Galerijā ALMA būs skatāma Vikas Ekstas izstāde Zvaigznīte
No 11. jūnija līdz 30. jūlijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros galerijā ALMA būs skatāma Vikas Ekstas izstāde Zvaigznīte. Domājot par to, kā cilvēces un cilvēka attīstību veicinājuši un kā vēsturiski tikuši izmantoti zirgi, māksliniece pandēmijas spelgonī devās uz kādu stalli Latgalē, lai tiktos ar tur turētiem t.s. “paraugzirgiem”. Pētot izplēnošo darba zirga tēla simboliski uzlādēto un fotogēnisko potenciālu, izveidota attēlu sērija, kas apvienota vienā lielizmēra darbā. Kuratore – Astrīda Riņķe. Izstādes teksta autore Zane Onckule.
Cilvēces un cilvēka attīstība ir bijusi cieši saistīta ar to, kā “darba zirgi” (beasts of burden) ir tikuši izmantoti – gan kopti un loloti, gan paverdzināti un nodzīti. Glezniecībā ierasti idillisks temats, zirga tēls ir ceļojis cauri alu gleznojumiem, romantisma glezniecībai un tēlniecībai, līdz nonācis fotogrāfijā, “dzīvās dabas” instalācijās un imersīvās mākslas praksēs. Zirga kustību studijas ir fotogrāfijas pirmsākumu (Edvards Meibridžs) pamatā, kā arī tā fotogēnisko un sinemātisko kvalitāšu dēļ ir plaši izmantotas kino (franču poētiskais kino). Zirga autobiogrāfijā izceļama ir arī tā iesaiste popkultūras un kapitālisma procesu eļļošanā, kaut vai caur Ričarda Prinsa americana studijām (20. gs. 80. gadi) ar prērijā auļojošiem dzīvnieku skatiem un to sedlos sēdošo Marlboro cigaretes smēķējošo paraugvīrieti – govju ganu. Un visbeidzot – mierīgi un apcerīgi, – zirgi ieņēmuši arī galerijas balto kubu (Janna Kunella 1969.gada Romas izstāde un tās svaigākais rīmeiks 2015. gadā, Gevina Brauna galerijas Hārlemas telpu pārvēršot par zirgu stalli).
Turot prātā visas šīs mākslas vārdā veiktās darbības, Vika Eksta pandēmijas spelgonī dodas uz kādu stalli Kaplavas pagastā, Latgalē, lai tiktos ar tur turētiem t.s. “paraugzirgiem” (model horses). Vikas prakses centrā ir kādas konkrētas tēmas, vietas vai subjekta/objekta analīze caur fokusētu un fotogrāfijas medijā dzimušu skatu uz apskatāmo tēmu, vietu vai subjektu/objektu, kas līdz šim ir bijis gan pašportretu sērija, gan ezera dokumentēšana, gan partnera fiksēšana, personai atrodoties miegā.
Šoreiz viņas intereses centrā ir zirgs. Zirgs kā publiskas telpas sastāvdaļa, kā statusa simbols un lietderības vai nelietderības (kā zirga, tā viņa saimnieka) mēraukla. Gadsimtiem ilgi zirgs ir bijis neaizvietojams “rīks” cilvēka veidotajā pasaulē, klātesošs ikdienas urbānajā publiskā telpā, kara zonās, laukos. Mūsdienās, kad cilvēkiem ir zudusi praktiska vajadzība pēc zirga darba spēka, tā tēla nozīme un funkcijas ir mainījušās. Ir palikuši galēji pretmeti – no vienas puses t.s. augstās kultūras uzturēšana – dalība prestižos sporta pasākumos aristokrātu un finansiāli apdāvināto izklaidei un ekonomiskajiem ieguvumiem, no otras puses – “laika kavēšana” un attiecības ar veciem, vientuļiem, pamestiem un nereti maznodrošinātajiem rurālajās teritorijās.
Šāda ir arī Vikas Ekstas darba galvenās varones – ķēves Zvaigznītes – realitāte, kurai aiz gara laika (t.sk. piespiedu dīkstāves) tiek izdomāti un piešķirti dažādi darbi, piemēram, saimnieku vešana kamanās, kartupeļu ecēšana u.c., tikai tāpēc, lai iepriecinātu gan pašu zirgu, gan saimniekus. Rezultāts ir fotogrāfisks darbs, kura pamatā ir Zvaigznītes kā darba zirga tēla studiju izspēlēšana. Fotografējot Zvaigznīti dažādās situācijās un iemūžinot viņas ķermeņa fiziskās kvalitātes, Vika pēta plēnošo darba zirga tēla simboliski uzlādēto un fotogēnisko potenciālu.
Izstādes ekspozīcijas pamatā ir viena kadra – apcerīga, turpat konotācijas ar vienradzi izraisoša Zvaigznītes vidējā plāna portreta 3/4 pagriezienā- izspēlēšana 28 turpinājumos. Tos apvienojot vienā lielizmēra darbā, no kreisās uz labo galerijas telpas pusi, stāvošas figūras acu augstumā, cieši blakus viena otrai ir novietotas baltos rāmjos ierāmētas trīs-līdz-piecas šī viena kadra versijas.
