilsētās.
Izstāde Atskatoties ir gluži kā personīgo atmiņu albums, kura tapšanu motivējis konstantais laika ritums, pārmaiņas un liktenīga aizraušanās ar fotogrāfijas mākslu. Māras Brašmanes fotogrāfijas netapa citu acīm, bet kalpoja kā izziņas līdzeklis, lai atklātu sevi, savus sapņus, intereses un arī iemācītos tuvoties cilvēkiem, vienlaikus dokumentējot pasauli sev apkārt un izmaiņas tajā. Izstādē redzamajos darbos atklājas autores mīlestība pret dzīvi un cilvēku, interese par laiku, mirkļa burvību, jaunību, darbu, atpūtu, priekiem, rūpēm un iztikšanu.
Pati autore stāsta: “Esmu dzīvojusi un turpinu dzīvot nemitīgā pārmaiņu laikā. Tas arī ir radījis manu vēlmi iemūžināt šos procesus un visapkārt notiekošās pārmaiņas – kā pilsētā, tā laukos. Laika ritējums atnes ko jaunu, un, tikai atskatoties, es spēju ieraudzīt un salīdzināt, kas ir mainījies, kas iegūts, kas zaudēts. Cik sakopta vai nolaista ir pilsēta, kā mainās lauki noteiktā laika posmā un izpratne par skaisto. Laiki nāk un iet, mainās esošās varas un gaumes, tāpat kā saukļi un aicinājumi, bet par spīti visam mani joprojām interesē dzīve, ļaudis un pilsēta kā mājoklis mums, cilvēkiem.”
Māras Brašmanes vizuālā valoda nepakļāvās tā laika valdošajai mākslinieciskajai stilistikai. Daudz tika fotografēti draugi un tagad sabiedrībā pazīstami cilvēki viņai raksturīgajā dokumentālajā stilā, cenšoties atklāt katra subjekta dvēselisko skaistumu, nevis to pārveidot. Strādājot Rundāles pils muzejā, M. Brašmane aptvēra, cik svarīgi ir dokumentēt. Tādēļ gadu desmitiem krātie kadri, kuri neiederējās laikmeta un klubu pieprasītajos žanros, tika rūpīgi uzglabāti vienīgi sev, atklājot šī materiāla nozīmību pašai autorei. Klusās mazpilsētu ainas, tirgus laukumi, draugu portreti, pilsētas kņada, māju pagalmi – M. Brašmane ir radījusi vienu no autentiskākajiem Latvijas sabiedrības atspoguļojumiem. Šo attēlu kultūras, sociālā un dokumentālā vērtība atklājās vēlāk kā unikālas vēstures liecības par dzīvi Rīgā un dažādās Latvijas mazpilsētās galvenokārt XX gadsimta otrajā pusē.
Izstādē būs redzamas melnbaltās fotogrāfijas, kuras tapušas uz filmas. Laika periods aptver fotogrāfijas no gandrīz pirmās pašas uzņemtās foto filmas līdz pat 2013. gadam, taču lielākā daļa izstādīto attēlu ir tapušas 1960. – 1980. gados. Izstāde atspoguļo trīs posmus Māras Brašmanes dzīvē – mīlestību pret Rīgas pilsētu, darbu Rundāles pils muzejā, un Latvijas lauku reģioni, kuri Rīgā tiks izstādīti pirmo reizi.
Māra Brašmane (1944.g., Liepāja) ir viena no Latvijā zināmākajām fotogrāfēm. Fotogrāfiju apguvusi pašmācības ceļā jau no 1962. gada. 1984. gadā absolvējusi Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma foto – kino nodaļu. Bijusi Rundāles pils muzeja un Valsts Mākslas muzeja (tagad. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja) fotogrāfe. No 1995. gada pasniedz foto dokumentāciju Rīgas Celtniecības koledžā. Strādājusi galvenokārt melnbaltajā fotogrāfijā, sev raksturīgajā dokumentālajā stilā. 1970./80. gados fotografējusi laikabiedrus neformālā vidē, kā arī veidoja sociāla rakstura reportāžas. No 1964. gada sākuma M. Brašmanes piedalījusies grupu un personālizstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņas darbi ir bijuši izstādīti izstāžu zālē Arsenāls, Kopenhāgenas Pilsētas muzejā, Glāzgovas starptautiskajā mūsdienu mākslas festivālā, Arlas fotofestivālā, Austrijas Mūsdienu mākslas muzejā, Bornmutas Mākslas institūtā, Lielbritānijā, Galerijā Nr. 1 Bostonā, ASV, un citur. Viņas fotogrāfijas un mākslas darbu reprodukcijas publicētas vairāk nekā 50 grāmatās, albumos un katalogos.
