Jūnija otrajā nedēļā tiešsaitē norisināsies starptautisks simpozijs Re-vīzijas

No šī gada 8. līdz 10. jūnijam tiešsaitē norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 izglītības programmas Laikmeta vīzijas notikums – simpozijs Re-vīzijas. Re-vīzijas Riga Photography Biennial Facebook platformā norisināsies trīs vakarus – 8., 9. un 10. jūnijā – no plkst. 18.00 līdz 19.30. Piedalīsies Vika Eksta (LV), Luna6, Jūnass Lunds (Jonas Lund, SE), Paola Paleari (Paola Paleari, IT/DK), Maiks Pepi (Mike Pepi, US), Sīms Preimans (Siim Preiman, EE), Airi Trīsberga (Airi Triisberg, EE). Simpozija koncepcijas autores ­– Elīna Ķempele un Agnese Pundiņa; kuratore – Agnese Pundiņa. Simpozijs ir daļa no NEXT 2021 izglītības programmas Laikmeta vīzijas un to atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma KultūrELPA.

Laikmetīgās mākslas attīstība ietver arvien jaunu radošo stratēģiju, formātu un organizatorisko prakšu rašanos, līdzšinējo robežu izaicināšanu un pārdefinēšanu visdažādākajos līmeņos, būtiski mainoties arī mākslas un mākslinieka attiecībām ar mākslas baudītāju un sabiedrību kopumā.

Fundamentāla loma mākslas attīstībā bijusi tehnoloģijām. Internets un modernie mediji kalpojis ne vien kā unikāls resurss mākslas radīšanā, izplatīšanā un arhivēšanā, bet arī devis jaunas mākslas eksponēšanas un pieredzes iespējas. 2020. gada pavasarī, Covid-19 izplatībai izvēršoties globālā pandēmijā, šie virtuālie un tiešsaistes formāti ieguva vēl nepieredzētu aktualitāti. Lai nezaudētu saikni ar auditoriju un pilnībā neatteiktos no plānotā, daudzām izstādēm un citiem mākslas un kultūras projektiem “pārcelšanās” interneta vidē kļuva par iespēju saglabāt saikni ar skatītāju. Vienlaikus, šādi mēģinājumi “pārcelt” dažādas pieredzes digitālā formātā radījis diskusijas par laikmetīgās mākslas stratēģijām un iespējām.

Šobrīd mākslas un kultūras vide atrodas pārmaiņu periodā, uzdodot būtisku jautājumu, vai esam gatavi pielāgoties, vai arī turpināsim ierastās pieredzes tradīcijas. Katra izstāde vai kultūras pasākums ir ne tikai mākslinieciskas idejas gala rezultāts, bet arī  potenciālā skatītāja pieredze. Veidojot pasākumus, ir būtiski izvērtēt, kā un vai tas sasniegs skatītāju, un kas beigu beigās ir šis skatītājs. 2020. gads ir ieviesis pārmaiņas procesos, kā tiek realizētas laikmetīgās mākslas un kultūras pieredzes. Projekti, kas jau sākotnēji radīti digitālajā vidē, ir citādāki kā klātienes pasākumi, kuri paralēli eksistējošam notikumam, tiek pārnesti virtuālā telpā. Abos gadījumos tās ir dažādas pieredzes un dažādas stratēģijas, gan vienā, gan otrā gadījumā apzinoties, kam beigu beigās tas tiek organizēts.

Simpozija Re-vīzijas mērķis ir apzināt un analizēt projektus un inciatīvas, mākslinieku, organizāciju un institūciju stratēģijas un personīgās pieredzes, kā interesantu prakšu piemērus, pievēršoties digitālās vides un digitalizācijas procesiem gan kā unikāliem projektiem, gan arī kā risinājumiem krīzes situācijās. Realizējot šo simpoziju digitālā formātā, tā programma tiek iedalīta trīs apakaštēmās, kas tiks realizēta trīs dienās, tādejādi padziļinātāk pievēršoties dažādām pierezēm.

Pirmā diena tiek veltīta kultūras un mākslas nevalstiskajām un arī marginālām organizācijām: kuratora/organizatoru stratēģijas, mērķi un motivācijas, veidojot šādu telpu, radot saturu, piesaistot jaunus dalībniekus. Airi Trīsberga dalīsies savā kuratores pieredzē darbā ar ideju, telpu un sabiedrību. Savukārt, Gabriele Gervickaite un Noa Brēmers reflektēs par Luna6 biedrību Viļņā, tās uzdevumiem un mērķiem, īpaši pievēršoties tam, kāda ir bijusi pieredze pandēmijas laikā.

Otrā diena veltīta tieši mākslinieku un kuratoru pieredzei, strādājot ar tehnoloģijām, digitālo saturu, datiem un algoritmiem: kā digitālās tehnoloģijas ietekmē māksliniekus, mākslas vidi un skatītāju. Mākslinieces Vikas Ekstas un kuratores Paolas Paleari diskusijas sākumpunkts ir projekts Snakes and Ladders , mākslas izstāde, kas veidota digitālai videi, veltot šo sarunu tieši darbiem un izstādēm, kas tiek radīti digitālai videi attiecībā pret darbiem, kas tiek pārnesti uz digitālo vidi. Savukārt Jūnass Lunds reflektēs par savu māksliniecisko praksi, tēmām un digitālo saturu un tā ietekmi. Apskatot jau realizētus projektus, mākslinieki un kuratori reflektēs par esošo situāciju un nākotnes potenciālu.

Trešā diena veltīta institūcijas pieredzei, strādājot ar digitālajām izstādēm: šādu projektu realizēšana, nepieciešamie resursi, motivācija, kā arī skatītāju atsauksmes, izvērtējot iegūtos rezultātus. Vai izstādes digitalizēšana, tiešām to padara pieejamu cilvēkiem, kuri nevar apskatīt izstādi klātienē? Par šāda veida pieredzi runās kurators Sīms Preimans, realizējot digitālās izstādes Tallinas mākslas hallē. Savukārt mākslas teorētiķis Maiks Pepī pievērsīsies digitālizācijas, jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekmei mūsdienu kultūrā un kā tas var mainīt mūsu pieredzi.

Simpozija tēmas, runātāji un pieredzes dod iespēju apskatīt inovatīvus un radošus konceptus, kas ļauj izvērtēt ierastās mākslas radīšanas, sadarbības, organizēšanas un pieredzes tradīcijas. Tiecoties ne vien iedvesmot jaunu radošo ceļu meklējumus, bet arī izvērtēt un stiprināt mākslas projektu organizatoriskās prakses un to neatkarību.