ISSP galerijā diskusija par Baltijas jūras ekoloģiju: Kā neļaut jūrai pārēsties?
ISSP fotogrāfijas galerija 9. septembrī plkst. 18.30 aicina interesentus uz diskusiju Kā neļaut jūrai pārēsties, kurā mākslinieki un zinātnieki pārrunās Baltijas jūras – vienas no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē – nākotni un ekoloģiskās stratēģijas. Diskusija notiks igauņu mākslinieces Kristinas Ollekas izstādes Filtrēšana ar zilaļģēm, dubultajām saitēm & citiem ziediem ietvaros.
Līdzīgi kā cilvēks cieš no pārlieku lielas pārtikas devas uzņemšanas, proti, pārēšanās, arī Baltijas jūra jau vairākas desmitgades pakļauta arvien lielākai barības vielu pārbagātībai. Termins “eitrofikācija”, kas atvasinājumā no grieķu valodas nozīmē “labi barots”, kļuvis neaizstājams sarunās par jūras ekoloģiju antropocēna laikmetā. Arī Baltijas jūrā novērojama visaptveroša ūdens eitrofikācija, kuras rezultātā pastiprinās mikroskopisko aļģu augšana. Īpaši satraucoša ir zilaļģu masveida vairošanās plašos jūras apgabalos – tās atmirstot grimst jūras dziļumā, samazinot pieejamo saules gaismu ūdens dziļākajos slāņos un pastiprināti patērējot pieejamo skābekli. Seklākajos piekrastes rajonos samazinoties saules gaismai, šobrīd satraucošā ātruma samazinās daudzgadīgās makroaļģes, kas ir svarīgas zivju nārsta un mazuļu barošanās vietas.
Piektdien, 9. septembrī plkst. 18.30 ISSP galerija aicina ikvienu interesentu uz sarunu Kā neļaut jūrai pārēsties?, kurā piedalīsies četri jūrai pietuvināti cilvēki: māksliniece Kristina Olleka, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Solvita Strāķe. Diskusiju atklās un vadīs žurnāliste un redaktore Eva Johansone. Diskusija notiks angļu valodā.
Saruna noslēgs Kristinas Ollekas izstādi Filtrēšana ar zilaļģēm, dubultajām saitēm citiem ziediem pasākums, kas skatāma līdz 9. septembrim. Personālizstādē ISSP Galerijā māksliniece koncentrējas uz zilaļģēm, Baltijas jūru un tās piesārņojumu. Darbos izmantots jūras sāls, zilaļģes, bioplastmasa, silikons un citi organiski un neorganiski materiāli, kas kļūst par fotogrāfisko darbu un instalācijas sastāvdaļu, iegūstot jaunu fizisko slāni un materialitāti, kam ir pašai sava daba. Apvienojot fotogrāfiskus un skulpturālus elementus, māksliniece sasaista ūdens pasauli un Baltijas jūru ar spekulatīviem nākotnes scenārijiem un mainīgo ekoloģijas un jūras ķīmijas kompozīciju.
