Tiks atklāta Norvēģijas mākslinieces Anjas Karras personālizstāde Barotnes
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas noslēdzošā izstāde – Norvēģijas mākslinieces Anjas Karras personālizstāde Barotnes – būs skatāma izstāžu zāles Rīgas mākslas telpa Intro zalē no 2021. gada 25. novembra līdz 30. decembrim. Izstādes kuratores – Inga Brūvere (LV), Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Izstādes teksta autore – Aiga Dzalbe. Izstādes ietvaros 9. decembrī plkst. 18.30 Rīgas Fotogrāfijas biennāles un Rīgas mākslas telpas Facebook platformās būs iespēja tikties ar pašu mākslinieci. Tikšanās norisināsies angļu valodā.
Anjas Karras (Anja Carr, NO) radošo meklējumu centrā visai bieži iekļūst nebeidzamās attēlu straumes, kas mūs ieskauj un plūst cauri pat mūsu kabatām, proti, caur viedtālruņiem, kas vienmēr ir pa rokai. Mūsu laika negausīgais attēlu patēriņš mākslinieci ir rosinājis vairākkārt no dažādiem skatpunktiem un dažādos vizuālos medijos pievērsties refleksijai par šo fenomenu – attēlu plūsmu kā vienu no šodienas izteiktākajām laika zīmēm. Rīgā aplūkojamas divas savstarpēji nesaistītas, bet viena otru papildinošas darbu sērijas.
Fotogrāfiju kopa Mirkļi tapusi garākā laika posmā – no 2013. līdz 2017. gadam, un šī ir pirmā reize, kad tā ir eksponēta vienkopus. Katrā no 15 fotogrāfijām ir fiksēts kāds viens mirklis no 15 performancēm, kurās māksliniece atraktīvi izaicinājusi rotaļlietu ražošanas nozari, pārveidojot tās spilgtos varoņus. Viņa apzinās, ka nav iespējams dokumentēt performanci ar vienu vienīgu attēlu, bet atgādina, ka tieši caur fragmentētu attēlu plūsmu strādā identitātes konstruēšanas procesi sociālajos tīklos. Rotaļlietu nozares stereotipi, kas saistās ar striktu bērnu un pieaugušo, meiteņu un zēnu lomu dalīšanu, šajās performancēs tiek apvērsti, izmantojot mākslinieces pašas radītus kostīmus un scenogrāfiju.
Otrajā sērijā turpināta digitālo attēlu pārmērīga patēriņa tēma. Tā nosaukta kā kalambūrs: “Iedomāta pozēšana kā iedomātas pozēšanas kā objekta pozēšanas objekts” jeb “Iedomāta pozēšana kā objekts, kas rada iedomātu pozēšanu, pozējot kā objektam” (2018), norādot uz apjukumu, kas rodas, ja pieredzam citus cilvēkus tikai ar interneta starpniecību, un vienlaikus arī uz veidu, kā darbi tapuši. Karra uzaicinājusi sešus kolēģus savā studijā viņai pozēt objekta “mezgls” statusā un, lai radītu ciešāku saikni, ar rokām sašuvusi kopā pozējot iegūtos attēlus. Rezultātā tapušas sešas pie sienas karināmas skulptūras. Sērijas bezjēdzīgi piņķerīgais nosaukums bez jau iepriekš minētā signalizē arī par neiespējamību tulkot fotogrāfijas pārvērtību trīsdimensionālos objektos, tāpat kā foto attēli nespēj patiesi atainot realitāti, jo fiksē tikai vienu skatu leņķi. Katra skulptūra sastāv no trīs plakaniem attēliem, kas ir deformēti, lai veidotu trīsdimensionālu apjomu, tādējādi pasvītrojot šo neiespējamību. Šie portreti veidoti, katras personas trīs foto uzņēmumus izdrukājot uz PVC audekla, ko ierasts izmantot reklāmas plakātiem pilsētvidē. Ne bez pašironijas viņa konstatē: “Savā ziņā mēs visas esam plakātu meitenes, kas tiešsaistē reklamē savu dzīvi, vai ne?“ Turklāt skulptūras ir iekārtas gaļas āķos, kas šos portretus liek asociēt ar patēriņa precēm, ar produktiem, no kuriem citi barojas. Šie objekti ir abstrahēti, katrā savienoti attēli no trīs skatpunktiem un vēl pievienoti dažnedažādi rekvizīti – statusa simboli, kas katru no kolēģiem reprezentē sociālo mediju attēlu plūsmās, tai skaitā – ēdiens. Rādot šo grotesko metaforu, māksliniece jautā: “Vai tu arvien vēl esi izsalcis?”
Anja Karra (1985, NO) ar fotogrāfijas, tēlniecības, instalāciju, performanču, video un pašizgudrotu metožu starpniecību pārvērš ķermeņus, sejas, rotaļlietas un pārtiku teatrālos un krāsainos abjektīvās mākslas darbos. Karrai bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, tostarp mākslas galerijās Losandželosā, Londonā, Stokholmā un Berlīnē; viņas performances bijušas skatāmas Amsterdamā, Londonā, Ņujorkā, Maiami, Parīzē un citur. Piedalījusies vairāk nekā 60 grupas izstādēs, to vidū izstādēs Triumfa galerijā Maskavā (drīzumā), Cankara centrā Ļubļanā, Somerseta namā Londonā, Nacionālajā muzejā / Mellomstasjonen Oslo un Tadeuša Kantora muzejā Krakovā. Karras darbi iekļauti septiņās publiskās kolekcijās; māksliniece saņēmusi vairāk nekā trīsdesmit apbalvojumus un grantus. Viņas jaunāko personālizstādi Oslo recenzēja trīs valsts lielākie laikraksti, kā arī vadošais ziemeļvalstu laikmetīgās mākslas žurnāls. Karras darbi izrādīti vairākās sabiedriskās televīzijas programmās Slovēnijā un Norvēģijā, kā arī iekļauti vairākos starptautiskos izdevumos, kas iznāk Ņujorkā, Londonā u.c. 2011. gadā viņa Oslo nodibināja rozā galeriju Pink Cube.
