Notiks diskusija ar izstādes Digitālie viduslaiki māksliniekiem

17. septembrī plkst. 18.00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 izglītības programmas Laikmeta vīzijas ietvaros būs iespēja tikties ar izstādes Digitālie viduslaiki māksliniekiem – Kristīni Krauzi-Slucku (LV), Āpu Teperu (Aap Tepper, EE) – un izstādes kuratori Aneti Skuju (LV). Saruna norisināsies angļu valodā Rīgas Fotogrāfijas biennāles un Latvijas Fotogrāfijas muzeja Facebook platformās.

Izstāde Digitālie viduslaiki ir apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā no šī gada 3. septembra līdz 3. oktobrim.

Kristīne Krauze-Slucka un Āps Tepers iepazīstinās ar savu radošo darbību, kas aktualizē digitālo un analogo resursu mijiedarbību, savukārt izstādes kuratore Anete Skuja iepazīstinās ar izstādes koncepciju, kopā ar māksliniekiem pieskaroties fotogrāfiskā attēla materialitātes pārmaiņām digitālo tehnoloģiju dominances un fotogrāfiskā medija transformācijas kontekstā. Izstāde Digitālie viduslaiki aplūko, kā digitālā tehnoloģiju attīstība un dominance liek pamatus jaunai imateriālā atmiņu kultūrai, kuras ietekmē fotogrāfiskais attēls vai pat pieskāriens šķietami zaudējis savu materiālo substanci.

Digitālo tehnoloģiju pārvērtības 20. gadsimta beigās radījušas diskusiju par digitālās fotogrāfijas ieguvumiem un trūkumiem, salīdzinājumā ar tradicionālo fotogrāfisko objektu – izdruku. Trauksme par fotogrāfiskā medija pārmaiņām, šķiet, saistītas ar materiālās klātbūtnes zudumu, liekot pamatus jaunai imateriālai atmiņu kultūrai, kuras ietekmē fotogrāfiskais attēls kļuvis par informāciju potenciālam (ne-pilnībā materializētam) attēlam, kas aplūkojams ar ekrāna starpniecību. Attīstoties mūsu izpratnei par digitāliem attēliem, uzlūkojot to kā kaut ko vairāk nekā iespēju reproducēt pagātni, bet drīzāk kā pilnīgi jaunu fotogrāfiskā medija atzaru, uzdodot jautājumus par digitālo tehnoloģiju radīto parādību – digitālo manipulāciju, mākslīgā intelekta automātiskajām alterācijām, informācijas iztrūkumu un zuduma – ietekmi uz fotogrāfiskā attēla materialitāti, tā patērēšanu un nozīmi kā objekti dokumentācijas rīkam. Lai gan digitālo mediju attīstība radījusi pārdomas par to, kā mēs varētu piedzīvot un izprast materialitāti, tehnoloģiju attīstība atpazīst mūsu stūrgalvīgo vēlmi patērēt fotogrāfijas, izmantojot gan redzi, gan pieskārienu – skārienjūtīgajai tehnoloģijai rosinot haptisko skatienu.