Talsos atklās Ata Ieviņa personālizstādi No faraoniem līdz hipijiem
Talsu muzeja Izstāžu zālē no 5. janvāra līdz 10. februārim būs skatāma Ata Ieviņa personālizstāde No faraoniem līdz hipijiem. Lai arī izstāde bija iecerēta jau pērn kā mākslinieka 75. jubilejas notikums, ierobežojumu dēļ tā notiek tikai šogad, mākslinieka 76. dzimšanas dienas laikā.
Atis Ieviņš, kurš izglītību guvis tekstilmākslā, fotogrāfijai pievērsās 70.-80. gados un kļuva par foto sietspiedes tehnikas aizsācēju Latvijā. Viņa tuvāko draugu loks ir padomju laika Rīgas hipiju un mākslinieku vide, kurā rosās tādas vizuāli efektīgas personas kā Andris Grīnbergs ar kundzi Intu, Līga Purmale un Miervaldis Polis, Jānis Borgs, Arvīds Priedīte un citas. Ieviņa tā laika foto fiksējumi šodien kļuvuši par Latvijas (un ne tikai) muzeju kolekciju dārgumiem.
Guna Millersone, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos, par izstādi stāsta: “Kārtojot izstādes fotogrāfijas, pārņem tā kā piedzīvotas personīgas atmiņas, ko, pieļauju, izjutuši visi tie, kas pastaigājušies pa Vezuva izvirduma postīto Pompeju pilsētu. Kaut kas ir un kaut kas nav, zelts uzmirdz un apsūbē, ir māksla, kura bija kādas citas mākslas turpinājums, bija dzīve un rituāli. Var redzēt ietekmes, piemēram, Ēģiptes mākslas iespaidu uz Pompejas romiešu dekoratīvo glezniecību. Aizejošais un bijušais dod atkal jaunas iespējas tuvināties gadu tūkstošiem: Pikaso izmantoja Pompeju rakstus savā mākslā un Pompeju arēnā, galu galā, uzstājās Pink Floyd. Tā ir arī Ata Ieviņa izstādē: te viss der – faraoni un viņu ikonas, padomju meiteņu slepenās aktu fotogrāfijas un attēlu apstrādei var izmantot būvmateriālu veikalu preču klāstu un lodlampas liesmu; visam pāri iet laiks un mākslinieka azarts un vēlēšanās radīt – šķiet, ka šīs izstādes rezultāts ir glezniecība galu galā…”
Atis Ieviņš dzimis 1946. gada 6. janvārī Talsu apriņķa Ārlavas pagasta Saslaukās. Četru gadu vecumā, ģimenei izvairoties no deportācijām, pārceļas uz dzīvi Mālpilī. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu (1965) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974). Gandrīz 40 gadus nostrādājis par preses fotogrāfu (žurnāli Padomju Latvijas Sieviete, Skola un Ģimene, laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze). Kā viens no pirmajiem Latvijā 1970. – 80. gados aizsācis foto sietspiedes tehnikas pielietojumu; šī laika perioda darbi tagad glabājas Zimmerli mākslas muzejā ASV, arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
